Ka nenošauj to brūti! Cik daudz patiesības ir Lieldienu ticējumos?

"Var teikt, ka šie ticējumi ir asociatīvā domāšana vai, kā zinātne saka, korelācijas. Pieņemsim, agri rītā izgāju laukā un tajā pašā gadā kļuvu bagāts vai tapu laimīgāks. Bet, kā zinātne saka, ja divas lietas savstarpēji korelējas, tas nenozīmē cēloņsakarību, ka viena otru ietekmē. Ja jūs mazgāsieties strautos, kas tek no rītiem uz vakariem vai no vakariem uz rītiem, skaidrs, ka tas nebūs cēlonis laimīgākai dzīvei vai lielākai bagātībai. Labāk tomēr šajā virzienā darīt kaut ko konkrētu," jautājumos par Lieldienu paražām, kas sola nest laimi, bagātību vai brūti/brūtgānu, skeptiski noskaņots ir Rīgas Stradiņa universitātes psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Savukārt skaistuma un veselības jautājumos simbolisku sakarību un patiesību var atrast, bieži tādu, ko būtu labi arī ņemt vērā. Protams, rodot par zaķa kāju humānākus matu ķemmēšanas instrumentus.

Attiecības, finanses. Analizē Rīgas Stradiņa universitātes psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns

Ticējums: Kas olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.

"Protams, ka jēga no sāls ir maza, jo visi cilvēki melo, visu laiku un katru dienu. Melojam vasarā vai ziemā, rudenī un pavasarī. Bet melo dažādi. Jāsaprot, ka meli var būt baltie, ka cilvēki var pat apvainoties, nesaņemot baltos melus. Var būt adaptīvie meli, lai glābtu savu ādu, un var būt ļaunie, patoloģiskie meli, lai iegūtu sev labumu uz cita rēķina. Tāpēc, lai kaut ko runātu par meliem, jāsaprot, par kāda veida meliem spriežam. Un sāls organismā ir nepieciešams, ja sāls ir par maz, kā tas varēja būt senajos laikos, tad tā ir nevesela būtne. Tādā stāvoklī cilvēks nevarētu būt ar labu spriestspēju, teiksim, melš niekus vai runā muļķības. Tāpat kā tas, kurš iedzēris alkoholu."