Astoņas arhitektūras pērles Budapeštā, kas jāredz katram ceļotājam

Šī neogotikas celtne, kuru daļēji iedvesmojusi Apvienotās Karalistes Vestminsteras pils, tika būvēta 17 gadus un pabeigta 1902. gadā, kļūstot par tā laika lielāko parlamentu pasaulē ar 600 telpām (šobrīd tas ir trešajā vietā aiz Buenosairesas un Bukarestes parlamenta).

Budapeštas parlaments atrodas tieši Donavas krastā un stiepjas 200 metru garumā. Neogotikas eksterjerā īpaši izceļas 96 metrus augstais kupols, kas tapis, iedvesmojoties no Vīnes baznīcas. Savukārt ēkas iekšpuse ir neobaroka šedevrs, kurā saglabāti vairāki vērtīgi vēsturiski priekšmeti, tostarp Ungārijas pirmā karaļa Stefana (tautā dēvēts par Svēto Stefanu) kronis.

Britu politiķis Maikls Portillo savulaik ēkai sniedza neaizmirstamu raksturojumu, kas tiek izmantots vēl šodien – Budapeštas parlaments ir "viena no skaistākajām likumdevēju iestādēm pasaulē, demokrātijas katedrāle".

1906. gadā atklāta lielākā baznīca Budapeštā – Svētā Stefana bazilika. Tā tika celta vairāk nekā 50 gadus, un šajā laikā nomainījās trīs paaudzes vadošo arhitektu. Būvdarbus paildzināja 1868. gadā notikušais negadījums, kad baznīcas kupols sabruka, iznīcinot gandrīz visu uzcelto. Tagad bazilika kupola augstums ir vienāds ar parlamenta, un šīs ir divas augstākās ēkas Budapeštā, simbolizējot varas vienlīdzību starp baznīcu un valsti. Pašreiz esošie tiesību akti aizliedz pilsētā celt kaut ko augstāku par tiem.

Svētā Stefana bazilikā atrodas tam par godu nosauktā Ungārijas karaļa Stefana mumificētā roka, kurai dots nosaukums "Svētā labā puse" ("Holy Right"), un tā ir galvenā šīs baznīcas relikvija. Kapenēs apglabātas nozīmīgas personības, tostarp pagājušā gadsimta 50. gadu Ungārijas futbola zvaigzne Ferencs Puškass.

Baznīcā var ieiet bez maksas, bet uzkāpšana skatu laukumā, kurš atrodas 96 metrus augstajā kupolā, ir par maksu (tas gan ir slēgts no novembra līdz marta beigām).

Budapeštā notikusi liela sāncensība būvniecības jomā. Austroungārijas imperators Francis Jozefs apstiprināja (un daļēji apmaksāja) operas celtniecību pilsētā ar nosacījumu, ka tā nebūs lielāka par Vīnē esošo. Un, lai gan operas nams patiešām bija mazāks, tomēr daudz greznāks. Nostāsti vēsta, ka, to redzot, imperators svinīgajā atklāšanā 1884. gadā vīlies nomurmināja "ak, šie ungāri".

Pēc nesen veiktajiem vērienīgiem renovācijas darbiem, iespaidīgais nams, ko projektējis slavenais ungāru arhitekts Miklošs Ibls, atkal ir atvērts. Grezno ēku vislabāk izbaudīt, protams, apmeklējot operu vai baleta izrādi, taču pieejamas arī ekskursijas.

Operas nams tiek uzskatīts par neorenesanses triumfu. Eksterjerā redzamas marmora statujas ar Eiropas mūzikas kanoniem, piemēram, Mocartu, Verdi un Bēthovenu, savukārt interjerā atbalsojas itāļu renesanses laikmetam raksturīgās iezīmēs.

