Visi pie airiem! Deviņi laivošanas maršruti pa Latgales upēm un ezeriem  (1)

Dodoties laivošanas piedzīvojumā, galvenais ir piemērots, silts, vēlams arī ūdensnecaurlaidīgs apģērbs un apavi, kā arī maiņas apģērbs. Neatņemama sastāvdaļa (neatkarīgi no sezonas) ir drošības veste. Ieteicams sagatavot uzkodas un dzērienus, parūpēties par saules aizsargkrēmu.

^{Foto: Laivu un plostu nomas "Beibuks" arhīvs}

Purva bridējs un lapas dodiesdaba.lv autors Kristaps Kiziks, dalās ar informāciju par laivošanas iespējām līkumotajā Rēzeknes upē. Divpadsmitā garākā upe Latvijā, kas ūdeņus smeļas no ezeriem un purviem un dažviet ir pat septiņus metrus dziļa, ir Rēzekne jeb Rēzne, kura ir 116 kilometru gara. Laivotājiem varbūt mazāk zināma, bet tieši tādēļ to vērts iemēģināt. Savu ziemas-pavasara braucienu pa Rēzeknes upi var sākt pie Ratnieku tilta; klasiskais maršruta sākums ir no Stoļerovas, kur ir ieleja. Upes krasti ir netipiski – ganības un apstrādātie labības lauki ir līdz pat ūdenim, neatstājot vietu krūmiem. Uzņēmīgākie var startēt arī no Rāznas ezera. No Greiškāniem līdz Rēzeknes centram straumes ātrums kļūst jūtamāks, krāces un asie līkumi, kā arī vietām pārkritušie koki ir gana liels izaicinājums, bet tas tikai piedod odziņu šai garšu buķetei. Tomēr upe ir tīrīta no kokiem, līdz ar to visur var tikt apkārt, pāri un zem kokiem.

Izbraucot cauri Rēzeknes pilsētai, sākas netīrītais, kokiem piegāztais posms, kur vietām būs jāapnes laivu apkārt šķēršļiem, tādēļ lielākā daļa laivotāju parasti izvēlas finišēt pie Latgales vēstniecības GORS. Uzņēmīgākie var turpināt kaut līdz Lubānam un finišēt pie Ūdens tūrisma attīstības centra Bāka, bet tad gan jārēķinās, ka tas ir vairāku dienu maršruts. Pa ceļam būs arī pāris HES un dzirnavu aizsprosti.

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Rēzeknes novadā) meklē šeit.

Feimanka ir vienīgā upe Latvijā, kuras nosaukums sākas ar burtu "F". Feimanka ir braucama augsta ūdens līmeņa laikā, kas parasti ir līdz Jāņiem. Pēc tam ūdens līmenis ir zems un gultne stipri aizaug ar ūdensaugiem. Par esošo ūdens līmeni Feimankā var spriest pēc hidroloģiskā posteņa "Kūlenieki" rādījumiem. Lai arī hidropostenis atrodas Ošas upes krastos, ja tajā uzrādītais Ošas ūdens līmenis ir vismaz 70 centimetri, Feimanka ir braucama.

Laivu braucienu pa Feimanku var uzsākt no Feimankas (Šķilteru) ūdenskrātuves vai autoceļa V751 Upmala–Ančkini–Pieniņi–Kauša Ančkinu tilta. Labs vienas dienas maršruts ir līdz autoceļa V752 Preiļi–Reutova–Rožupe ceļa Onckuļu tiltam vai līdz pagasta ceļa Šultu tiltam. Pirmajā gadījumā maršruta garums būs 15–16 kilometri vai 20–21 kilometri, atkarībā no izvēlētās starta vietas. Lai izbrauktu visu Feimanku, tomēr vajadzētu rēķināties ar divām dienām. Feimankas garums, no Feimankas (Šķilteru) ūdenskrātuves līdz Feimankas ietekai Dubnā pie Rožupes, ir 26 kilometri. Lai arī otrajā dienā pa Feimanku iznāk braukt nelielu gabalu, maršrutu var turpināt pa Dubnu.

