No Viļakas līdz Budapeštai – četri ceļo gardi un var arī 'par pēdējo dešuku'

Jānis un Dita ir ceļojuši vienmēr. Pat tad, kad jaunākajai meitiņai Dārtai bija vien divi mēneši, ģimene devās garā ceļojumā uz Poliju. "Tad mums bija 30 litru bāka, ar kuru varēja nobraukt tieši 300 kilometrus. Tās ir apmēram trīs stundas, un Dārtai tieši ik pēc trim stundām bija jāēd. Tā arī braucām. Ik pa trim stundām uzpildījām mašīnu, uzpildījām Dārtu un braucām tālāk. Divos mēnešos bērns ceļā pārsvarā tikai guļ, tāpēc nemaz tik liels izaicinājums tas nebija."

Tā pakāpeniski ģimene apceļoja Latviju, Baltiju un Eiropu. Nosēdēt mājās viņi nevarēja arī kovida saspringtākajā laikā, kad bija ieviesta komandantstunda. "Vēl bija ļoti auksti, laikam bija pats marta sākums. Ieviesa stingrus ierobežojumus, bet mums tāpat gribējās kaut kur braukt. Nolēmām aizbraukt uz Kalteni, apskatīt slavenās kalvas. Mēs pat tur jau reiz bijām, bet tā vieta ir enerģētiski uzlādēta, tāpēc gribējās vēlreiz turp aizbraukt. Paķērām līdzi ēdienu un devāmies ceļā. Un, jau staigājot pa Kalteni, sākām spriest, ka katrās brīvdienās kaut kur braucam, varbūt varētu arī citus iedvesmot apceļot Latviju."

Galvenais, lai ir gardi

Pēc vārda kabatā nevienam no ģimenes locekļiem nav jāmeklē – visi ir aktīvi runātāji un ar aizrautību stāsta gan par vietējām dabas takām, gan glaunākiem ceļojumiem uz Eiropu. Savukārt aiz bloga kolorītajiem tekstiem paslēpies ģimenes galva Jānis, kuram allaž ir paticis rakstīt. Viņš jokojot savu tekstveides stilu nosauc par "inteliģentā gorillas stilu" un atzīst, ka droši vien visi korektori sen jau matus izplēsuši par komatu un domuzīmju mudžekli tekstos, kuri steigā tiek gatavoti ceļojumu laikā.