No Igaunijas līdz Vācijas dienvidiem un atpakaļ ar ģimeni un auto

Kādēļ Vācija?

Mana māsa kādu laiku dzīvoja Konstancē, kur aizstāvēja savu doktora disertāciju, tādēļ par šo pilsētu un daudzveidīgajiem vācu atrakciju parkiem zināju daudz. Jau ilgus gadus mūsu ģimenes veidotajā vēlamo apskates vietu sarakstā bija BMW muzejs. Un kurš gan spēj atteikties no atrakciju parkiem? Noteikti ne mēs! Turklāt mūsu jaunākais dēls ir tajā vecumposmā, kad "Legolande" ir vairāk nekā nepieciešama.

Mūs gaidīja skaistas tūristu takas, kalni un ezeri. Kārtīgi saliku automašīnā pārgājienam nepieciešamās lietas, un devāmies ceļā. Bet – kā pēc Mērfija likuma – ne tur, kur bijām plānojuši.

^{Foto no privātā arhīva}

Rīta stundā kāds stūrgalvīgs piena zobs bija nolēmis, ka pats par sevi tas nekritīs, tam nepieciešama īpaša uzmanība stomatoloģijas klīnikā. Rezultātā ceļojuma pirmajā dienā pusi laika aizvadījām ne tā, kā gribējām. Lai kaut nedaudz izklaidētos, nebraucām tālāk par Pērnavas ūdens centru. Kaut kādā brīdī ūdens izpriecas beidzās, pienāca laiks domāt, kur nakšņosim. Sliet mežā telti negribējām, tādēļ atvērām speciālās lietotnes un pētījām, vai ceļa tuvumā nav kaut kas piemērots. Saule jau sāka rietēt, mēs piestājām uz pikniku Kabli pludmalē. Netālu atradām kempingu un sapratām, ka nav nemaz tik vienkārši vienā dienā izkļūt no Igaunijas.

Jauna diena, jaunas zemes

Nākamajā rītā pabrokastojām ar vietējā veikaliņā sagādāto pārtiku un nolēmām atkārtoti mēģināt tikt līdz robežai. Šoreiz viss izdevās, urā! Pirmās ārzemes klāt!

Auto termometrs rādīja 32,5 grādus – kondicionieris nespēja atvēsināt gaisu. Ieguvēji bija tie, kas mašīnā sēdēja tajā pusē, ko neapspīdēja saule. Pat nezinu, kurš bija nepacietīgāks – bērni, kas aizmugures sēdeklī garlaikojās, vai šoferis, kuru satrauca streikojošais kondicionieris. Līdz ar to nākamā pietura bija itin drīz – Siguldā.