Pašā Budapeštas centrā atrodas skaists nams, kas tūlīt pēc atklāšanas ieguva "Peštas elegantākās ēkas" slavu. Savulaik tajā atradās pilsētas banka un glauna tirdzniecības pasāža. Otrā pasaules kara laikā Parīzes māja tika bojāta, vēlāk telpas izmantoja ceļojuma aģentūra, un tikai pirms pāris gadiem nams tika pilnībā atjaunots un atkārtoti atvērts jau kā luksus klases viesnīca. Lielajā namā atrodas arī vairāki veikali, kafejnīcas un restorāns, kas pieejams ne tikai viesnīcas viesiem.

Parīzes nama fasādi rotā mozaīkas, gotikas elementi un keramikas krūšutēli. Interjers ir orientālisma paraugs ar elpu aizraujošu kupolu, ko ieskauj dabiska saules gaisma, un neticami daudz detaļu.

Lielā sinagoga ir viens no lielākajiem ebreju tempļiem pasaulē, savukārt Eiropā tas ir lielākais. 1859. gadā iesvētītā mauru atmodas stila ēka, kurā sajaucies ungāru un ebreju folkloristiskais stils, ir Budapeštas ebreju kultūras centrs.

Sinagogā atrodas ērģeles, un tā ir iecienīta vieta koncertiem, kas var būt viens no iemesliem, lai izpētītu ēkas interjeru un tempļa dārzus. Kompleksā ietilpst muzejs un aizmugurējā pagalmā ebreju holokausta upuru piemiņas memoriāls sēru vītola formā, uz kura lapām ierakstīti mirušo un pazudušo vārdi. Aptuveni 565 tūkstoši Ungārijas ebreju tika noslepkavoti Otrā pasaules karā no kopumā vairāk nekā 800 tūkstošiem iedzīvotājiem tolaik. Memoriāls, kam dots nosaukums "Dzīvības koks", veltīts zviedru diplomātam Raulam Valenbergam, kurš 40. gados izglāba tūkstošiem ebreju.

19. gadsimta beigās, lai aizstātu āra tirgus un labāk kontrolētu pārdotās pārtikas kvalitāti, ungāri uzcēla tirgu ar piecām lielām zonām, kas strukturāli saglabājušās vēl līdz mūsdienām. Centrāltirgus, kas atklāts 1897. gadā, ir lielākais pilsētā, un gan tā plašā struktūra, gan fakts, ka te rosība sākas jau no pulksten sešiem rītā un nerimst visu dienu, atgādina dzelzceļa staciju.

Centrāltirgus ir ideāla vieta, kur iepazīt autentiskus ungāru tradicionālās virtuves noslēpumus – te tiek pārdoti svaigi produkti, kas audzēti vai ražoti mazos biznesa uzņēmumos (sākot no paprikas līdz pīļu taukiem un tradicionālajai ungāru uzkodai – svaigai strūdelei ar biezpienu vai āboliem (rétes)).

Krāsains jumts, kas klāts ar keramikas dakstiņiem, ir pirmais un acīmredzamākais mājiens, kas norāda, cik unikāla ir Māķāša katedrāle. Cilvēki no visas pasaules novērtē baznīcu, kurai nav līdzīgu, jo vizuāli tā atgādina kādu viduslaiku savrupnamu, nevis svētvietu.

Šai gotiskā stila baznīcai ir sarežģīta vēsture. Tā uzcelta 1015. gadā tatāru iebrukuma laikā nopostītās baznīcas vietā, un 15. gadsimtā tika ievērojami paplašināta karaļa Māķāša valdības laikā. 16. gadsimtā, Turcijas okupācijas laikā, Romas katoļu katedrāle tika pārveidota par mošeju, savukārt vēlāk, Austroungārijas impērijas laikā, to pilnībā pārveidoja vietējais arhitekts Friģešs Šuleks, kurš izveidoja arī ap baznīcu esošos elementus, tostarp slaveno Zvejnieku bastionu, kas arī ir viens no tūristu iecienītiem apskates objektiem pilsētvidē.

Raksta tapšanā izmanotie avoti: "CNN Travel", "Budapest Flow".