Cik ērti ir apceļot Latvijas kontūru ar elektroauto? Jāatzīst, šis jautājums "Četri ceļo gardi" komandai nelika mieru kopš pagājušā gada nogales, jo īso ceļojumu pieredze, braucot tieši ar elektroauto, jau bijusi, bet iekšā sēdēja vēlme izmēģināt ko jaunu un nebijušu. Uzreiz arī jāsaka, ka jautājums par Latvijas kontūras izbraukšanu ar elektroauto uzdodams tieši šādi – cik ērti tas ir, nevis vai tas ir izdarāms. Turklāt, darot to kulturāli, neskrienot, bet apskatot arī kaut ko interesantu pa ceļam.
Šis ir pirmais raksts sērijā no bloga "Četri gardi ceļo" autoriem par viņu ceļojumu pa Latviju.
Šobrīd, lai īstenotu šādu ideju, nevajag obligāti pirkt savu elektroauto, jo Latvijā ir vairākas nomas. Mēs izvēlāmies eksperimentam īstermiņa nomu "OXdrive", jo mūs uzrunā, ka jaunieši radījuši elektroauto nomu, kas, Latvijai sākotnēji šķiet pilnīgi traki. Nomai (jeb kā tagad stilīgi teikt "carsharing") viņi piedāvā pamatīgu kaudzīti ar "Tesla" "Model 3" auto. Tieši tā – par samērā draudzīgām cenām var tikt pie īstas "Teslas".
Mūsu rīcībā uz četrām dienām ir "Tesla" "Model 3 Long range" (lai nav katru otro stundu jālādē, bet apmēram 400 kilometrus droši var nobraukt vienā piegājienā), Latvijas karte, rezervētas trīs interesantas naktsmītnes un ļoti daudz enerģijas.
Pirmajā dienā jātiek līdz Kolkai un tad lejā (gandrīz) līdz pašai Lietuvas robežai. Tā kā ir pavasara otrā diena, neesam tik ķerti un braucam tikai pa asfalta ceļiem un gar pašu, pašu robežu braukt šoreiz neriskējam.
No Pārdaugavas startējam nedaudz pirms deviņiem no rīta. Ir nedaudz apmācies, bet vēlāk sola arī saulīti, ko sagaidām, pabraucot garām Jūrmalas Bulduriem, un tad jau sākās mūsu ceļojumu tipiskākā daļa – mašīnā aizmugurējā rinda sākt jautāt, kad būs ēst, līdz ar to kārtējais "ēdiena vadītais ceļojums" oficiāli sācies.
Kā ierasts, ar sajūsmu izbraucam cauri visiem "aiz-Jūrmalas-ciemiem" sākot no Bigauņ- un beidzot ar Klapkalnu. Kā jau nesezonā, šeit ir nedaudz klusāks; vasarās te visas ceļa malas aizliktas ar auto jau no agra rīta.
Pirmā pieturvieta mums ir Engurē, kur jābrauc pēc siltām bulciņām un gardām kūciņām uz ceptuvi "Kukul". Te, kā jau pēdējā laikā mums ierasts, saprotam, ka galvenais ir cilvēki. Saimniece ir ļoti pozitīva, vienmēr skrienoša, arī cepējas savu darbu veic ar tādu starojošu enerģiju. Ceptuvē viss process redzams pašu acīm, līdz ar to ir simtprocentīga pārliecība, ka visu cep tepat un uzreiz. Viņiem ir arī diezgan liels suvenīru un citu ražojumu veikaliņš, kā arī, pāri ceļam (jūras pusē) – apartamentu noma. Tiekam pie bulciņām, bet ar bērniem sarunājam, ka ēdīsim Mērsraga akmeņainajā pludmalē.
Beidzot uz ceļa ir brīvāks posms un var nedaudz pamēģināt (likuma ietvaros, protams), kā tad "ceļ" Tesla. "Ceļ" ļoti labi, bet, jāatzīst, neesam objektīvi, jo ikdienā braucam ar jaudas ziņā līdzvērtīgu auto. Šim, kā jau elektroauto, starta moments gan ir nedaudz ņiprāks.
Teslas navigācijā Bērzciemā pamanām, ka ceļa kreisajā pusē tūdaļ būs frāze "Zivis, nāciet sētā!" – tās ir zvejnieku mājas "Dieniņas", kurās saimnieko TV šova "Īstās Latvju saimnieces" dalībnieces Ivetas Celkartes ģimene. Esam bezkauņas, lai gan neesam zivis, tāpēc ejam sētā. Tur satiekam saimnieku un uzprasāmies kaut ko nopirkt no viņu produkcijas, jo, piemēram, kūpinātu sīgu līdz šim neesam ēduši.
