"Cukurkukurūza, cukini, ķirbīši un sviesta pupiņas vienā džunglī. Trīs māsu dārzs, sentēvu metodes, indiāņu principi, saderīgi kultūraugi, dārza dīvainības, zaļā oāze, permakultūra vai vienkārši prātīga ilgtspējīga lauksaimniecība," tā par "trīs māsu" audzēšanas principu savā "Facebook" kontā raksta bioloģiskās lauksaimniecības "Ragāres" Skrīveru novadā saimnieki.
Zemkopībā apzīmējums "trīs māsas" tiek izmantots trim galvenajiem Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju jeb indiāņu kultūraugiem: kukurūzai, pupām un ķirbjiem. Ciltis šīs kultūras audzēja, jo, stādīti triādē, tie ir ideāli kompanjoni – kukurūzu kāti ir balsts kāpelējošajām pupiņām, kuras, savukārt, "sūknē" slāpekli augsnei, barojot kukurūzu un ķirbi, savukārt ķirbja lapas noēno augsni, saglabā mitrumu un neļauj augt nezālēm. Šāds ir pamatojums "trīs māsu" leģendārajai simbiozei. Kā tas darbojas dzīvē, lasi zemāk "Ragāru" saimnieku stāstījumā.
"Šo principu dārzā mēģinām jau aptuevni desmit gadus. Kad lielāks, kad mazāks pleķītis, bet vienmēr krāsaini, veiksmīgi un pašiem interesanti. Šosezon izlēmām, ka ne tikai var vairāk, bet arī būs vairāk! Tad nu spītējām vēlajām salnām, agri un kārtīgi ķērāmies pie darbiņiem. Esam iestādījuši tūkstošiem saldās kukurūzas (kuru raža sāksies jau pavisam, pavisam drīz!). Jau pirms Saulgriežiem sākām vākt ražu no četru krāsu cukini un kabacīšiem. Šonedēļ arī jau tikām pie pirmajām spageti ķirbīšu kastēm. Vēl priekšā arī daudz dažādu formu un krāsu rudens ķirbīšu raža. Sviesta pupiņas agrās paspēja nosalt, bet vietām arvien aktīvāk sāk vīties un pārņemt kukurūzu kātus arī tās. Ierasti pupiņas vākt var jau pēc pirmo kukurūzu notiesāšanas.
Tātad. Pamatkultūra ir prasīgā cukurkukurūza. Izmantojot tās kātus, pa to rāpjas pupiņas, kuras, savukārt, kā jau tauriņzieži, papildina kukurūzas virtuvi ar slāpekļa barošanu. Visa zeme ir noklāta ar ķirbju vai cukini agresīvi ātraugošajām lielajām lapām, kā rezultātā neaug nezāles un maksimāli tiek saglabāts mitrums augsnē. Pa vidu saliek vēl kādus ziedošos augus, lai pievilinātu labos kukainīšus. Rezultātā visi augi laimīgi, skaisti un dikti ražīgi!
Ik gadu pielāgojam un uzlabojam audzēšanas principu atbilstoši mānīgajiem Latvijas laikapstākļiem un mums pieejamajai apkopšanas tehnoloģijai. Būtība tā pati, kas Amerikas indiāņiem, bet, lai nepieciešamā apkopšana būtu pavisam minimāla, izmaiņas tomēr ir.
Visu stādām rindās ik pa metram. Pamīšus kukurūza un cukini (vai ķirbīši) atkal ik pa metram – divas trīs kukurūzas vienuviet ar 20 centimetru starpu, tad metrs un viens cukini vai ķirbis. Nākamajā rindā mainām vietām kukurūzu ar ķirbjiem. Katru trešo rindu liekam tikai kukurūzu. Pie katra kukurūzas pleķīša iespraužam zemē dažas garo sviesta pupu sēkliņas. Sanāk skaists režģis, nu gluži kā augļu dārzā. Kamēr ķirbjveidīgie saņemas un sāk noklāt zemi, ir iespēja pavisam viegli izbraukt un uzrušināt pašu augsnes virskārtu (1–2 centimetri) abos virzienos pavisam tuvu kultūraugiem. Nezāles līdz ar to problēmas nesagādā. Neapstrādāti paliek burtiski tādi 10–25x25 centimetrus lieli pleķīši, kurus vienreiz sanāk iziet un apravēt balandas. Pēc pēdējās rušināšanas vēl sastādām dažādus labos ziedošos augus brīvajās starpās – šoreiz stādi bija pieejami samtenēm un verbenai. Iesējām arī rindu ar pūķgalvēm. Kaifos bitītes un citi apputeksnētāji. Varbūt apjuks kāda laputs vai citi kaitēkļi. Un galvenais – pašiem arī krāsaināk un interesantāk.
Pirms dažām nedēļām jebkāda apkopšana ir pilnībā beigusies un nu priekšā tikai ražas vākšana un priecāšanās līdz pat rudenim! Visa gardā vasaras virtuve vienuviet – kukurūza, cukini, ķirbīši, pupiņas un garšaugi visapkārt!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
