Pēc kritiena no klints domāja, ka tur nomirs. Igauņu tūrista neticamā izglābšanās Spānijā

Neizturējis konkursu, lai iestātos Tartu universitātes Medicīnas fakultātē, Kaspars Sjārs gribēja izvēdināt galvu un pārdomāt, ko darīt tālāk. Jaunietis nolēma vienatnē doties ceļojumā, izpētot populārākās tūristu takas Eiropas dienvidos. Tagad tā dara daudzi jaunieši, cenšoties maksimāli izmantot negaidīti uzradušos brīvo laiku līdz nākamajiem iestājeksāmeniem augstskolā.

Un tomēr Kaspara stāsts ir atšķirīgs. Iegūtā dzīves pieredze atgādina piedzīvojumu filmu, kurā tās galvenais varonis saskaras ar šķietami nepārvaramiem šķēršļiem un brīnumainā kārtā izglābjas pēc tam, kad nāve viņam elpojusi pakausī. Kasparam gan nācās stāties pretī nevis sliktajiem puišiem ar ieročiem, bet gan daudz varenākam spēkam – dabas mātei.

Sākums bija pavisam parasts. 2021. gada septembrī Kaspars aizlidoja uz Spānijas ziemeļiem un devās ceļā pa pārgājienu taku "Ruta Picos de Europa" jeb "Eiropas smaiļu taka". Atbilstoši plānam viņam šis 125 kilometrus garais maršruts bija jānoiet piecās dienās, pēc tam puisis grasījās doties pārgājienā pa Itāliju, bet pēc tam apmeklēt Balkānu pussalu. Tomēr jau pašā pārgājiena sākumā nekas nenotika tā, kā paredzēts. Apmēram 16 kilometrus pēc starta Kaspars apmaldījās. Viņš bija saglabājis telefonā kartes, taču, kā vēlāk uzzināja no vietējiem, izplānotais maršruts un ceļa norādes neatbilda īstenībai.

Pētot karti, Kaspars nolēma, ka viņam jādodas gar upes krastu, dodoties uz nelielu ciemu. Un devās ceļā.

Liktenīgais kritiens

Pa ceļam gadījās neliela, nogruvuma aiza, kurai puisis nolēma pārlēkt, jo tās platums, kā Kasparam šķita, bija pavisam niecīgs. Tobrīd viņš pat neiedomājās, ka pirms tam bija lijis un akmeņi joprojām ir slideni. Kaspars paslīdēja, zaudēja līdzsvaru un nokrita no klints. Vēlāk viņš aplēsa, ka nokritis no divu līdz trīs metru augstuma.

Viņam izdevās piezemēties uz abām kājām, bet labā kāja līdz pat celim iegrima grants šķembās. Tā kā viss ķermeņa svars balstījās uz labās kājas, ļoti sāpēja mugura.

Kritiena mirkli Kaspars neatceras. Bet viņš joprojām atceras neizturamās muguras sāpes, ko sajuta piezemēšanās brīdī. Izvilcis labo kāju no šķembām, jaunietis saprata, ka apakšstilbs ir pārlūzis, puse kājas turējās tikai uz ādas.