Pirms kāda laika rakstīju par savu ceļojumu uz Melnkalni, kurš mainīja manu priekšstatu par atpūtu ārzemēs. Joprojām reizi pa reizei atceros tur redzēto un piedzīvoto, tāpēc gribu darīt godu šai vietai un izcelt neaizmirstamāko no vietām, kurā tur viesojos – pilsētu Budvu. Tā ne tikai tūrismam veltītos bukletos, bet pašu melnkalniešu vidū tiek uzskatīta par populārāko galamērķi visiem, kas dodas uz šejieni. Un ne velti.
Budva ir apmeklētākais galamērķis Melnkalnē, bet, tur esot, to nevar izjust tā kā Romā, Parīzē vai Barselonā. Jā, cilvēki ir, bet ne masās. Visam var pieiet klāt, un visu var redzēt, rindu praktiski nav, neviens negrūžas virsū, un tu jūties brīvi un ērti.
Kas tad ceļotājus vilina Budvā? Tās ir daudzās klinšainās Budvas rivjēras pludmales, atmosfēriskā vecpilsēta "Stari Grad" un rosīgie bāri un naktsklubi, kuros ballēties līdz rīta gaismai (šī iemesla dēļ Budvu nereti dēvē par "Melnkalnes Maiami"). Tomēr Budva ir vēl kas vairāk – par spīti dzīvīgajai atmosfērai, tā ir vieta, uz kuru aizmukt, lai relaksētos un uz brīdi aizmirstu par ikdienu, kas atstāta mājās. Kad viesojos Budvā, pirmo vakaru pa vecpilsētu mūsu kompāniju izvadāja gide, kura tūres noslēgumā teica – šī ir vieta, kur atpūsties. Viņu pašu tik ļoti apbūra Budvas miers, ka pirms dažiem gadiem pārcēlusies šeit uz dzīvi. Viņa nav vienīgā, kas pieņēmusi šādu lēmumu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv