Augstākie skatu torņi un vecākie dzelzceļa maršruti – ko skatīt Opekalna apkārtnē

Protams, jāsāk ar Opekalna lepnumu – visaugstāk virs jūras līmeņa uzcelto baznīcu Latvijā. Baznīca ir būvēta laika posmā no 1774. līdz 1779. gadam un atrodas 235 metrus virs jūras līmeņa. Tajā atrodas arī trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi – altāris, ērģeles un kancele. Savukārt Ernsts Gliks, kurš latviešu valodā iztulkoja Bībeli, dibināja Opekalna draudzi.

Bet Opekalna baznīcas tornis ir Strūves ģeodēziskā loka punkts "Oppekaln". Strūves ģeodēziskais loks ir unikāla 19. gs. ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, kas 2005. gadā iekļauta UNESCO mantojumu sarakstā.

Ceļojums pa Alūksnes augstieni nav iedomājams bez elpu aizraujošām ainavām, kuras paveras no skatu torņiem. Opekalna apkārtnē ir vairāki skatu torņi, kurus vērts apmeklēt.

Viens no tiem atrodas Alūksnes augstienes augstākajā paugurā – Dēliņkalnā. No 27 metrus augstā torņa paveras galvu reibinošs skats uz Latvijas ziemeļaustrumu daļu un Igauniju.

Arī skatu tornis liegumā "Korneti – Peļļi" ir 27 metrus augsts, un no tā paveras skats uz Alūksnes un Hanjas augstieni Igaunijā, kā arī vareno Munameģi. Gleznainajā apkārtnē ir arī četras dabas takas, kas ļauj apskatīt iespaidīgo "Kornetu – Peļļu" gravu, ielejas, ezerus un pakalnus.

Ja sanāk laiks apmeklēt arī Alūksni, tad var uzkāpt 37,8 metrus augstajā tornī, kas atrodas Tempļakalna parkā blakus Alūksnes ezeram. Tas ir viens no augstākajiem torņiem Latvijā uz kura virsotni ved 153 pakāpieni. No torņa paveras pasakains skats uz muižas parku, Alūksnes ezeru un vēsturisko Livonijas ordeņa pili, kā arī citiem nozīmīgiem Alūksnes objektiem. Personām, kas vecākas par septiņiem gadiem, biļetes cena viens eiro.

Iegriežoties Ziemeru muižā, var izbaudīt aristokrātisma un mākslinieciskuma mijiedarbību. Viesmīlīgie saimnieki sniedz iespēju iepazīties ar muižas vēsturi, leģendām un šodienu, ļaujot vaļu arī fantāzijai! Pirmo reizi hronikās muižas nosaukums ir minēts 16. gadsimtā, savukārt šobrīd muiža pamazām kļūst par kultūras un radošuma rezidenci ar īpašu gaisotni. Muižas apskate iepriekš jāpiesaka pa tālruni 26003578.

Iepazīt maleniešu pasauli var Jaunlaicenes muižas kompleksā, kas ir pauguru un ezeru ieskauts fon Volfu dzimtas mantojums. Ekspozīcija "Malēnieša pasaule" stāsta par vietējo iedzīvotāju un vācu baronu sadzīvošanu, kā arī Opekalna baznīcu un draudzi. Te var iepazīt malēniešu kultūru, īpaši skanīgo izloksni un tradīcijas, kā arī pacentieties iemācīties kaut dažus vārdus, lai vietējiem esi "kuô zàlta zierns"!

Alūksnes ezera krastā vienmēr ir kūsājusi dzīvība – jau no seno latgaļu cilšu apmetnēm senatnē līdz mūsdienīgai pierobežas pilsētai. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Alūksnes apkaime tika dēvēta par "Malienas Šveici", ar skaistiem kalniem un lejām, dzidriem ezeriem un romantiskām salām, taču mūsdienās Alūksne ir moderna pilsēta, kas rūpējas par kultūras mantojumu un dabas bagātībām. Tāpēc dodoties uz Alūksni, noteikti jāmeklē pilsētas populārākie apskates objekti.

Senlaicīga un pavisam īpaša atmosfēra valda Alūksnes Bānīša stacijas kvartālā, kur joprojām ir vērojami industriālā mantojuma, arhitektūras un kultūras nospiedumi. Kvartālam īpašu noskaņu piešķir vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Baltijā, ko dēvē par Bānīti, kā arī starptautiski godalgotā multimediālā ekspozīcija "Alūksnes Bānīša stacija", kas izvietota vēsturiskajā stacijas bagāžas šķūnī.

Stacijas ēkā iekārtotā burgernīca "Tvaiks x Ogle" ļaus doties pasaules garšu ceļojumos, savukārt vēsturiskajā dzelzceļa viesnīcas ēkā durvis vērusi mājīgā viesnīca "Bahnhofs Hotel", kur baudīt mieru pēc intensīvas dienas.

Par iecienītu atpūtas vietu kļuvusi viena no četrām teiku un nostāstu apvītajām salām Alūksnes ezerā. Alūksnes Pilssalā var iepazīt gan kultūras mantojumu, gan ļauties fiziskām aktivitātēm.
Uz Pilssalas joprojām ir saglabājusies Livonijas ordeņa 1342. gadā celtā pils, kas piederējusi zviedriem, poļiem un krieviem. Atjaunotais Dienvidu tornis vakara stundās tiek izgaismots, savukārt dienas laikā no trešdienas līdz svētdienai var apmeklēt gaismas un skaņas piedzīvojumu "Marienburgas astotais brālis".

Pastaigas pa salu aizvedīs arī uz Tempļakalna ielas gājēju tiltu, kur katras stundas pirmajās 15 minūtēs var baudīt muzikālu priekšnesumu, bet vakara stundās atmosfēru papildina krāšņa gaismu spēle ezera atspulgā.

Iepazīt ezeru un salu skaistumu var arī izbraucot ar plostu "Kaija" vai Kuģīti "Marienburg", kas atiet tieši no Pilssalas (braucieniem iepriekš jāpiesakās telefoniski). Savukārt aktīvās atpūtas cienītāji var izbraukt ar SUP dēļiem, airu laivām, ūdens velosipēdiem un smailītēm.

Pilsētas centrā lepni slejas Fītinghofu ziedu laikos būvētā pils, kurā ir saglabājušās vēstures liecības. Mājīgajās pils telpās ir iekārtots Alūksnes muzejs, kur apskatāmas ekspozīcijas par pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma īpatnībām, kā arī Dabas muzejs "Vides labirints".

Pēc pils apmeklējuma, var doties pastaigā pa Alūksnes muižas parku, kur vienuviet apskatāma bagātākā mazo arhitektūras formu kolekcija Latvijā – paviljoni, strūklakas, tempļi, obelisks, čukstošā laterna un pat mauzolejs.