Vasaras saulgriežu rituāli galvenokārt saistīti ar uguni un ūdeni. Lielplatones muižā Jelgavas novadā jau par tradīciju kļuvis gada īsāko nakti sagaidīt vasaras saulgriežu koncertā laivās. Bet rosība muižas pagalmā pirms laivu brauciena ļauj iztēlē ieraudzīt, kā gada skaistākie svētki svinēti vairākus gadsimtus senā pagātnē.
Sagaidot gada īsāko nakti, Lielplatones muižā valda rosība. Jau iztālēm dzirdami āmuru klaudzieni, kas pļavas zālītes un puķītes pārvērš dažādos batikošanas rakstos. Savu darba cēlienu steidz pabeigt arī vešerienes, savu sētu pārlūko arī barons fons Hāns. "Mēs esam no Vācijas, mēs neesam īstie latvieši, bet man ir ļoti interesanti. Es te biju pazudis uz kādu laiku, apstaigāju visas tās sētas, un man bija interesanti apskatīties, kā tad tie latvieši svin šos svētkus," saka mūziķis, barona fon Hāna lomas atveidotājs Renārs Beķeris.
Vēstures lappuses liecina, ka nesaprotamā līksmība Baltijas krastos vācu krustnešus pirmoreiz pārsteigusi jau 12. gadsimtā. Lai gan bijusi vēlme vest "tumšos ļautiņus" pie prāta, Jāņu svinēšanas tradīcija izrādījās stiprāka. Tomēr līdz pat mūsdienām tā ir tikai latviešu tradīcija Lielplatones pagasta Tūrisma informācijas punkta vadītāja Ingūna Pranka: "Saulgrieži mums latviešiem vienmēr ir bijuši tādi nedaudz ar maģijas pieskaņu. Un kur jūs esat redzējuši, ka vācbaltieši liek pie muižas parādes durvīm meijas vai kādu pīlādžzaru?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
