Helsinku pilsēta esot dibināta 16.gadsimtā zviedru karaļa Gustava valdīšanas laikā, un par precīzu pilsētas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1550.gada 12.jūnijs, kad karalis Gustavs izdeva pavēli pārvietot pilsētiņu Rauma, Ulvila, Porvoo un Tammisaari iedzīvotājus uz Helsinkiem. Somi paši lepojas ar to, ka visa Somija nekad nav bijusi okupēta – ne zviedru valdīšanas laikā, ne vēlāk, 18.gadsimta sākumā, kad tika dibināta Sanktpēterburga, tam sekoja krievu ekspansija, 1713.-1721.gada karš un Somijas dienvidu daļas ieņemšana. Arī Otrā pasaules kara laikā, kad Somija cīnījās ar PSRS, Helsinki gan saņēma triecienus no gaisa, taču zaudējumi nebija lieli, un Somija tā arī netika okupēta.

Tādu īstu vecpilsētu (kā, piemēram, vecā Tallina) Helsinkos neatrast. Tomēr vēstures notikumi ir atstājuši iespaidu uz sadzīvi: daudzi uzraksti ir gan somu, gan zviedru valodās, bet krievu tautības cilvēki Somijā joprojām netiek sevišķi labi ieredzēti. Starp citu, Somijā ir likums: ja kādā reģionā cittautiešu īpatsvars ir 10%, tad šajā reģionā ir jāievieš divvalodība, tādēļ visi ceļa rādītāji Somijas rietumu daļā ir gan somu, gan zviedru valodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit