Sarkanās klintīs un zaļā tornī: idejas, kur pavadīt brīvdienas Cēsu pusē  (1)

Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām. Tā ir vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.

Pils tika veidota kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, par tās būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads. Dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310. gadā, kad to bija aplencis lietuviešu karaspēks.
Pils ir viena no retajiem īpašumiem Latvijā, kas vienas dzimtas rokās atradusies vairākus simtus gadu, jo jau kopš 13. gadsimta otrās puses tā piederējusi baronu fon Rozenu dzimtai, kas ar īsiem pārtraukumiem šeit saimniekoja līdz pat 1939. gadam.

Tagad pils atvērta apskatei un apmeklētājiem piedāvā ceļojumu cauri gadsimtiem kopā ar orientēšanos pils labirintos. Pilī ir 27 kāpnes, vairāk nekā 300 pakāpienu, interjeru grezno ozolkoka kāpnes, dažādas pagājušā gadsimta sākuma glazētu podiņu krāsnis, kā arī paveras nedaudz noslēpumainas slimnīcas ainas.

Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis atrodas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Gaujas labā pamatkrasta masīvā apmēram puskilometru no vecās Raiskuma jeb Lieplejas kroga ēkas.

Klints stiepjas vairāku simtu metru garumā un ir sarkanā krāsā, tāpēc to sauc par Sarkanajām klintīm. Klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota un veido klintīs nelielas alas un nišas. Klinšu smilšainā josla pārtrūkst vien vidusdaļā, kas sadala iespaidīgās klintis divās daļās. No klints izplūst vairāki avoti. Viens no tiem ir Rūcamavots, kas laužas ārā no zemes ar savdabīgu rūkoņu. Daudzi zinātāji brauc pēc Rūcamavota ūdens.

Sarkanās klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Līdz avotam un tālāk gar klints apakšējo malu stiepjas labiekārtota taka, kuras sākumā ir neliela auto stāvvieta.

Klinšu takā iespējams aplūkot lielformāta gleznu izstādi, kuras mākslas darbi tapuši, iedvesmojoties no Kārļa Skalbes pasakām.

Mākslas rančo "Dukuri" atrodas teiksmainās Gaujas krastā, vietā, kura cēsniekiem pazīstama kā Raiskumkrogs. Agrāk te vienmēr valdījusi svētku sajūta, bet tad ilgu laiku šī vieta cietusi klusu un kalpojusi vien kā patvērums raibai sabiedrībai. Tagad šeit saimnieko Dukuru ģimene, kam sirdslieta vienmēr bijusi mūzika, māksla, supošana, kulinārija un viesu uzņemšana.

Līdz 11. septembrim mākslas rančo "Dukuri" iespējams apskatīt mākslinieces Alises Mediņas gleznu izstādi.

Kamieļu parks "Rakši" atrodas septiņus kilometrus no Cēsīm, un tur mīt vairāk nekā 150 dzīvnieki: kamieļi, lamas, alpakas, lemuri, ķenguri, zebras, Puatu ēzeļi, Vale melnkakla kazas, Vale melndeguna aitas, Hailandes govis, krāsainie papagaiļi Aras, emu, strausi, surikāti, jūrascūciņas un truši.

Rakšos pieejamas izjādes ar kamieļiem, pastaigas ar lamām, izbraucieni ēzeļu pajūgā, tiešā kontakta lemuru barošana un daudzas citas izklaides.

Kafejnīcā "Camel cafe" apmeklētāji var nobaudīt veselīgas pankūkas un saldējumu ar kamieļa pienu, kā arī uz uguns tadžīnā gatavotu marokāņu ēdienu. Suvenīru veikalā pieejama kosmētika ar kamieļu pienu, dažādi adījumi no kamieļu, lamu un alpaku vilnas, kā arī segas ar šo dzīvnieku vilnas pildījumu.

