Līdz ar strauju dabas mošanos, viena pēc otras dārzā pumpurus ver magnolijas. Ir uzplaukusi pirmā no ziedētājām Lēbnera magnolija (Magnolia x loebneri), taču, siltajiem un saulainajiem laika apstākļiem turpinoties, drīz tai pievienosies ziemeļu kobus magnolija (Magnolia kobus var. borealis) un citas cēlo ziedu īpašnieces. Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ir vecākā magnoliju kolekcija Latvijā – brīvdabas ekspozīcijā ir 20 dažādu sugu un šķirņu, no kurām vecākās sasniegušas jau 60 gadu vecumu un vietējās nozīmes dižkoku statusu.
LU Botāniskajā dārzā aprīlis ir raibu raibs, jo vienkopus un vienlaikus uzzied augi no dažādām pasaules malām. Saulainajās laucēs jau bagātīgi zied cīrulīši, drojenes, eritronijas, silpurenes, vizbulītes un zilsniedzītes.
Silpurenes. Tā vien gribas paņemt rokās pūkām klātos ziedus, bet atgādinām, ka Latvijā abas savvaļas silpureņu sugas ir aizsargājami augi un to plūkšana ir aizliegta. Mūsu dārzā iedzīvojušās vairākas silpureņu sugas no Eiropas. Ziedēšanas parādi atklāj Krimas un parastā silpurene.
Cīrulīši. Tos ir viegli audzēt, savvaļā sastopami mērenajā joslā Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Botāniskajā dārzā pašmāju baložu ziliem ziediem ziedošais blīvguma cīrulītis (Corydalis solida (L.) Clairv.) sakrustojies ar koši koraļsārto blīvguma cīrulīša Transilvānijas formu, un rezultāts baudāms tepat mūsu zālienos – visu iespējamo sārtā un violetā piesātinājuma ziedu palete.
Krainas dievazāle. No Balkāniem atvests augs, kas pieder tai pašai dzimtai, kur iedalīti kartupeļi un tomāti – nakteņu dzimtai. Agrāk bieži audzēts kā ārstniecības augs. Latvijā labi aklimatizējies, novēro pašizsēju un vietumis suga pāriet savvaļā.
Eritronijas. Visas eritronijas ir meža augi, kas izplatīti platlapju mežos Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Patlaban zied Sibīrijas un Centrāleiropas sugas.
Sniedzītes. To dzimtene ir Mazāzija. Zālieniem un krūmājiem vislabāk noder divas sugas: Lucīlijas sniedzīte (Chionodoxa luciliae Boiss.) un Sardas sniedzīte (Chionodoxa sardensis Whittall).
Vizbuļi. Dārzā līdzās baltajiem un dzeltenajiem savvaļas vizbuļiem uzzied arī pusducis šķirņu. Tās atlasītas gan no savvaļas populācijām, gan radušās radiācijas ietekmē.
Zilsniedzītes. Latvijā Sibīrijas zilsniedzīte ievesta muižnieku parkos jau no 16. gadsimta un vecos parkos tā veido plašus zilo ziedu klājumus. Augs ir piemērots koku un krūmu pastādījumiem un labprāt augs visur, kur neveidojas ideāls zāliens. Pretēji nosaukumam Sibīrijas zilsniedzītes dzimtene ir Eiropas dienvidaustrumi, Kaukāzs, Mazāzija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!