Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Līdz mājupceļa lidmašīnai palikušas nepilnas piecas stundas. Divas jāatstāj dirnēšanai lidostā, bet tajās trīs vēl steidzu sadzerties Ņūfaundlendas bezgalīgās krāsas. Pa ceļam uz bāku turpat pie pilsētas līča mani uzrunā kāds vietējais: "Hei, es skatos, ka tev ir fotokamera – vai redzi tūristu kuģi līcī? Ja tas kļūst lēns, tātad tuvumā ir valis!" Un kuģis kļuva lēnāks!

"Bergi, putni un vaļi". Tā stāv rakstīts uz informācijas plakāta pie viena no populārākajiem šejienes tūrisma objektiem, pie "Cape Spear" bākas. Tās arī ir tās trīs lietas, pēc kurām es šurp atbraucu. Es gan nebiju cerējis uz visām trim. Man pietiktu tikai ar vienu, pašu galveno – tiem bergiem. Aisbergiem.

Šobrīd vairs neatminos, kur es dzirdēju to frāzi, bet, to izdzirdējis, es uzreiz pierakstīju un regulāri apviļāju prātā. "Braukt uz Ņūfaundlendu un skatīties, kā aisbergi iet jūrā". Tas izklausās diezgan maģiski. Tas izklausās pēc brīnišķīgas meditācijas un prāta izvēdināšanas. Un es sapratu, ka man to vajag. Vai, citējot moderno klasiku, ka es esmu tā vērts. Es sāku plānot ceļojumu, meklēt lidojumus, pat pieteicos Ņūfaundlendas tūrisma centrā, kurš man atsūtīja karti un bukletu ar "Labākajiem tūrisma objektiem 2020. gadā". Es jau biju nobriedis spiest pogu "Pirkt", bet tad pienāca 2020. gada pavasaris… Paši zināt, ko tas atnesa. Tā nu mans ceļojums, mana iecerētā meditācija un galvas vēdināšana, bija jāatliek.

Un varbūt pat labi, ka tā, jo pa šo laiku sakrājās daudz. Daudz jaunu emociju un pārdzīvojumu. Daudz jaunu iemeslu atpūsties. Pērn man laimējās paviesoties ASV un izbaudīt diezgan varenu piedzīvojumu, taču aisbergi nelika mieru. Bija sakrājies par daudz mājsēžu un citu kairinājumu, ko vajadzēja atdzesēt ar bergiem, putniem, vaļiem.

Kā jau minēju, šim ceļojumam es gatavojos diezgan nopietni un mērķtiecīgi. Es atkal pieprasīju jaunu ceļvedi Ņūfaundlendas tūrisma birojam un tā pievienotajā kartē sāku atzīmēt vēlamos apskates punktus. Sākotnēji jau gribējās aptvert visu salu, taču ātri vien sapratu, ka tas nebūs paveicams. No viena gala līdz otram ir tūkstoš kilometru, kas paši par sevi mani nebiedē (skat. to Amerikas piedzīvojumu) taču tas nozīmētu pazaudēt ceļā vismaz divas dienas. Sapratu, ka tas nav tā vērts, tāpēc orientējos uz palikšanu galvenajā pilsētā Sentdžonsā un primāri apskatīt Avalonas pussalu (vai salai ir pussalas?). 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!