Daudzi vulkāni ir ļoti seni, un ap tiem ir gan izveidojušās, gan iznīcinātas civilizācijas. Lielākā daļa Eiropas vulkānu ir koncentrēta ap Vidusjūru un Islandi, un par aktīvu tiek uzskatīts tāds vulkāns, kas izvirdis pēdējo 10 tūkstoš gadu laikā.
Lai gan daudzi ir snaudoši, ir daļa, kas joprojām ir aktīvi un savas reputācijas dēļ piesaista interesentu uzmanību, jo vairāk tādēļ, ka lavas ķīmiskais sastāvs reģionu ap vulkānu padara auglīgu un gadsimtu gaitā ap vulkāniem veidojušās iespaidīgas ainavas. Cilvēku interese likusi veikt darbības, lai padarītu tos vieglāk pieejamus, par spīti tam, ka ir nāvējoši. Nereti ziņās izskan, ka vulkānu aktivitātes dēļ tiek slēgti ceļi un lidostas, tiek ietekmēti ceļotāju brīvdienu plāni un drošība, tāpēc vienmēr jāapzinās – lai gan šis dabas objekts ir pieejams, tas nenozīmē, ka tā apmeklēšana neietver milzīgus riskus.
Eijafjadlajegidls, Islande
Islandes dienvidos slejas neparasts vulkāns ar mūsu valodā vienā elpas vilcienā teju neizrunājamu nosaukumu – Eijafjadlajegidls (islandiešu "Eyjafjallajökull"). Šī un citu šajā reģionā esošo vulkānu unikalitāte slēpjas tajā, ka vulkānu klāj ledus cepurīte, un patiesībā Eijafjadlajegidls ir nosaukums ledājam aktīvā vulkāna virsotnē, tā burtiskais tulkojums ir "Salu kalna ledājs".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
