Trīs līdz četrus metrus augstie smilšakmens atsegumi ne tikai iespaidīgi izskatās, bet ir arī neticami seni. "Smilšakmeņi ir veidojušies ūdens straumju ietekmē seklas jūras apstākļos pirms aptuveni 375 miljoniem gadu," skaidro Latgales Tūrisma asociācijā.
Daudzslāņainie devona smilšakmeņi baltā un brūni sārtā krāsā ir izveidojušies jūras straumju ietekmē. Savukārt ledus kušanas rezultātā senlejā ar iespaidīgu gravu un stāvām nogāzēm savu vietu atrada arī Stiglovas upītes ieleja.
Šobrīd Stiglovas atsegumu teritorijā, kas atrodas Balvu novadā, var vērot četrus metrus dziļu alu, kas atrodas upes kreisajā krastā un dižakmeni, kurš skatam atklājās, straujai upei savu ieleju rokot arvien dziļāk. Savukārt galvenais apskates objekts – smilšakmens atsegumi, – ir vērojami Stiglovas upes gravas nogāzēs.
Gar iespaidīgajiem atsegumiem ir izveidota divus kilometrus gara dabas taka, kas priecē gan ģimenes ar maziem bērniem, gan aktīvas atpūtas cienītājus. Stiglovas atsegumi ir īpaši aizsargājama teritorija, kurā atrodas aptuveni 60 augu sugas.
"Šī vieta ir īpaša ne tikai ar savu ainavisko apkārtni, ar dzelzi bagātajiem avotiem vai šim objektam 2013. gadā piešķirto gada ģeoloģiskā objekta godu, bet arī ģeoloģisko izcelsmi. Šī ir viena no retajām vietām pašā Latvijas austrumu daļā, kur atsedzas Ogres svītas ieži," teikts Latgales Tūrisma asociācijas mājaslapā.
Atsegumu teritorija ir labiekārtota un piemērota tūrismam. Te ir gan autostāvvieta, gan informācijas stendi, gan atpūtas un ugunskura vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