Parkā ir dažāda veida šūpoles visām gaumēm. Mierīgāku izklaižu cienītāji var izlēkāties pāri upei iekārtā tīklu tunelī, kur zem kājām šalko Braslas straume, vai iemēģināt kādas no klasiskajām šūpolēm.

Savukārt asu izjūtu tīkotājus gaida kas pavisam mežonīgs – "Kingline". Tas ir nobrauciens pa trosi šķērsām pāri Braslai, kas kombinēts ar brīvā kritiena šūpolēm. Brīdī, kad būsi iejuties nobraucienā, tas pēkšņi pārvērtīsies par trakulīgām šūpolēm, kurās varēsi kārtīgi izšūpoties un izbaudīt gleznainos Braslas krastus.

Slēpošanas trases "Žagarkalns" teritorijā, Cīruļkalnā, atrodas mūsdienīgs dabas vērošanas skatu tornis jeb Zaļais tornis, kas slejas 22 metru augstumā un ir brīvi pieejams ikvienam. Torņa konstrukcijas izgatavotas no metāla, un tornis apdarināts ar dekoratīvu koka apšuvumu.

Tornis atrodas vienā no augstākajiem punktiem šajā Gaujas pusē, un no tā ir aplūkojama gan Cēsu pilsēta, gan Gaujas senlejas ainava.

Cēsīs, Uzvaras bulvāra un Dzintara ielas krustojumā, atrodas Latvijā līdz šim neredzēts skvērs, kas īpašs ar to, ka tur aug slīpi koki, bet ne tikai — tur apskatāmas arī puķu dobes, interesanta dizaina soliņi un brīvkrāns, no kura ikviens var paņemt dzeramo ūdeni.

Pašā skvēra centrā atrodas simbolisks "C" burts, kas vienlaikus izskatās pēc magnēta un simbolizē to, kā Cēsis pievelk labas idejas un cilvēkus no Latvijas un visas pasaules.

Ungurmuiža ir harmonisks 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, kas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojuma vidū. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd tā ir Latvijā vienīgā baroka koka celtne. Tikpat unikāli ir 18. gadsimta sienu gleznojumi.

Ungurmuižas īpašo noskaņu izjūt ikviens: mākslas baudītāji, vēstures pētnieki un dabas mīļotāji.

Raiskuma pagasta zemnieku saimniecībā "Jaunrūjas" saimnieki nodarbojas ar dekoratīvo ziemciešu, sīko sīpolpuķu, peoniju un ūdensrožu audzēšanu. Puķu ziedēšanas laikā te tiek rīkotas atvērto durvju dienas un pieņemtas ekskursijas, kā arī ir iespēja iegādāties puķu sīpolus un stādus. "Jaunrūjās" saimnieko pazīstamie puķkopji Guna un Jānis Rukšāni, kuriem pievienojusies arī dārzniece Līga Popova.

Raiskumā bijušās muižas klēts ēkā atrodas SIA ''Raiskuma labumu darītava'', kurā top maize, kūpinājumi un alus. Malkas krāsnī tiek cepta dabīgā ierauga rupjmaize un saldskābmaize pēc senām receptēm, kas mantotas no iepriekšējām paaudzēm. Alus gatavošanā tiek izmantots tīrs ūdens no Gaujas Nacionālā parka, miežu iesals, apiņi un raugs. Patieso garšu dod ar malku kurināms vārāmais katls.

Interesentiem tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams aplūkot un uzklausīt stāstu par alus vārītavu ar unikālo, ar malku vārāmo katlu, maizes ceptuvi ar seno lauku maizes krāsni un gaļas kūpinātavu. Pēc apskates viesi tiks sagaidīti mājīgā degustāciju zālē, kur var nogaršot ceptuves un kūpinātavas labumus: rudzu maizi, saldskābmaizi, siera un auzu cepumus, kūpināto gaļu. Tam visam klāt – trīs veidu "Raiskumieša" alus (gaišais, tumšais un ķiršu).