Toskāna ir atpazīstama ar lēzenām kalna nogāzēm, kuras sedz vīnogu dārzi, un ainaviskiem skatiem uz visām debespusēm, bet par tās dārgumu tūrismam veltītie ārzemju mediji sauc vecu dzirnavu teritoriju, kas atrodas Albegnas upes ielejā, nedaudz ārpus mazā Saturnijas ciemata Itālijas Mančāno Groseto provincē. Gadsimtiem ilgi šeit vietējie un ciema viesi pulcējušies "Cascate del Mulino" – skaistajās karsto avotu kaskādēs, kas no putna lidojuma izskatās pēc neapstrādātām zaļa marmora plāksnēm.
Saturnijai un tās avotiem ir bagāta un leģendām apvīta vēsture, kas aizsākās 20. gadsimtā pirms mūsu ēras. Vietējie apgalvo, ka šis ir pirmais ciems Itālijas pussalā un tiek uzskatīts, ka te esošie avoti bija seno romiešu dieva Saturna patvērums, kad viņš tika izraidīts no "dievu troņa". Citas leģendas vēsta, ka šis dabas spa radies, kad Jupiters ar zibeni spēris Saturnam, un zibens trāpījis vietā, kur tagad atrodas karsto avotu kaskādes. Lai gan Toskānā ir daudzi termālie avoti, tieši "Cascate del Mulino" tās neparastā skaistuma dēļ tiek uzskatīts par īpašāko.
Karstie termālie ūdeņi izplūst no ūdenskrituma virsotnes un, mutuļojot lejup, ieplūst apakšā esošajās kaļkakmens klintīs. Gadsimtu gaitā nepārtrauktā ūdens plūsma radījusi daudzus mazus dabiskos brīvdabas "baseinus", kuros ūdens temperatūra visu gadu ir 37,5 grādi un kuri izveidojušies uz travertīna (kaļakmens un marmora starpforma). Ūdens plūsma kaskādēs ir vairāk nekā 500 litri sekundē, tādēļ šie dabas radītie "baseini" ik pēc četrām stundām pildīti ar svaigu ūdeni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
