"Droši vien, ka kāds arī jautā, kā tur Dārzkopības institūts pēc sala pavasarī," savā "Facebook" kontā raksta Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Dr.arg. Edgars Rubauskis. "Viennozīmīgas atbildes vēl nav, viss tik ļoti dažādi, kāda kultūra, cik tālu attīstībā, dārza vieta un cik tad auksts bijis. Tik ieskatam ābeles, piemēram, agrāk ziedoša kā 'Gita' cietis "karaliskais zieds" vēl pumpurā. Ja vien ziedkopā līdz ražai tiks vismaz viens ābols, tad salam būs atdota "retināšanas tiesa". Protama lieta, ka ceram uz to labāko. Pašreiz veidojam koku vainagus, laba iespēja pietaupīt tieši bagātīgāk ziedošos zarus. Par aukstuma nopietnību rāda arī ozoli, manā pusē līdz pat astoņu metru augstumam. Aicinu sniegt aktīvi ziņas par postījumiem Latvijas Augļkopju asociācija, ja, vēl augļkopji būdami, neesat tās biedri, aicinu par tādiem kļūt. Apkopojot ziņas, būs iespējams aptvert dabas untumu radītos postījuma apmērus.
"Salcietības paaugstināšanai 3. maijā ķiršus smidzināja ar "Lalstim Osmo"," par salnu ietekmi uz gardo ogu īpašniekiem savā "Facebook" kontā dalās arī Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr.agr. Daina Feldmane. "Aukstajās naktīs 5. un 6. maijā stipri cieta jau atvērušies ziedi, it īpaši agri ziedošajām šķirnēm. Daudz bojātu ziedu ir šķirnēm 'Kompaktnaja Vejnaminova', 'Paula', 'Doņeckij' un 'Arthur'. Tie ziedi, kas atvērās pēc salnām, lielākoties ir veseli. Pašlaik labs izskats ir šķirnēm 'Brjanskas 3-36', 'Radica', 'Elfrīda', vairākiem selekcijas numuriem, un protams, spēcīgajiem vietējiem ķiršiem."
Taču salnas neliedz baudīt skaisto ziedēšanu dārzā. Lūk, foto ieskats ainavā, kas pašlaik vērojama Dārzkopības institūta dārzos: