Ratnieks, ģērmanis, mucenieks, kurpnieks. Limbažu muzejā aicina iepazīt senos arodus

Iepazīstinot ar jauno izstādi, muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne stāsta, ka Limbaži savulaik bijusi īsta amatnieku pilsēta. "Ja mēs paskatāmies, kuru meistaru ir bijis visvairāk Limbažos, tad no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam te bija gandrīz 70 kurpnieki. Mazai pilsētiņai, manuprāt, tas ir ļoti daudz. Un parādās tendence, ka ir bijusi ļoti liela savstarpēja sadarbība. Kurpniekam vajag ādu. Mums ir bijuši deviņi ādu ģērētāji, no kuriem varēja dabūt ādas. Un šis te ādas centrs jau 18. gadsimtā ir bijis pats labākais visā Vidzemē, kur gatavotas pat juhtādas jeb smalkās ādas."

Tāpat zināms, ka Limbažu pusē savulaik strādājuši deviņi ratu meistari, taču, zirgu vilktus ratus aizstājot motorizētam transportam, vajadzība pēc šī aroda zudusi. Līdzīgi arī ar muceniekiem. "Kurš tad vairs mūsdienās glabā sālīto gaļu mucā, vai, piemēram, siļķes kādā toverītī, pienu ķērnītē. Mucenieka amats ir mūsu pusē praktiski zudis, mēs vismaz neatradām, ka kāds vairs būtu no šiem te senajiem amatiem," stāsta Nipāne.