Lai cik maza būtu Latvija, tajā vienmēr ir jaunas vietas, ko atklāt, piedzīvot un iepazīt. Šoreiz devāmies nelielā izbraucienā uz Dienvidkurzemi, vienu no ceļojuma dienām veltot Cīravai, Aizputei un Kazdangai. Pirms diviem gadiem traucāmies cauri omulīgajām Aizputes ieliņām, sēžot uz koši baltas "Vespas", un toreiz nospriedu, ka kādu dienu noteikti būs jāatgriežas šajā radošuma caurstrāvotajā mazpilsētā. Šāda sajūta man palika arī pēc atkārtotas Aizputes apskates. Būs jāatgriežas! Savukārt, par Cīravu un Kazdangu pirms tam nezināju teju neko. Varbūt kaut kur biju dzirdējusi par šādu ciemu eksistenci, bet tas arī viss. Abi ciemi mūs patīkami pārsteidza, bet par visu pēc kārtas.
Cīrava: zvanga, arfa, skaļruņi un citi brīnumi mežā
Cīravā iebraucam jau agrā rīta stundā. Saulīte spoži apmirdz Kurzemes dievnamu klasiskajās formās celto Cīravas luterāņu baznīcu, kurā, starp citu, par mācītāju kalpo sieviete. 18. gadsimta otrajā pusē būvētā Cīravas luterāņu baznīca lepojas ar greznu rokoko stilā veidotu altāri un kanceli, bet savām acīm šo mākslas darbu mums redzēt neizdodas. Apsoļojam apkārt baznīciņai, bet tā arī netiekam gudri, kura skaitās galvenā ieeja. Lai nu kā, visas durvis ir slēgtas, bet atslēga vai nu nolauzta, vai labi paslēpta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
