Septiņi mīti par Turciju: būs pārsteigti pat tie, kas zina visu par šo valsti

Lai gan Stambula ir Turcijas pazīstamākā pilsēta, tā nav valsts galvaspilsēta. Pēc "Novatours" pārstāves Alisoglu teiktā, Stambula bija Turcijas galvaspilsēta līdz 1923. gadam, kad to vēl dēvēja par Konstantinopoli. Pēc Turcijas neatkarības iegūšanas galvaspilsēta tika pārcelta uz Ankaru. "Tomēr arī tagad daudzi ceļotāji Stambulu uzskata par valsts galvaspilsētu, jo tā ir Turcijas lielākā pilsēta. Šī nepareizā priekšstata dēļ katru gadu Stambulu apmeklē vairāk ceļotāju nekā Ankaru," teic Alisoglu.

Daudziem Turcija asociējas ar "viss iekļauts" atvaļinājumu, taču Alisoglu uzsver, ka šeit tiek attīstīts arī vēsturiskais, kultūras un aktīvās atpūtas tūrisms. Ierodoties, ceļotāji var izvēlēties, kādu atpūtas veidu tie vēlas vai apvienot vairākus.

"Gadās, ka cilvēki ierodas atvaļinājumā noguruši no fiziskā darba un pirmajās dienās vēlas tikai pasīvu atpūtu, guļot pie baseina, garšīgi ēdot un lasot grāmatu. Tomēr, nedaudz atpūšoties, pēc dažām dienām viņi steidzas rezervēt ekskursijas vai dodas pārgājienā. Šajā valstī noteikti ir ko redzēt un piedzīvot. Piemēram, niršana Vidusjūrā, piedzīvojumu safari, neapdzīvotās Sulu salas apskate, pārgājiens pa senās Likijas štata ceļiem vai populārās džipa ekskursijas uz vienu no
skaistākajām vietām – Kurta kanjonu," stāsta ceļojumu eksperte.

Turcijā dzīvojošā Alisoglu stāsta, ka pateicoties veiksmīgi izstrādātajai "viss iekļauts" sistēmai, kura iekļauj daudzas izklaides un aktivitātes bērniem, Turcija patiešām ir lieliski piemērota atpūtai visai ģimenei, kur ikviens, pat vismazākais, nav aizmirsts. "Viesnīcās ir daudz animatoru, kuri rūpējas par izglītojošām aktivitātēm un bērnu drošību ūdens izklaides vietās, kamēr vecāki bauda kvalitatīvu atpūtu. Taču Turcijā ir arī daudzas viesnīcas, kas paredzētas tikai pieaugušajiem, kurās tiek uzņemti atpūtnieki no 16 vai 18 gadu vecuma. Arī viesnīcu veidi var būt ļoti dažādi – piemēroti gan klusai un romantiskai atpūtai, gan trokšņainām ballītēm līdz rītausmai," viņa akcentē.

Eksperte min vēl vienu izplatītu mītu – Turcija ir tuksnešu valsts, kur plešas milzīgas smilšu platības pa kurā klīst kamieļi. "Patiesībā, Turcijas zeme ir neticami lekna, pilna ar zaļojošiem un ziedošiem laukiem starp kuriem slejas senas drupas, bet kamieļi dabiski šeit vispār nav sastopami. Tie tiek atvesti, lai ceļotāji varētu baudīt vizināšanos ar tiem", dalās "Novatours" pārstāve.

Ēdiens Turcijā ir ļoti garšīgs, daudzveidīgs, nav pikants un piemērots eiropiešu gaumei, taču turki ir musulmaņi, tāpēc viesnīcās, visticamāk, cūkgaļu nepasniegs. Neskatoties uz to, valstī ir specializēti veikali, kur var iegādāties šāda veida gaļu. Turklāt ceļojumu eksperte atzīmē, ka daudziem latviešiem ir kļūdains priekšstats par kebabiem. Viņa atklāj: "Turcijā kebabs ir vienkārši gaļas kebabs, kuram var pievienot lavašu, dārzeņus vai citus piedevas."

Turcija ir sadalīta septiņos reģionos ar ļoti atšķirīgu klimatu. Pilsētās, kas atrodas augstu kalnos, piemēram, Karsā, ziemā var būt pat 40 grādu aukstums, bet vasaras mēnešos temperatūra parasti nepaaugstinās virs 20 grādiem: "Tikmēr Antālijas provincē termometra stabiņš vasarā var sasniegt pat 35–40 grādus, savukārt ziemas ir patīkami siltas, tāpēc ar katru gadu arvien vairāk atpūtnieku no dažādām pasaules malām ierodas šeit gaidīt pavasari," ar saviem novērojumiem dalās Alisoglu.

Nereti ceļotāji Turcijas nosaukumu maldīgi atvasina no angļu vārda "turkey", taču tā darīt nav korekti. Valsts nosaukums nozīmē "turku zeme" – tā to nodēvēja cilvēki, kas dzīvoja Antālijas reģionā. "Novatours" pārstāve atzīmē: "Viena no leģendām vēsta, ka, sperot kāju Ziemeļamerikā, eiropieši sastapa savvaļas tītarus, putnus, kurus viņi sajauca ar pērļu vistām no Austrumāfrikas. Tāpēc eiropieši pērļu vistiņu sauca par turku gaili vai turku vistu."