Sevišķi skaista Feimanka ir ziedoņa laikā, kad zied ievas, purenes un kokiem plaukst lapas. Upes krastos ūdens tūristi noteikti ieraudzīs kādu meža zvēru vai putnu. Upes mierīgie posmi vijas ar dolomītos izgrauztām straujtecēm. Nereti ir koku sanesumi, kurus pārsvarā var apbraukt, bet būs vietas, kur nāksies laivas nest pa krastu. Pavasara palos vai ja ūdens līmenis ir ļoti augsts, Feimanka kļūst sportiski strauja un iesācējiem ir atbildīgi jāizsver, vai doties upes ūdeņos.

Feimanku var saukt par tiltu un tiltiņu upi, jo tūristiem interesantajā posmā no Feimankas (Šķilteru) ūdenskrātuves līdz ietekai Dubnā, upi šķērso 18 dažādā stāvoklī esoši tilti un tiltiņi.

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Preiļu novadā) meklē šeit.

Tāpat kā Feimankā, ūdens tūrismam Ošas upē labākais laiks ir līdz Jāņiem un arī šai upei ūdens līmeni var uzzināt pēc hidroposteņa "Kūlenieki" datiem. Pēc Jāņiem iespējams, ka augštecē līdz Rudzātiem atsevišķās vietās ūdens līmenis ir pārāk zems, bet lejtecē, Ošas poldera rajonā, upes gultne stipri aizaug ar ūdensaugiem.

Ošas krastos saglabāti skaistākie un ainaviskākie koki, un straume posmā līdz Kiulenieku tiltam bieži šķērso nelielas dolomīta kāples, kas veido nelielas straujteces. Pilnīgi bez koku nosprostojumiem upe nav palikusi, bet tas tikai piedod "odziņu" upes baudījumam. Ošas abos krastos ir plašas ganības, kurās ganās liellopi un aitas, tādēļ vietām bieži pusi upes gultnes vai pat visu upi norobežo elektriskie gani. No tiem var izvairīties, vadu paceļot ar aira plastmasas lāpstiņu vai izbraucot pa to apakšu. Ja gadās dabūt triecienu, tas nav veselībai bīstams, tomēr uzmanība jāievēro un jābūt piesardzīgiem. Izkāpjot krastā un esot liellopu ganāmpulka tuvumā, jāuzmanās no ganāmpulka "vadoņiem" – vēršiem; no tiem labāk piesargāties un neatrasties zvēru tuvumā. Arī nometni nebūtu ieteicams ierīkot, ja blakus ganās liellopu ganāmpulks.

Lai arī laivu braucienu var sākt augstāk pret straumi, ieteicams to sākt no Kurčiniem, kas atrodas apmēram septiņus kilometrus no Rudzātiem Varakļānu virzienā. Pirms uzsākt laivošanu, ieteicams apskatīt Kurčinu dižozolu, tas atrodas lielceļa kreisajā malā apmēram 100 metrus no autobusu pieturas "Kurčini", vai 400 metrus no laivošanas uzsākšanas vietas Varakļānu virzienā.

Vienas dienas maršrutu var organizēt līdz Ošas poldera sūkņu stacijai. Šajā gadījumā maršruta garums būs 16 kilometri. Pie sūkņu stacijas ir neliela atpūtas vieta un var uzcelt teltis. Otrajā dienā var turpināt maršrutu līdz sešus kilometrus attālajai ietekai Dubnā un braucienu turpināt pa Dubnu līdz Pēternieku tiltam vai Līvāniem. Līdz tiltam būs 10 kilometri, bet līdz Līvāniem – 18 kilometri.

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Līvānu novadā) meklē šeit.

Tartaks ir vienīgā upe Latvijā, kuras nosaukums ir vīriešu dzimtē. Upe iztek no Rušona ezera un pēc 29 kilometriem ietek Luknas ezerā. Ūdenstūrismam piemērota augsta ūdens līmeņa apstākļos. Savā plūdumā Tartaks šķērso nelielo Katleņa ezeru, Skudrinkas ezeru, Cirīša ezeru, Cirīša HES ūdenskrātuvi un Pakaļņa ezeru.

Līdz iztekai no Pakaļņa ezera upe ir samērā mierīga ar atsevišķiem straujākiem posmiem, tomēr tālāk sākas upes straujākais plūdums, kas turpinās līdz Tartaka ietekai Luknas ezerā. Jo augstāks ūdens līmenis, jo mežonīgāka un bīstamāka upe kļūst. Bīstamību rada gultnē sakritušie koki, pie kuriem spēcīgā straume var piespiest laivotājus un paraut zem tiem. Pēkšņi pārkrituši koki parādās aiz kāda strauja upes līkuma, un laivotājs nepaspēj šķērslim sagatavoties. Lai arī laivu nomu operatori cenšas upi no kokiem attīrīt, tomēr katru gadu tie parādās no jauna. Savukārt vasarās ūdens līmenis var būt tik zems, ka lielāko daļu maršruta laivas jāvelk pa upi saitē. "Zelta vidusceļš" braucienam pa Tartaku varētu būt no maija līdz Jāņiem.

