Gleznains un izzinošs velomaršruts, kas ved no Gaujas līdz Daugavai

72 kilometrus garais velomaršruts izveidots "Latvijas marķēto velo maršrutu un Zaļo ceļu karte" projekta ietvaros. Maršruts "No Gaujas līdz Daugavai" ved pa ceļu Līgatne - Nītaure - Zaube - Ķeipene - Skrīveri (precīza maršruta karte atrodama šeit).

Mērojot šo maršrutu, var ne tikai vērot dabasskatus, bet arī iepazīt Vidzemes kultūras mantojumu. Sazinoties ar Vidzemes Tūrisma asociāciju, noskaidrojām interesantākos apskates objektus šajā maršrutā.

Ja velomaršrutu uzsāk Līgatnē, tad pirms tam noteikti jāapskata ainaviskā pilsētiņa. Te var iepazīt unikālo Līgatnes papīrfabrikas ciematu, apmeklēt Līgatnes keramikas māla darbnīcu vai izlocīt kājas kādā dabas takā.

Apmeklējuma vērts ir arī Vienkoču parks un kokamatniecības muzejs, kurā izveidotas takas ar daudziem tematiskiem apskates un izziņas objektiem. Savukārt tie, kas vēlas apskatīt dzīvniekus, pa ceļam var iegriezties safari parkā "More", kur mitinās staltie brieži.

Pavisam nelielajā Nītaures ciematā atrodas vairāki interesanti apskates objekti. Pirmkārt, tā ir Nītaures muiža, kas celta 1890. gadā. Šobrīd ēka ir pielāgota skolas vajadzībām, tomēr tā joprojām ir apskatāma no ārpuses.

Otrkārt, ir apskatāmas divas baznīcas – Nītaures pareizticīgo baznīca un Nītaures luterāņu baznīca. Abas baznīcas arhitektoniski ir ļoti dažādas, tāpēc uzmanība jāpievērš abām.

Izbraucot cauri ainaviskajai un mierpilnajai Zaubei, nākamais pieturas punkts ir Ķeipene. Tā ir pazīstama ar kinostaciju un gardām piparkūkām.

"Izveidot kinostaciju kādreizējā Ķeipenes stacijas telpās radās kinofestivāla "Arsenāls" direktoram Augustam Sukutam," stāsta Vidzemes Tūrisma asociācijas pārstāve Signe Lorence.

Stacijas apkārtnē tika izvietotas iespaidīgas vides instalācijas, bet uzgaidāmajā telpā izveidota kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam veltīta ekspozīcija. Piestājot šeit, var ne vien apskatīt pašu staciju, bet arī tās apkārtni, kā arī izbraukt ar sliežu velosipēdu. Vasaras sezonā ir pieejamas arī ugunskura un telšu vietas.

Vēl Ķeipenē var baudīt garšīgas piparkūkas, kuras rotā izsmalcināti zīmējumi. Turklāt IK "Ķeipenieši" piparkūku glazūru tapina no dabīgām ogu un augļu sulām. Bet, kā top gardums, ko esam raduši ēst Ziemassvētkos, bet tas tikpat labi garšo arī Jāņos, var uzzināt apmeklējot piparkūku studiju. "Ķeipenieši" piedāvā gan ekskursijas, gan meistarklases ar dalībnieku līdzdarbošanos.

Madlienas luterāņu baznīca ir viena no vecākajām Latvijā – tās pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. "Kanceli un altāra elementus veidojis ilggadīgais Madlienas draudzes skolas skolotājs un ērģelnieks Kārlis Frīdrihs Hūns, izcilā mākslinieka Kārļa Hūna tēvs. 18. gadstimta 80. gados Madlienas baznīcā iesvētīts Garlībs Merķelis. Baznīcā apskatāma Kārļa Hūna gleznu reprodukciju pastāvīga ekspozīcija," atklāj Lorence. Viņa arī atgādina, ka ekskursija uz baznīcu jāpiesaka laicīgi.

"Skaņumāja" telpās ir aplūkojama tradicionālo mūzikas instrumentu kolekcija. Šeit iespējams iepazīties ar pēdējo 100 gadu laikā Latvijā izgatavotajiem un spēlētajiem instrumentiem. Tie ir gan no ārzemēm atvestie, gan vietējo amatnieku darinātie instrumenti. Lai apmeklētu "Skaņumāja", vizīte jāpiesaka laicīgi.

Izglītojošas ekskursijas un radošās darbnīcas tiek piedāvātas arī Krapes muižas "Ūdensdzirnavās". Šeit ir iespēja iepazīties ar ūdensdzirnavām, to uzbūvi, pieteikt sveču liešanas nodarbības, degustēt veselīgos pļavas augu eliksīrus vai piedalīties "Krapes crepes" pankūku darbnīcā. Krapes muižā pieejami arī relaksējoši pakalpojumi, kas lieti noderēs, ja velomaršrutu plāno beigt šeit. Muižā var baudīt sāls spa ar ekskluzīvām procedūrām – floutingu, haloterapijas sāls pludmali un aromaterapijas tvaika kameru.

Visbeidzot, nonākot Skrīveros, var atviegloti uzelpot, jo nu garais ceļš ir aiz muguras. Taču vēl ir palicis viens uzdevums – apskatīt pašu Skrīveru novadu.

Noteikti būtu jāapskata Aizkraukles pilskalns, kur agrāk dzīvojuši lībieši. Bet teiku par Aizkraukles pili un Aizkraukļa meitu Spīdalu Andrejs Pumpurs izmantojis eposā "Lāčplēsis" un Rainis lugā "Uguns un nakts".

Dabas skaistumu var vērot arī Skrīveru dendroloģiskajā parkā, kas ir unikāls Eiropas dabas vēstures piemineklis. Savulaik to veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss, bet mūsdienās parkā ir apskatāmas aptuveni 250 dažādas koku un krūmu sugas.

Nedaudz laiskāku atpūtu piedāvā "Skrīveru saldumi". Šeit ir iespēja doties īstā gastronomiskā piedzīvojumā, izbaudot dažnedažādus saldumus. Un, iespējams, tieši ar to ir jābeidz 72 kilometrus garais velomaršruts.

Raksta tapšanā tika izmantota informācija no "Visit Ligatne", "Visit Skriveri", "Visit Vidzeme", "Baltic Cycling".