Ratnieks, ģērmanis, mucenieks, kurpnieks. Limbažu muzejā aicina iepazīt senos arodus

Iepazīstinot ar jauno izstādi, muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne stāsta, ka Limbaži savulaik bijusi īsta amatnieku pilsēta. "Ja mēs paskatāmies, kuru meistaru ir bijis visvairāk Limbažos, tad no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam te bija gandrīz 70 kurpnieki. Mazai pilsētiņai, manuprāt, tas ir ļoti daudz. Un parādās tendence, ka ir bijusi ļoti liela savstarpēja sadarbība. Kurpniekam vajag ādu. Mums ir bijuši deviņi ādu ģērētāji, no kuriem varēja dabūt ādas. Un šis te ādas centrs jau 18. gadsimtā ir bijis pats labākais visā Vidzemē, kur gatavotas pat juhtādas jeb smalkās ādas."

Tāpat zināms, ka Limbažu pusē savulaik strādājuši deviņi ratu meistari, taču, zirgu vilktus ratus aizstājot motorizētam transportam, vajadzība pēc šī aroda zudusi. Līdzīgi arī ar muceniekiem. "Kurš tad vairs mūsdienās glabā sālīto gaļu mucā, vai, piemēram, siļķes kādā toverītī, pienu ķērnītē. Mucenieka amats ir mūsu pusē praktiski zudis, mēs vismaz neatradām, ka kāds vairs būtu no šiem te senajiem amatiem," stāsta Nipāne.

Izstādes iekārtošanai pieticis ar priekšmetiem no pašu muzeja krājuma - saglabājušies gan jau gatavi izstrādājumi, gan materiāli to darināšanai, arī darbarīki. Krājuma glabātāja rāda gan īpaši izliektu āmuru, ar ko strādājis kurpnieks, gan apavu liestes, dažādas vīles un kaltus. Var aplūkot arī mīkstās juhtādas, no kā gatavoti smalkākie apavi.

Par dažu izstādes eksponātu pielietojumu savulaik arī pašiem muzejniekiem nācies palauzīt galvu. Kā piemēru Diāna rāda ģemzi.

"Cilvēki, kas bija uzņēmuši šo te priekšmetu krājumā, bija uzrakstījuši vienkārši ģemzis. Norādīts izmērs, materiāls: koks, dzelzs. Bet kas tas tāds ir? Tad mums bija jāmeklē rokā cilvēks, kas to ir nodevis. Viņš saka – nu kā tad jūs nezināt, ka tas ir domāts, lai mucām stīpas uzvilktu."

Stāsts par izzudušajiem arodiem ir kā papildinājums jeb turpinājums nesen atklātajai lielajai izstādei "Rakstraudzis šodienai", kas arī vēsta par amatu meistariem – podniekiem, audējiem, kalējiem un galdniekiem –, vien šie arodi turpina dzīvot arī mūsdienās, un izstādē blakus seno meistaru veikumam ir likti šodienas amatnieku darinājumi. Izstādes autore, muzeja māksliniece Aija Brikmane stāsta, ka iecere izcelt vietējo amatniecību, bijusi gan tamdēļ, ka pilsēta šogad svin savu 800. dzimšanas dienu, gan arī sagaidot Dziesmu un deju svētkus.

"Mums gribējās parādīt kaut ko mazliet vairāk no tā, kas ir mūsu krājumos un pagodināt arī novadniekus. Jo šis ir laiks, kad uz muzeju brauc tūristi un kur tad viņi vēl to redzēs, ja ne pie mums," teic A. Brikmane, piebilstot, ka ar izstādes palīdzību meklē arī atbildes uz jautājumu – kas ir tas, kas laikā, kad visu var nopirkt gatavu, tomēr liek darīt pašam. "Cilvēkam tā vajadzība sēž iekšā. Viņam nav nepieciešamība pēc krūzes, bet viņš to taisa, jo viņam ir iekšā šī vajadzība krūzi uztaisīt," secina māksliniece.

Abas izstādes Limbažu muzejā būs aplūkojamas līdz pat oktobrim.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".