Pieci mazāk zināmi pastaigu maršruti Ķemeru nacionālajā parkā

Ķemeru Nacionālais parks dibināts 1997. gadā, tā platība ir 38 165 hektāri. Šobrīd tas ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks pēc Gaujas un Rāzna.

Apzināti no sava pastaigu maršruta izslēdzu divus populārākos apskates objektus – Lielo Ķemeru tīreli un Slokas ezera dabas taku. Savu pastaigu izvēlos sākt Kupskalna dabas takā, tad doties uz Kaņiera ezeru un pilskalna dabas taku, tālāk uz Raganu purvu un Sēra dīķu laipu, tad izstaigāt garāko no pastaigu maršrutiem – 12 kilometru garo Zaļās kāpas dabas taku un visbeidzot apmeklēt maz zināmo Melnalkšņu dumbrāja laipu un Meža taku.

45 kilometrus no Rīgas atrodas Kupskalnu dabas taka, pa kuru ejot var piekļūt jūrai un pludmalei Bigauņciemā. Šai dabas takai nav norāžu vai informatīvo stendu, bet tās sākums, braucot no Rīgas, atrodams šosejas labajā pusē – vietā, kur sākas Lapmežciems un beidzas Bigauņciems, savukārt, neliels automašīnu stāvlaukums atrodas šosejas pretējā pusē.

Ejot pa koka dēlīšu laipām un mežainām kāpām gar Siliņupes krastu, nonāku smilšainā pludmalē pie vecā Lapmežciema mola, kur atrodas Bigauņciema peldvieta. Molu veido akmeņu krāvums un divas paralēlas koka pāļu rindas. Jāņem vērā, ka Kupskalnu dabas taka nav lokveida.

Tālāk mans ceļš deviņu kilometru garumā uz Kaņiera pilskalna taku ved gar gleznainā Kaņiera ezera krastiem, kur redzami fantastiski ezera dabas skati. Kaņiera ezers ir sekls piejūras ezers, kura platība ir 1130 hektāri un vidējais dziļums 0,6 metri. Ezerā ir deviņas dabīgas un piecas mākslīgi izveidotas salas, lielākās no tām – Krievsala un Riekstu sala.

Pa ceļam starp Lapmežciemu un Antiņciemu apstājos, lai cauri mežam aizietu līdz putnu vērošanas tornim. Tā kā ezers aizaudzis ar niedrēm, piekļūšana tuvu putniem un to vērošana ir praktiski neiespējama, bet visu Kaņiera ezeru var pārredzēt no putnu vērošanas torņa.

Ezeru par ligzdošanas vietu izmanto vairāk nekā simts putnu sugas, tai skaitā arī daudzas retas un aizsargājamas. Savukārt pavasara un rudens migrācijas laikā ezeru par atpūtas un barošanās vietu izmanto tūkstošiem gājputnu. Ezerā ir jūras kraukļu kolonija, tāpat, uzmanīgi vērojot, var pamanīt lidojam arī kādu jūras ērgli. No skatu torņa paveras fantastiski skaista ainava.

Tālāk starp Antiņciemu un Jāņkrogu nonāku Kaņiera pilskalna 1,3 kilometru garajā dabas takā, kur cauri mežam un zāļu purvam dodos uz Kaņiera pilskalnu. Informatīvajos avotos tas atzīts par neparastu vietu, jo ir vienīgais pilskalns, kurš atrodas tik tuvu jūrai purvainā un neapdzīvotā vietā.

Pa ceļam dabas taka šķērso akmeņu vaļņus, pa kuriem ejot var pagarināt pastaigas maršrutu, un, kā vēsta informācija uz stenda, piešķirt tam papildus noslēpumainību un piedzīvojuma auru. Laika gaitā zinātnieki izvirzījuši vairākas hipotēzes par šo akmeņu valni, taču secināts, ka vaļņus visdrīzāk radījuši ledāju kušanas procesi, bet vēsturnieki joprojām strīdas par to, cik vecs ir Kaņiera pilskalns un kas to apdzīvojis. Iespējams, šeit bija ļoti sena cilšu apmetnes vieta, bet tāpat ir iespējams, ka pilskalnu izmantojuši jūras laupītāji, lai uzbruktu kuģiem.

Pirms 2–4 tūkstošiem gadu visu šo apkārtni sedza Baltijas jūras priekštece Litorīnas jūra, un tās ūdeņi sniedzās aptuveni 15 kilometrus dziļāk iekšzemē nekā pašreiz. Tad ūdens līmenis pakāpeniski nokritās par aptuveni sešiem metriem, aiz sevis atstājot vairākas lagūnas, kas pamazām kļuva par piekrastes ezeriem. Ķemeru Nacionālā parka teritorijā tādi ezeri ir divi – Kaņieris un Slokas ezers.