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Preiļu novadā) meklē šeit.

Dubnas upe iztek no Cārmina ezera Krāslavas novadā un ietek Daugavā pie Līvāniem. Upe vijas pa Latgales augstienes Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu. Augštecē tā ir strauja, līdz 15 metriem plata. Izmantojot upes lielo kritumu un vienmērīgo caurteci, Dubnas baseinā agrāk darbojās daudzas ūdensdzirnavas. Iztecējusi cauri Višķu un Luknas ezeram, upe tek pa līdzenāku apvidu Preiļu novadā. Lejtecē Dubnas krasti ir zemi, tādēļ senāk upei pieguļošās pļavas un aramzeme pavasaros applūda. Upe šajā posmā lejpus Rēzeknes–Daugavpils dzelzceļa tilta tika regulēta 61,6 kilometru garumā, un tas bija viens no lielākajiem meliorācijas pasākumiem Latvijā 30. gados. Šajā laikā arī upes augštecē regulēja tās gultni no Cārmaņu ezera līdz Ojatu ezeram 4,5 kilometru garumā. Dubnas upes gultne ir ļoti mainīga, krasti aizauguši; tajā ir daudz ūdenszāles, iespējami šķēršļi un vietām sekla un akmeņaina.

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Līvānu novadā) meklē šeit.

Daugava ir izbraucama visu gadu, izņemot laiku, kad to pārklāj ledus. Katram gadalaikam ir savas priekšrocības un "rozīnīte". Pavasarī upe ir ļoti strauja, vasarā mierīga, bet vietām krāčaina. Rudenī Daugavas krastos atklājas dabas skati, kurus noteikti var salīdzināt tiem, kas redzami Siguldā uz Gauju. Populārākais ir divu dienu maršruts Krāslava–Daugavpils (vai Krauja).

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Augšdaugavas novadā) meklē šeit.

Ludzas ezeru maršruts sākas un beidzas Zvirgzdenes ezerā no vietas "Atpūta Ludzā" (Meldru iela 24, Ludza) un tas ir: Zvirgzdenes ezers–Ludzas Mazais ezers–Ludzas Lielais ezers–Zvirgzdenes ezers.

Naktsmītnes maršruta tuvumā (Ludzas novadā) meklē šeit.

Krāslavas novada bagātība ir ezeri, un tos var baudīt praktiski visu laiku, ja vien uz tiem nav ledus. Pavasarī un rudenī ezeri saista galvenokārt makšķerniekus, vasarā tūristus. Krasta līnija ir labi attīstīta, ir daudz iespēju nakšņot komfortablās brīvdienu mājās. Naktsmītnes maršruta tuvumā (Krāslavas novadā) meklē šeit.

Populārākais ir divu dienu maršruts: Dridža–Oto–Ardavas–Lejas–Cārmaņa–Jazinkas ezeri. Maršrutā iekļauti seši skaistākie ezeri, kuri savā starpā savienoti ar caurtecēm un Dubnas upi. Šis maršruts ir iecienīts vairākus gadus, kopš izveidota tūristu bāze "Sauleskalns", kas atrodas pie kalna ar tādu pašu nosaukumu (tā augstums – 211 metri). Ja ir vēlēšanās, var veikt tikai daļu maršruta, pārnakšņojot kādā no brīvdienu mājām. Maršruta garums – 25 kilometri.

^{Foto: "Lost in Latgale" arhīvs}

Dabas parks "Dvietes paliene" ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Teritorijā ietilpst plašākā paliene Daugavas tecējumā. Dvietes upes palu (atbūdas) laikā tiek piedāvāta laivošana ar laivošanas pavadoņa pakalpojumiem.

Kontakti: "Sēlijas laivas", tālruņa numurs 20034392, e-pasta adrese – selijaslaivas@gmail.com. Naktsmītnes maršruta tuvumā (Augšdaugavas novadā) meklē šeit.

Inventāra nomu piedāvā: