Koncertzālē "Latvija" slēpjas kāda īpaši neparasta vieta – Mūzikas bibliotēka, kas ir pirmā šāda veida publiskā bibliotēka Latvijā un piedāvā plašu pakalpojumu klāstu gan mūzikas profesionāļiem, gan vienkārši interesentiem.

Tur meklējami mūzikas ieraksti dažādos formātos, un tos iespējams gan klausīties uz vietas, gan ņemt līdzi uz mājām. Mūzikas bibliotēkas vadītāja Inga Aulmane atklāj, ka uz bibliotēku nāk dažāda vecuma un dažādu interešu cilvēki, bet 80% no bibliotēkas apmeklētājiem ir bērni un jaunieši.

"Mēs piedāvājam pašu sagatavotas mūzikas iepazīšanas un klausīšanās programmas vispārizglītojošām skolām. Īpaši populāras kļuvušas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem "Mūzikas stunda ģimenei", kas notiek katra mēneša pēdējā sestdienā. Tajā bērni iepazīst mūzikas instrumentus, izpilda radošus uzdevumus. Esam klausījušies mūziku, gleznojot smilšu gleznas, spēlējuši ēnu teātri, izmēģinājuši visus pieejamos sitamos instrumentus, mērījuši, cik garš ir kontrabass, spēlējuši vijoles, pūtuši flautas," aizraujošās iespējas uzskaita Aulmane.

Nav aizmirsts arī par pieaugušajiem – nodibināts "Muzikālo sarunu klubs", kurā pavasarī ikviens, komponista Rihards Dubras vadīts, varēja iepazīt baroka laika mūziku, un šo tradīciju plānots turpināt, aicinot iepazīt arī citus mūzikas stilus. Četras reizes gadā notiek Mūzikas bibliotēkas organizēti koncerti ciklā "(ne)akadēmiski", kas ir lieliska iespēja jaunajiem māksliniekiem satikt savu klausītāju, bet klausītājiem – izbaudīt dažādu žanru oriģinālus skanējumus.

Lai gan Mūzikas bibliotēku pamatoti var dēvēt par skaļāko bibliotēku, arī tur var baudīt mieru un relaksāciju, gan patveroties klusuma istabā, gan baudot nebijušu muzikālu piedzīvojumu klausāmkrēslos, kur klausītājs var savā viedierīcē ieslēgt mīļāko mūziku un kā Īkstīte ziedu kausiņā to klausīties.

Tuvu finišam ir arī jaunā Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālā administrācijas ēka, kas nozīmē – vairs ilgi nav jāgaida, kas muzejs zinātkārajiem būs pieejams visu gadu, neraugoties uz laikapstākļiem. Plānots, ka jau 2024. gada pavasarī tā vērs savas durvis apmeklētājiem.

"Jaunā ēka būs daudz plašāka un tajā būs daudz vairāk iespēju, piemēram, būs atsevišķs restaurācijas bloks ar labi aprīkotām metāla un koka restaurācijas darbnīcām. Protams, darbiniekiem būs mūsdienu prasībām atbilstošas darba telpas, bet, pats galvenais, būs divas ekspozīciju zāles. Pirmajā stāvā varēs iepazīties ar tradicionālo dzīvesveidu Ziemeļkurzemē 19. un 20. gadsimtā, bet otrajā stāvā – ar Ziemeļkurzemes dabu," plānus ieskicē Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre.