Foto: AP/Scanpix / LETA

Nīderlandes galvaspilsētā dzīvo aptuveni 800 tūkstoši cilvēku, turpretī apmeklē to gandrīz 20 miljoni tūristu ik gadu. Tā burtiski kļuvusi par magnētu visiem, kas vēlas apskatīt Rembranta un Van Goga gleznas, izbraukt ar kuģīti pa slavenajiem Amsterdamas kanāliem, baudīt arhitektūras dažādību un nogaršot vietējās vafeles. Taču vienlaikus Amsterdama kļuvusi par magnētu tūristiem, kuri vēlas izklaidēties, apmeklēt "sarkano lukturu" kvartālu un nogaršot vietējo "kofīšopu" piedāvājumu, padarot Amsterdamu par nakts izklaižu galvaspilsētu.

Jau ilgus gadus Amsterdama ir slavena ar brīvdomīgu nakts dzīvi, par kuru pa visu pasauli klīst visdažādākie nostāsti. Taču vietējiem iedzīvotājiem kļūst arvien smagāk dzīvot pilsētā ar sliktāko reputāciju Eiropā, kura pārtapusi par vienkāršu uzdzīves vietu. Vienlaikus daudzi sūdzas par tūristu pūļiem, kas nerespektē vietējos iedzīvotājus. Tādēļ pilsētā pat izvietoti reklāmas stendi ar vietējo iedzīvotāju fotogrāfijām, kas atgādina, ka tā nav tikai tūristu pilsēta, šeit dzīvo cilvēki.

Šobrīd arī Amsterdamas pilsētas dome pievērsusies ilgtspējīga tūrisma attīstībai. Tā paziņoja, ka tiks novērsts tūrisms, kas traucē pilsētas mieru un rada nepareizus priekšstatus par Nīderlandes galvaspilsētu. Un šoreiz pilsētas dome ne tikai solīja, bet arī darīja. Piemēram, 2023. gada maijā tika aizliegts smēķēt marihuānu "sarkano lukturu" kvartālā, bet jūlijā aizliedza pilsētas centrā iebraukt kruīza kuģiem.

Tāpat tika izveidota kampaņa "stay-away", kuras mērķauditorija bija Apvienotajā Karalistē dzīvojoši vīrieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Kampaņa aicināja nedoties uz Amsterdamu pēc narkotikām, alkohola un seksa.

Amsterdamas mēra vietnieks Sofians Mbarki uzsvēra, ka tūristi joprojām tiek laipni gaidīti, taču ne gadījumos, ja tie uzvedīsies nepiedienīgi un radīs diskomfortu vietējiem iedzīvotājiem.

Ne tikai nakts uzdzīves galvaspilsēta


Protams, Amsterdama ir kaut kas krietni vairāk par "sarkano lukturu" kvartālu un bēdīgi slavenajiem "kofīšopiem". Pilsētā atrodas daudzi muzeji, kuros var aplūkot slavenus mākslas darbus, tāpat var baudīt arhitektūru, daiļos parkus un protams, neskaitāmos kanālus, pa kuriem lēni slīd kuģīši.

Arī kafejnīcu, restorānu un bāru kultūra pilsētā ir sena un daudz interesantāka nekā esam raduši domāt. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka iepazīt autentisko Amsterdamu var tikai doties uz "bruin bars", kuri nosaukumu guvuši no nemainīgā, brūnos toņos iekārtota interjera. Viens no vecākajiem šāda veida bāriem ir "Café de Druif", kas vietējos iedzīvotājus apkalpo jau aptuveni 400 gadus.

Amsterdama ir arī viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām. Kopējais veloceliņu garums pilsētā sasniedz 400 kilometrus. Dodoties velotūrē pa Amsterdamu, var iepazīt tās noslēptākos nostūrus un aizklīst tālu prom no tūristu pūļiem pilsētas centrā. Vietējie iedzīvotāji iesaka ar riteni doties uz "NDSM Wharf" apkaimi, kas agrāk bija kuģu būvētava, bet šobrīd pārtapusi par ielu mākslas centru. Te pulcējas performaču pratēji, ielu mākslinieki un vietējie amatnieki.

Amsterdamā atrodas arī vairāki pasaules līmeņa muzeji. Uz "Rijksmuseum" un Van Goga muzeju biļetes pat jārezervē laikus, lai vispār tiktu iekšā. Taču tie nav vienīgie muzeji Amsterdamā. Muzejs "Van Loon" piedāvā apskatīt laikmetīgās mākslas izstādi, kura iekārtota 17. gadsimta ēkā. Savukārt iepazīt Amsterdamas vēsturi var Ebreju muzejā un "Het Schip" muzejā.

Foto: Shutterstock

Visbeidzot Amsterdamā ir vairāk nekā 30 parki un dārzi, kuros baudīt koku daudzveidību un krāšņus ziedus. Parki ir labiekārtoti, lai ikviens tajos varētu atpūsties no pilsētas kņadas. Soliņi, celiņi, strūklakas, skulptūras, saldējuma un vafeļu tirgotāji – atliek vien baudīt skaisto pilsētu, kura šobrīd cenšas iznākt no ēnas, ko radīja "sliktākās pilsētas" reputācija.

Rakstam tika izmantota informācija no "BBC Travel".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!