Purvi nav drošākā vieta uz pasaules – tos vienmēr jāapmeklē ar pietāti pret dabu un paturot prātā, ka jābūt piesardzīgam. Bet, ai, cik tie ir skaisti un vilinoši! Izaicina pieredzēt mazliet citādu atrašanos ārā. Bet kurp doties, lai izbaudītu purva klusumu un izlocītu kājas? Turpinājumā – piecas dažādas distances purva laipas, pa kurām doties, lai izvēdinātu galvu un rimtā pastaigā iepazītos ar pāris no nedaudziem krāšņajiem Latvijas purviem.
Niedrāju-Pilkas purva taka – 900 metri
Ejot pa Niedrāju-Pilkas purva taku, kas atrodas Limbažu novadā, skatam paveras tipiska augstā jeb sūnu purva ainava: nelielas priedes un ūdens lāmas, ziedošas puķes un cita purvam raksturīgā flora.
Purvā pie nelieliem ezeriem izveidota apmēram trīs metrus augsta platforma, kas labi noder putnu (tostarp aizsargājamo) vērošanai, jo šī vieta ir nozīmīga to uzturēšanās un ligzdošanas vieta.
Niedrāju-Pilkas purvs ir dabas liegums un "Natura 2000" teritorija. Savulaik tam cauri gāja Valmieras-Ainažu dzelzceļa līnija, bet nu neskarto ainavu var pieredzēt, kājāmejot pa apmēram kilometru garo taku.
Kalnasu purva taka – 1 kilometrs
Kalnansu purvs ir aizsargājams augstais sūnu purvs, un augustā un septembrī tas ir īpaši skaists, kad vērojama augstā sūnu purva dabas daudzveidība.
Purvā esošo ezeru sauc Bezdibenis, jo nostāsti vēstījuši, ka tas varētu būt dziļākais Latvijā, taču patiesībā ezera dziļums ir apmēram desmit metri un vēl tikpat dziļš ir dūņu slānis.
Pa laipu var pārvietoties vecāki ar bērnu ratiņiem un cilvēki ratiņkrēslos. Te atrodas labiekārtota vieta ar galdu un soliem.
Čužu purva taka – 2,2 kilometri
Taka ir marķēta ar norādēm, un mitrajās vietās ierīkotas dēļu laipas. Pastaiga pa Čužu purva lieguma taku ir viegla, vienā virzienā tā stiepjas nedaudz vairāk nekā divu kilometru garumā, un pie Abavas upes ir labiekārtota atpūtas un piknika vieta, no kuras paveras skaists skats uz apkārtni.
Vasenieku purva taka – 4 kilometri
Vasenieku purvs ir sūnu jeb augstais purvs dabas liegumā "Stiklu purvi", Ventspils novadā. Tādu nosaukumu purva tips ieguvis kupolveida formas dēļ, kas veidojas, purvam "augot". Kupolu veido sfagnu sūnas, kas sakopojas purva centrālajā daļā un uzkrāj ūdeni.
Vasenieku purva taka ir cilpveida un apmēram četrus kilometrus gara. Tā vijas gar skaistiem purva ezeriņiem, cauri mežam, garām bebru dambim un noslēdzas, nogriežoties uz iestaigātu zemes ceļu gar grāvja malu, kura beigās atkal redzama laipa, kas aizved uz takas sākumu.
Atkarībā no laika apstākļiem, neliels takas vidusdaļas posms var būt applūdis, tāpēc ieteicams izvēlēties piemērotus apavus. Taka nav piemērota apmeklētājiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiem.
Lielā Ķemeru tīreļa taka – 1,4 un 3,4 kilometri
Lielais Ķemeru tīrelis ir ne tikai viens no lielākajiem sūnu purviem Latvijā, bet arī populārākajiem apskates objektiem Ķemeru nacionālajā parkā. Iespējams, arī fotografētais, jo daudzi iemūžina episkos saulrieta un saullēkta kadrus pie purva horizonta.
Sūnu purvam cauri ved koka laipa, kas skatam atklāj sūnas, mazo purva priežu, akaču un tumšu ezeru skatus. Te vijas īsais laipas loks, kas ir apmēram pusotru kilometru garš un lielais – vairāk par trīs kilometriem garš. Arī šajā purvā ir izveidota skatu platforma (lai to sasniegtu, jāiet pa lielāko apli), no kuras var izbaudīt apkārtējos skatus no augšas.
Raksta tapšanā izmantotie avoti: "kurzemesregions.lv", "visitkuldiga.lv", "latvia.travel.lv", "kandava.lv", "visitlimbazi.lv", "liepaja.travel.lv", "daba.gov.lv", "celotajs.lv", "kemerunacionalaisparks.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
