Darbs Kurzemes rehabilitācijas centrā uz Ventspili atvilinājis atpakaļ tur augušo Jūliju Jurčenko, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti. Pēc 12. klases beigšanas viņa devās mācīties uz Rīgu, kur nodzīvoja gandrīz 17 gadus. Aicinot darbā uz Ventspili, Jūliju uzrunājusi Kurzemes Rehabilitācijas centra vadītāja Ulla Bambīte. "Viņa teica: "Atnāc, apskaties!" Tad visi pakalpojumi vēl bija slimnīcas ēkā, bet viņa man parādīja projektu, izstāstīja, kādi pakalpojumi būs pieejami, un man iepatikās," atceras Jūlija. Sākumā viņa uz Ventspili darbā braukusi tikai brīvdienās, bet darbs divās pilsētās prasījis pārāk daudz resursus. "Tad es sapratu, ka jāizvēlas viens," izlēmusi ārste, un ar ģimeni pieņemts lēmums pārcelties uz Ventspili.

"Ja ir ģimene, sākumā jāpadomā par viņiem. Mans vīrs ir jūrnieks, viņam bija vienalga, kur dzīvot (smejas). Man bija svarīgi, ka šeit dzīvo mani vecāki, varu viņiem palīdzēt, viņi man. Liels pluss bija, ka piešķir dzīvokli. Nav tā, ka atbrauc, un tad jāmeklē, kur dzīvot un vai vispār ir ko īrēt, jāuztraucas, kādi būs apstākļi," par pārcelšanos stāsta Jūlija. Viņas ģimenē aug divas meitas – piecus un 12 gadus vecas –, tāpēc ārste var novērtēt gan brīvi pieejamos pulciņus un plašo nodarbību klāstu, gan pilsētas infrastruktūru, kas ļauj ietaupīt laiku un justies droši par bērnu ikdienas gaitām.

"Ventspilī viss ir blakus. Šeit nav sastrēgumu. Uz darbu ar kājām man ir sešas minūtes. Lielākā meita man saka, ka savās ikdienas gaitās pat nepaspēj pa ceļam noklausīties vienu dziesmu, kad ir jau klāt. Arī apmaldīties šeit ir grūti," priecājas Jūlija. Viņa ar ģimeni izbauda gan pludmales tuvumu, gan pilsētas parkus, gan Ūdens piedzīvojumu parka baseinu, kas gan pieaugušajiem, gan bērniem ļauj peldēt visu gadu, gan dažādos kultūras un izklaides pasākumus ventspilniekiem un pilsētas viesiem.

Protams, Jūliju kā veselības speciālisti uzrunājušas arī jaunās un mūsdienīgās rehabilitācijas centra telpas ar labo tehnisko nodrošinājum. "Nevajag nekur braukt – viss ir uz vietas." Lielu lomu spēlē arī darba kolektīvs, kas jaunpienācēju uzņēmis kā ģimenes locekli. "Tu atnāc, visi tevi apņem kā ģimene, un tu jūties šeit svarīga un gaidīta." Jūlija smejot atklāj, ka viņas klasesbiedrene, neiroloģe, kura arī atgriezusies dzīvot Ventspilī, kādus trīs gadus vilinājusi Jūliju turp. "Viņa man visu laiku teica: "Brauc!" Man likās, ka Rīgā ir vairāk iespēju, bet patiesībā šeit ir ļoti labi. Te arī ļoti atbalsta papildu mācības, došanos uz konferencēm un citādi rūpējas par darbinieku izaugsmi." Viņa atklāj vēl kādu interesantu novērojumu – ventspilnieki daudz uzmanīgāk un atbildīgāk izturas pret ārsta norādījumiem un pierakstu laiku. "Uz vizīti atnāk ap 95% cilvēku, ko nevar salīdzināt ar situāciju, piemēram, Rīgā."

"Pedagogu trūkums ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas un pasaules problēma," norāda Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska. Tas arī bijis iemesls pirms diviem gadiem uzsākt cilvēkresursu piesaistes rīcības programmu, kas jau arī nesusi pirmos panākumus. "Es negribu teikt, ka ir ideāli. Ideāli būs tad, kad mēs varēsim izvēlēties, bet ir situācijas, kad iestāžu vadītāji jau tagad var izdarīt izvēli."

Viens no stūrakmeņiem jauno speciālistu piesaistē ir dienesta dzīvokļu piešķiršana. "Tas ir pašvaldības nopelns, ka tai ir iespēja to piedāvāt, un cilvēkus tas interesē." Viņa novērojusi, ka ir dažādas tendences – ir jaunas ģimenes, kas vēlas pārvākties no Rīgas vai citām pašvaldībām, ir māmiņas, kuras dzīvē vēlas kaut ko mainīt un izvēlas ar bērniem pārcelties, ir sievietes, kuru bērni ir izauguši un kuras vēlas dzīvē pamēģināt kaut ko jaunu. "Ir dažādi ceļi, kas šurp atved cilvēkus," norāda Bakanauska un atklāj – uzsākot jauno mācību gadu, pedagogiem Ventspilī piešķirti tuvu 20 dzīvokļiem.

"Mēs varam palepoties – esam piesaistījuši vidusskolas fizikas skolotāju, esam piesaistījuši vairākus gan vidusskolas, gan pamatskolas līmeņa biologus, mums ir izdevies piesaistīt latviešu valodas speciālistus un mūziķus. Tāpat esam piesaistījuši pirmsskolas pedagogus, logopēdus un sākumskolas skolotājus," uzskaita Bakanauska, norādot – vēl aizvien ir arī speciālisti, kuru trūkst, piemēram, logopēdi, psihologi un citi.

Speciālistu piesaistei Ventspils Izglītības pārvalde izmanto arī citus efektīvus instrumentus, piemēram, stipendijas topošajiem pedagogiem mācību laikā – to prioritāro jomu studentiem ir iespējams saņemt no trešā kursa, un stipendijas apmērs ir puse no minimālās algas desmit mēnešus gadā.

Kā papildina Ventspils izglītības pārvaldes Vadītājas vietnieka izglītības jautājumos p.i. Kristians Jacevičs, Ventspils izglītības iestādēs darbam tiek piesaistīti arī speciālisti ar augstāko izglītību, kuri apgūst 72 stundu kursu – pedagoģijas pamatus. "To tēmu, kuru cilvēks ir apguvis augstskolā, viņš var pasniegt skolā. Tā ir iespēja ievilināt skolu sistēmā profesionāļus, kam ir nopietna nozares pieredze – viņi skolā ienāk ar citu redzējumu, bet nezaudē saikni ar savu pamata darbavietu. Vēl aizvien aicinām speciālistus pieteikties un esam gatavi apmaksāt šīs 72 stundu apmācības," stāsta Jacevičs.

Īpaši augstas raudzes speciālistiem, kuri ir sevi pierādījuši un kuri ir gatavi pārcelties uz Ventspili, izstrādāta īpaša un individuāli pielāgojama bonusu sistēma, kas varētu atvieglot lēmumu mainīt dzīvesvietu un palīdzēt iedzīvošanās procesā.