Lensuā Maranhensas nacionālais parks ir plaša viļņainu smilšu kāpu teritorija Brazīlijas ziemeļos, Maranhao štatā un aptver trīs pašvaldību teritorijas: Bareirinjasas ("Barreirinhas"), Santuamaru ("Santo Amaro") un Primēra Krūza ("Primeira Cruz"). Tas stiepjas 80 kilometru garumā gar piekrasti un 20 kilometrus iekšzemē. No martam līdz septembrim kāpās veidojas tūkstošiem lietus ūdens lagūnas, kurās pēc to apskates var peldēties. Nacionālajā parkā smilšu pludmales ir no 600 metriem līdz diviem kilometriem platas, kāpas – no 10 līdz 20 metriem augstas.
Neskatoties uz to, ka parks ir neaprakstāmi skaists, tajā ir diezgan skarba vide. Kāpas veidojas spēcīgā jūras vēja dēļ, kas īpaši spēcīgi pūš oktobrī un novembrī, un vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 1270 milimetri, kas galvenokārt veidojas no janvāra līdz jūnijam, bet pārējā laikā lielākoties spīd saule. Labākais laiks, kad doties apskatīt šo dabas fenomenu, ir no jūnija līdz septembrim, kad lagūnas ir pilnas un saule nav tik intensīva. Ap oktobri vējš jau pieņēmies tik ļoti spēkā, ka lielākā daļa lagūnu ir izžuvušas un to kļūst aizvien mazāk.
Tulkojot no portugāļu valodas, nacionālā dabas parka nosaukums nozīmē "palagi", kas ir atbilstošs nosaukums iespaidīgajai ainavai, ko rada kilometriem garas, gludas, tīras smilšu kāpas. Šī vieta ir mazāk zināma un mazāk apmeklēta nekā vēl viens dabas brīnums Brazīlijā – Igvasu ūdenskritums, tomēr daudzējādā ziņā šis nacionālais parks ir neparastāks.
Šogad publicēta informācija, ka Lensuā Maranhensas nacionālais parks iespējams tiks iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet jau šobrīd tas ir valsts nozīmes aizsargājamā teritorija, uz kuru attiecas Brazīlijas aizsargājamo teritoriju sistēmu ("Brazilian System of Protected Areas") likums, kura pamatmērķis ir saglabāt dabas ekosistēmas, kurām ir liela ekoloģiskā nozīme un ainavisks skaistums un tajā ļauts veikt zinātniskus pētījumus un attīstīt vides izglītības aktivitātes, piemēram, ekoloģisko tūrismu.
Raksta tapšanā izmantota informācija no "Culture trip", "Landed" un "UNESCO World Heritage Convention".