Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā aiz Augu māju slēgtajām druvīm ir atrodams kāds interesants augs, par kuru ir vērts pastāstīt. Tas ir putnu ķērājkoks jeb zinātniski – čemuru pisonija (Pisonia umbellata).
Dabā tas aug tropu klimatā Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas austrumu daļā, pastāsta LU Botāniskā dārza Augu mājas vadītāja Ingūna Gudrupa. Augam ir sīki krēmbalti ziedi, kas sakārtoti čemurā, bet pēc noziedēšanas attīstās divus līdz četrus centimetrus gari augļi.
Augļi izdala ļoti lipīgu vielu. Dabā tie ieķeras lielo dzīvnieku apmatojumā vai pie ādas, tādā veidā izplatot sēklas. Lielo koku lapotnēs bieži viesi ir putni, pie kuru spalvām augļi cieši pielīp. Nāvējoši tas ir sīkajiem putniem, grauzējiem un rāpuļiem, kuri, aplīpot ar lielu daudzumu auguļu, vairs nespēj pakustēties un iet bojā. Dzīvnieciņiem satrūdot, ap koku bagātinās augsne ar papildus barības vielām.
Havaju salu iezemieši šo augļu īpašību izmanto, lai salīmētu traukus vai savienotu salūzušas detaļas, sajaucot auga līmes masu ar mālainu augsni. Pieņem, ka arī senie, greznie havajiešu spalvu apmetņi darināti, izmantojot putnu spalvas, kas savāktas no kokos ielipušajiem putniem.
Botāniskajā dārzā par auga uzmācību bieži vien ir pārsteigti brīvdienu dežuranti, kuri laistot augus un spraucoties tiem garām, ir nemanāmi aplipuši ar lipīgajiem augļiem. Tie pielīp gan pie drēbēm, gan matiem, gan rokām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
