No malas Čaka iela izskatās kā Spanovska zāļu skapītis, kur stāv tikai trīs lietas, kas visu laiku atkārtojas: lombardi, spēļu zāles un humpalas. Bet ko nozīmē dzīvot Čaka ielā? Nav ne jausmas, jo šis vārds ir stipri par pliekanu šai vietai. Čaka ielā cilvēki nemitīgi uzdzīvo un piedzīvo.
Dienās te sadzīvo visdīvainākie cilvēku, notikumu, biznesu un fantāziju salikumi. Savukārt naktīs te kāds skaļi pārdzīvo, knapi izdzīvo vai gluži otrādi – uz pilnu klapi nodzīvo nost. Tas viss, protams, te neizpaužas kā Disnejlendā 24/7, toties tajos brīžos, kad izpaužas, tad līdzīgi kā pašam Čakam... asaro pat logs. Asaro gan smieklos, gan bēdās. Jo tikai šeit agrā rīta stundā cauri mašīnu straumei var redzēt, kā divi vīrieši trenuškās kā tādi Čaki (Norisi, nevis Aleksandri) sit viens otru ar armatūras stieni (un, redzot to, galvā neapzināti atskan seriāla Kalnietis mūzika un stāsts par acīmredzamo nemirstību, kas iegūta gadsimtu gaitā). Tikai Čaka ielā var redzēt, kā riteņbraucēja min pedāļus ar kājās uzvilktām skrituļslidām, un dzirdēt, kā piektdienas naktīs kāds izkliedz savu mīlestību pret Aļonu, Ilzi vai grādīgo milzi un kā cilvēku vraki pēdējiem spēkiem pieripo (pareizāk sakot, pierāpo) pie Degvielas uzpildīties. Tāpēc situācijās, kad cilvēki man ar lielu optimismu saka, ka "pasaulē brīnumi notiek", es saku: "Es zinu – es dzīvoju Čaka ielā." Galu galā man pretī atrodas diennakts iestādījums SURPRIS, jo šeit neviens nedrīkst palikt bez savas devas... pārsteigumu.
***
Lai nu kas, bet Čaka iela ir ļoti, ļoti īsta. Te nekas nav samākslots, nopulēts vai noslēpts.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv