Kautrīgā Kurzemes pērle – Kazdanga. Kas noteikti jāapskata senajā ciematiņā

19. gadsimtā būvētā muiža daudzās paaudzēs piederējusi Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Šobrīd tā kļuvusi par Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un tiek uzskatīta par vienu no majestātiskākajām klasicisma stila būvēm Kurzemē.

Muižas ēkā šobrīd iekārtos muzejs, kura ekspozīcijas iepazīstina ar baronu Manteifeļu-Scēges dzimtu un Kazdangas vēsturi. Kaut arī Aizputes novada Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrs (TIC) uzsver, ka pils 1905.gadā tika nodedzināta, līdz ar to ēkā nav saglabājies vēsturiskais interjers, tomēr arī mūsdienās tur var vērot iekārtojumu, kas atgādina par grezno muižas pagātni. Muzejs vasaras sezonā atvērts no otrdienas līdz sestdienai.

"Ap Kazdangas muižu iekārtots parks, kas veidots 19. gadsimta sākumā kā ainavu parks ar dažādām pastaigu takām, atsevišķu celiņu, soliņu un tiltiņu sistēmu," raksta Aizputes TIC. Arī šobrīd Kazdangas muižas parks ir viens no lielākajiem Latvijā, tā platība ir 196 hektāri. Izcila vieta, kur ļauties garām un nesteidzīgām pastaigām, vērojot vienu no dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem, kuru rotā arī dažādas skulptūras.

Parku burtiski caurvij romantiskas pastaigu takas un veloceliņi, kas piedāvā maršrutus visos virzienos. Parkā ir labiekārtotas atpūtas vietas, volejbola un basketbola laukums, stadions, kā arī pieejama aktīvā tūrisma inventāra – velosipēdu un katamarānu – noma, informē "Liepāja Travel". Bet pāri Dzirnezeram, kas atrodas parka teritorijā, pāri stiepjas 190 metrus gara pontonu laipa uz kuras uzbūvēts arī 2,7 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras plašs skats uz apkārtni.

Turpat Dzirnezera krastā var apskatīt 1840. gadā būvētās dzirnavas. Līdz mūsdienām gan no sākotnējām dzirnavām saglabājusies vien ārējā fasāde, taču ļoti labi saglabājies ir dzirnavu dambis. Savukārt tiem, kas vēlas apskatīt ezeru rūpīgāk un vienlaikus izbaudīt fiziskās aktivitātes, tiek piedāvāta ūdens velosipēdu noma.

Īpašs muižas parka objekts ir grota, līdz kurai var nokļūt pa celiņu, kas vijas gar Dzirnezera krastiem. "1914. gadā veidotā laukakmeņu grota bijusi iemīļota barona fon Manteifeļa atpūtas vieta. Kā stāsta leģendas, tad barons esot uz grotu gājis malkot tēju un izveidotais parks tai apkārt bijis ļoti akustisks, ka barons, sēžot grotā, esot dzirdējis ikvienu sarunu, kas norisinājusies muižā.
Boju muižā," raksta Aizputes TIC. Savukārt mūsdienās pa grotas virspusi vijas vīteņaugi, vasaras sezonā to padarot īpaši romantisku.

13 kilometru attālumā no Kazdangas atrodas 1860. gadā būvētā Boju muiža, kura arī mūsdienās nav zaudējusi savu daili. Muiža gan apskatāma tikai no ārpuses, taču tai blakus atrodas parks ar diviem dīķiem un Eiropas baltegļu stādījumiem.

Viens no Kazdangas lepnumiem ir 1840. gadā celtais akmens tilts, kas ved pāri gravai uz Kazdangas muižas liepu aleju. Vietējie to dēvē par Vaidavu tiltu. Aizputes TIC skaidro, ka šāds nosaukums radies, jo daudz asaru, sviedru un asiņu lijušas šo tiltu būvējot.

Tas ir augstākais akmens trīslaidumu tilts Kurzemē, kura garums ir 57 metri, bet augstums 5,1 metri. Tilts patiesi izskatās gleznaini un ļauj atskatīties uz gadsimtiem senu vēsturi.

Laika gaitā ēka piedzīvojusi vairākas pārmaiņas. Sākotnēji tā 1686. gadā tika būvēta kā kalpu māja. Vēlāk, 1914. gadā, ēka pārtapa par muižas zirgu stalli, savukārt 1957.–1959. gadā tika pārbūvēta par kultūras namu.

"Interjera dekoratīvā apdare ir nacionālā stilā veidojuši mākslinieks Albīns Dzenis un koktēlnieks Ernests Treimanis. Šobrīd ēkā ir kultūras centrs un bibliotēka," vēsta "Dienvidkurzeme Travel".

Starp Kazdangas Vecpili un Valātu ciemu atrodas Valātas pilskalns. "15 metrus augstais pilskalns ir viens no lielākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem kuršu nocietinājumiem. Stāvo pilskalnu apskalo Alokstes upīte. Pilskalna plakuma platība ir 0,6 hektāri," informē "Dienvidkurzeme Travel".

Kalna pakājē nesteidzīgi tek Alokstes upīte, kurā atrodas liels akmens par kuru līdz pat mūsdienām saglabājušies nostāsti. Tie radušies tamdēļ, ka uz akmens virsmas vērojami dzīvnieku pēdu nospiedumi. Taču teikas vēsta, ka tās nav vis dzīvnieku pēdas, bet paša velna, kas naktīs kāpis Valātas pilskalnā.

Teikām ir savs šarms, savukārt pilskalns ir interesanta vieta pastaigām, kura iepazīstina ar Latvijas dažādo dabu un seno vēsturi.