Vīgantes parks – vieta, kur dzīvo tēli no latviešu teikām un stāstiem

Vīgantes parka tapšana neapšaubāmi cieši saistīta ar Vīgantes muižu (agrākais nosaukums Stabene jeb Stabu muiža), un par parka izveidošanas laiku uzskata 19. gadsimtu. Īpašnieki muižā bieži mainījušies. Pēdējais – Heinrihs fon Bērs – lepojies ar skaisti iekoptu rožu laukumu un 64 svešzemju sugu kokiem. Šobrīd pie Staburaga saieta nama top rožu dobes, kuras iestāda jaunie pāri pēc laulības ceremonijas kā paliekošu atmiņu par skaisto notikumu viņu dzīvē.

Vēstures notikumi smagi ietekmēja Vīgantes muižu, arī parku. Jau pēc Pirmā Pasaules kara muiža bija tik izpostīta, ka to vairs nebija vērts atjaunot (pēc kara 20. gados parks un muižas zemes nonāca valsts īpašumā), tādēļ no muižas mūsdienās var redzēt tikai fragmentu no mūra žoga, vārtus ar cementa lējuma lodēm vārtu stabu galos, četrus dīķus, kas tika speciāli izrakti muižas vajadzībām. Dīķos ietek vairāki avoti, kas uztur ūdens līmeni vienmēr pietiekami augstu, liekais ūdens ietek Daugavā.

Parka kokus nežēlīgi izcirta Otrā Pasaules kara laikā vācu armijas kareivji gaidot pretinieku pretuzbrukumu. Otrreiz parka lejasdaļu (reizē ar visu Daugavas ieleju) izcirta pirms Pļaviņu HES iedarbināšanas 1965. gadā, un pēc Pļaviņu HES uzpludināšanas 1966. gadā no ūdenskrātuves ūdeņiem paglābusies tikai daļa Vīgantes parka. Tā platība ir 10 hektāri, un tajā joprojām aug 41 eksotisku koku suga. Dzelmē pazudusi arī 1939. gadā no šūnakmens uzbūvētā brīvdabas estrāde (arhitekts Križus), uz kuras korus diriģējuši Teodors Reiters un Pēteris Barisons. Tāpat par atmiņām palicis Liepavots, kura ūdeņi no sendienām izslavēti kā dziednieciski. Liepavota nosaukums bija radies no dižkoka liepas, kas auga pie avota un bijusi varenākā visā apkārtnē. Liepa gājusi bojā zibens spēriena rezultātā 20. gadsimta 60. gadu sākumā.

Parkā joprojām var aplūkot tēlnieces Aleksandras Briedes veidoto skulptūru "Daina", kas simbolizē latviešu tautas dziesmoto garu. 1975. gadā gados tā tikusi sabojāta, bet māksliniece skulptūru atjaunoja 1987. gadā, un restaurētais oriģināls uzstādīts Siguldas parkā.

Šobrīd parkā ir neliela brīvdabas estrāde, laivu piestātne, komponistam Pēterim Barisonam veltīta lapenīte. Tā tapusi 2013. gadā, gaidot komponista 110. dzimšanas dienu. Komponists savā dzīves laikā bijis cieši saistīts ar Vīgantes parka estrādē notikušajiem kultūras pasākumiem, galvenokārt ar dziesmu svētku tradīcijas radīšanu, kas bija kā tradicionāls pasākums Jāņos no 1924. gada.

2011. gadā parkā tika uzstādītas brāļu Rūrānu koka skulptūras – Jancis un Marčs ar zosīm, kas ir rakstnieka Valda grāmatas "Staburaga bērni" galvenie varoņi. Gadu vēlāk mākslinieki uztaisīja un uzstādīja arī skulptūru "Jaunava ar krūzi" un pūcīti, kas uz parka apmeklētājiem noraugās no koka stumbra. Savukārt 2022. gada novembrī atklāta cita taka, kurā var apskatīt teikas "Kā zvēri Daugavu raka" personāžus: lapsu, zaķi, pīles un zosis, vilku, lāci u.t.t. Takas sākums ir pie Barisona lapenītes un ved līdz citai lapenei Daugavas krastā. Šo tēlu autors ir vietējais Oskars Vītoliņš. Tā ir viņa dāvana Vīgantes parkam. Vēlāk tika uzstādītas parkā dažādās vietās arī citas viņa darinātās koka skulptūras, pārsvarā dažādi putni.

Parka daļā, kas robežojas ar Seces pagastu, tā sauktajā Vienības birzī, apskatāmi atjaunotās brīvvalsts bijušo prezidentu stādītie ozoliņi, autores Solveigas Vasiļjevas skulptūra "Dieva Auss", kas ir piemiņas zīme nogremdētajai Staburaga klintij, un liliju un dienziežu selekcionāra Jāņa Vasarieša dāvāto dienziežu stādījums. Te tapis arī dienziežu stādījums saules staru formā, kurā Jānis Vasarietis uzaicināja savas dienziedes iestādīt citiem dienziežu audzētājiem Latvijā. Šajā parka daļā redzams liels plakāts ar senu Staburaga klints attēlu, un blakus rakstnieces Māras Svīres mājai Daugavas ūdeņos atrodas sarkana boja. Tā uzlikta uz Staburaga klints, lai cilvēki nojaustu, kur tieši atrodas nogrimušais, teiksmainais brīnums. Boju ievieto ūdenī pavasarī un izņem pirms ledus uzsalis Daugavā. Pļava pie "Dieva Auss" un kuģīša piestātne ir populāra jauno pāru laulības reģistrāciju vieta, īpaši jūlij ā un augustā.

Parka otrajā galā atrodas telšu vietas, kuras labvēlīgos laika apstākļos izmanto atpūtnieki, īpaši makšķernieki no dažādām Latvijas vietām, arī atpūtnieki no Lietuvas.