Kaņiera pilskalna dabas takas tālākajā punktā izvietota skatu un putnu vērošanas platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru un tā ainavisko apkārtni.

Pēc skaistajiem Kaņiera ezera skatiem braucu piecus kilometrus, lai izstaigātu Raganu purvu, kurš ir viens no lielākajiem Ķemeru Nacionālā parka augstajiem jeb sūnu purviem. Raganu purvs atrodas Lapmežciema pagastā, bet ceļš uz Raganu purva rietumu malu atrodas starp Ķemeriem un Antiņciemu.

Katrs šajā purvā var izveidot savu pastaigu maršrutu, bet, manuprāt, noteikti jāapskata Raganu purva rietumu malā esošie Sēra dīķi. To apskatei cauri purvam 800 metru garumā izvietotas laipas. Uzzinu, ka šos dīķus veido sērūdens, kurš veidojas zem vairākiem Ķemeru apkārtnes purviem. Parasti sērūdens virszemē izplūst nevis purvā, bet kādā citā vietā, taču šeit tas izplūst purva virskārtā, radot avotu sistēmu jeb dīķus, jo kūdras slānis šajā vietā ir samērā plāns – tikai 1–2 metri, tāpēc ūdenim ir vieglāk izlauzties augšup. Citviet kūdras slānis purvā ir līdz pat astoņiem metriem dziļš.

Sēra dīķu taka Raganu purvā Ķemeru nacionālajā parkā ir patiešām maģiska un krāsu ziņā ļoti koša vieta.

No Raganu purva dodos uz 2,4 kilometrus attālo Zaļo kāpu, kas ir viens no interesantākajiem kāpu veidojumiem Ķemeru Nacionālajā parkā un arī garākais mans pastaigu maršruts, kura laikā caur priežu mežu izstaigāju gandrīz 12 kilometrus.

Pati Zaļā kāpa ir vairāku kilometru garš ar priežu mežu apaudzis smilšu valnis, kas veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts. Lai iepazītu seno jūras krastu un mežu daudzveidību, Ķemeru Nacionālais parks te izveidojis gājēju un velosipēdistu maršrutu. Slapjāko vietu šķērsošanai purvā izbūvētas laipas, un pašas kāpas galotnē var tikt pa īpaši izbūvētām kāpnēm, kuru augšgalā izveidota neliela skatu platforma.

Zaļās kāpas dabas taka mežā ir ļoti labi marķēta ar horizontālu balti – dzelteni – baltu krāsojumu uz kokiem, un katrs dabas takā var izvēlēties savu maršrutu, jo dabas taka piedāvā gan ērtu savienojumu ar ceļu Antiņciems – Jāņkrogs, pa kuru ērti sasniedzama gan Kaņiera pilskalna laipa, gan Smārdes un Valguma ezera apkārtne. Tāpat ceļu gar Zaļo kāpu var mērot arī dodoties garākā pārgājienā no Ķemeriem uz Lapmežciemu un tālāk uz Jaunķemeriem. Zaļās kāpas maršruts iekļauts arī vienā no Baltijas garās distances pārgājienu maršruta "Mežataka" posmiem cauri Ķemeru Nacionālajam parkam.

Un pēdējais pastaigas pieturas punkts ir Melnalkšņu dumbrāja laipa un Meža taka Ķemeros 3,6 kilometru attālumā no Zaļās kāpas. Tā atrodas 18 kilometrus garās Vēršupītes krastos aiz Nacionālā parka administrācijas un informācijas centra "Meža māja".

Melnalkšņu dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, kas ved pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu. Diemžēl šodien no Meža takas pieejami tikai nepilni 200 metri, jo pārējā takas daļa slēgta rekonstrukcijas darbu dēļ, tāpēc man neizdodas nokļūt arī 800 metrus attālajā sēravota paviljonā "Ķirzaciņa". Tomēr izstaigāju koka laipas, kur var iepazīt ļoti mitru, dabisku lapu koku mežu, kuru sauc par melnalkšņu dumbrāju.

Uzzinu, ka labākais laiks dumbrāja laipu apmeklēšanai ir pavasaris, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi un zied purenes. Laipa piemērota putnu, īpaši dzeņu, vērošanai, jo dumbrāju par piemērotu mājvietu atzīst teju visi Latvijā sastopamie dzeņi, pie kam par laipas simbolu atzīts baltmugurdzenis. Uz laipas un meža takas ir dažādi interesanti stendi ar informāciju par apkārtnē augošiem kokiem.