Mērsraga pludmales stāvlaukumā stāv jau vairāki auto, bet vietas visiem pietiek. Bērni atklāj "ritentiņu" mešanas sezonu zālīte, jo no sniega te nav ne miņas. Gardu muti apēdam bulciņas un tad jau nākošais pieturas punkts – Kolkas rags. Pa ceļam vēl nedaudz pagremdējamies atmiņās, kā pirms diviem gadiem, pašā pandēmijas sākuma, staigājot pa Kaltenes akmeņu kalvām (mežā esošiem akmeņu krāvumiem) radījām ideju par ceļošanas piedzīvojumu aprakstīšanu un vienkārši sākām darīt. Kas no tā sanācis droši var novērtēt mūsu nu jau neskaitāmajos aprakstos.
Pie Kolkas raga, kā jau Kurzemē ierasts, pūš vējš. Bija plāns arī palidināt dronu, bet te ir militārie objekti un par vēlu palūdzām saskaņojumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tāpēc paliekam bešā. Bet nekas, jo paliekam arī bez potenciālas iespējas, ka būs jāpērk jauns drons, jo vējš tāds, ka diez vai spētu maz palidot.
Tālāk ceļš ved uz Irbenes radio lokācijas torni. To, kurš ir dīvainas sēnes izskatā. Šeit ir interesantas ekskursijas, bet mums ir nedaudz ierobežots laiks, tāpēc piebraucam tikai apskatīt. Gribējām to aplūkot no augšas, tāpēc šeit gan tiekam pie drona lidojuma saskaņojuma un vēl paveicas redzēt unikālu skatu – kā tiek grozīta antenas daļa. Piedzīvojums ir arī pats brauciens līdz šejienei – sākumā neliels necils meža ceļš, tālāk kontrolpunkts ar vārtiem un tālāk ceļa vietā – betona plāksnes.
Atpakaļceļā nagi saniez paskatīties no augšas uz pamesto Irbenes pilsētiņu, kur kādreiz dzīvoja apkalpojošais personāls, bet "Tesla" saka, ka vajadzētu to nedaudz "pabarot" un arī pašiem nedaudz jau gribas ēst. Tiekam līdz Jūrkalnei, bet tālāk neriskējam; labāk Ventspilī automašīnu uzlādēt. Kamēr automašīna pieslēgta pie vada, paši dodamies uz kafejnīcu "Ērmanītis" – lētāko un garšīgāko vietu Ventspilī. Cik saprotam, šī ir tehnikuma mācību virtuve, tāpēc pusdienu cena četrām personām ir zem 25 eiro. Uzliekam navigāciju uz Pāvilostu un aiz Ventspils novada uzreiz iegrimstam Dienvidkurzemes novada burvībā. Šis gan ir viens liels novads – no Ventspils līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Te ar nedēļu nepietiks visu izpētīt, tāpēc šoreiz pabraucam garām Jūrkalnes stāvkrastam, bet piestājam Pāvilostā. Vasarās šeit mums nav ko darīt, jo neesam cilvēki, kam patīk burzma, un vasarā sajūta te ir kā Turcijas pludmalē, tikai – kurzemnieciski. Kartē redzam, ka Pāvilosta ir maza pilsēta un elektroauto uzlādes vieta ir vienā pilsētas malā, tāpēc, kamēr auto pilnībā uzlādējas, visu spējam izstaigāt. Esam nobraukuši vairāk nekā 330 kilometrus, ielādējuši vēl papildus 400 un tas pagaidām izmaksājis zem 20 eiro.
Pāvilostā aizejam līdz molam, pastaigājam pa to un no gaisa sabildējam vakara saulrietu. Vietējie meklē dzintaru, pastaigājas ar suņiem – tāds izcils miers. Ar tūrisma informācijas centra laipno meiteni parunājot uzzinām, ka uz visu vasaru te viss jau rezervēts, tāpēc iesakām Pāvilostu braukt baudīt pavasarī.
Kad saule norietējusi, laiks doties uz naktsmītni – brīvdienu māju "Jūras krasti", kas atrodas Jūrmalciemā, 20 kilometrus no Liepājas, blakus Pūsēnu kāpai, ko apskatīsim nākamajā dienā. "Jūras krastos" ir vairākas mājiņas; mēs tiekam pie "Romantikas", kura izraisa mūsos vairākus "wow" – tā atrodas jūras krastā un, skatoties ārā pa guļamistabas logu, caur priežu mežu var vērot jūru; guļamistabas centrā ir milzu vanna, no kuras var vērot gan savu otro pusīti, gan jūru, kā arī pati mājiņa piemērota dzīvošanai lielākai ģimenei, jo izmēra ziņā atgādina kādu jauno projektu Pierīgā.
To, kas atrodas tuvumā naktsmītnei, pētīsim nākamajā dienā. Pirmajā mēroti 450 kilometri, un tad jau nākamais pieturas punkts ir līdz Sēlijas viducim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
