Jau vairākus mēnešus Cēsu novadā nedarbojas Līgatnes pārceltuve pār Gauju. Daļai vietējo iedzīvotāju tas nozīmē, ka jāmēro ievērojams apkārtceļš, lai nokļūtu uz darbu un mājām. Apgrūtinājumi rodas arī uzņēmējiem. Tāpat pārceltuve ir arī zīmīgs tūrisma objekts. Ceturtdien "ReTV" filmēšanas grupa devās skaidrot, kādas šobrīd ir iespējas šķērsot Gauju un kad pārceltuve varētu atsākt darbu.
Līgatnē sastaptie ļaudis stāsta, ka pārceltuves dīkstāve rada neērtības. Lai tiktu Gaujas otrā krastā ar automašīnu, tas ir īsākais ceļš, bet nu jau kādu laiku jāmēro papildu kilometri.
Līgatnes pārceltuve aktuāla ir arī šefpavāram Ērikam Dreibantam, kurš dzīvo Gaujas vienā krastā, bet uzņēmums ir otrā. Ar viņu sazinājāmies telefoniski. Viņš stāsta, ka no mājām līdz Līgatnei, ja pāri upei tiktu ar pārceltuvi, būtu jāmēro kādi 10 kilometri. Kopš tā nestrādā, braucot turp un atpakaļ, sanāk nobraukt pat vairāk nekā 100 kilometrus. "Kopš janvāra, kad pārceltuve ciet, līdz apmēram šodienai, es kaut kur tuvu pie 8000 kilometru esmu nobraucis, braukājot apkārt. Galu galā tagad ir tūrisma sezona. Līgatnē ir ļoti daudzi uzņēmumi saistīti ar tūrismu. Tas arī savā ziņā iegriež ieņēmumos, maciņā."
Arī ceturtdien filmēšanas laikā pie pārceltuves piestāja kāds motobraucējs no Dānijas, vēlēdamies tikt pār upi ar pārceltuvi, tomēr nācās doties atpakaļ. Savukārt Gaujas pretējā krastā piestāja autobuss, no kura vairākus tūristus pār upi pārveda Līgatnes pārceltuves darbinieks ar laivu.
Kamēr pārceltuve nedarbojas, ik dienu cilvēkus pāri upei ar laivu pārved Gunārs. Viņš saka, šādi vismaz var uzturēt sevi labā formā, bet, lai varētu sākt darboties pārceltuve, ir jāsagaida lielāks ūdens līmenis. "Skrūves no ūdens ir ārā. Nav vienkārši ūdens līmeņa. Tas ir no laika apstākļiem atkarīgs. Vakar dabūja nost no sēkļa, stāvēja šajā krastā. Dabūja iekšā ūdenī, lai pārvilktu uz to krastu."
Dreibants: "Līgatnes pārceltuve jau ir, kā es saku, ir kā simbols. Ne velti pati pašvaldība lepojas, ka šī ir tāda vienīgā pārceltuve Baltijā. Tad, ja mēs lepojamies ar to, varbūt lepnumu vajag uzturēt arī ar lepnumu."
Par Līgatnes pārceltuvi atbildīga ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Ar Cēsu novada pašvaldību ir noslēgtas līgumattiecības. Pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Zīverts stāsta, ka līdz šim bija jāizdara vairāki darbi, lai pārceltuve būtu droša. Vēl pavasarī pārceltuves ekspluatāciju apgrūtinātu augstais ūdens līmenis. "Pie augstiem ūdens līmeņiem tāpat prāmis nekursēja, kamēr iziet ledus un koku sanesumi. Šopavasar bija augsts ūdens līmenis, pie šādiem apstākļiem pārceltuve nekad nav strādājusi, tā nav droša apmeklētājiem. Uzbrauktuves ir savestas kārtībā, prāmis ir pārbaudīts, savests kārtībā, lai būtu drošs ekspluatācijai."
Uz jautājumu, kad pārceltuve varētu atsākt reālu darbību, Mārtiņš Zīverts norāda, ka viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ir nepieciešams sagaidīt augstāku ūdens līmeni. "Skatoties vietējās pašvaldības attīstības dokumentos, mēs redzam, ka ir bijusi iecere atjaunot tiltu pāri Gaujai, bet tā nav DAP funkcija. Šinī brīdī mēs saredzam, ja izdodas prāmi savest kārtībā, pie noteiktiem apstākļiem tas ir kā labs veids, tūrisma objekts, kā arī mobilitātes nodrošinātājs starp diviem krastiem."
Mārtiņš Zīverts arī piebilst, lai zinātu, kad upe ir droša šķērsošanai, pārceltuvē plānots mērīt ūdens līmeni. Tas arī dotu cilvēkiem iespēju sekot līdzi, kā mainās ūdens līmenis Gaujā.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!