Apkures katlu izvēles variantu ir daudz, bet to, kura veida siltuma ieguve katram lieotājam un viņa mājai ir piemērotākā, palīdz noteikt vairāki aspekti. Pamatā izvēle ir starp cietā kurināmā un gāzes katliem, kā arī siltumsūkņiem.

Katras apkures sistēmas veida variācijas pieļauj arī plašu cenu amplitūdu un vairs nevar viennozīmīgi pateikt, ka viena noteikti būs dārgāka par citām, norāda "EVA-SAT" apkures sistēmu eksperte Sanita Mītniece. Piemēram, siltumsūkņu cena pēdējos gados ir samazinājusies, bet gāzes katlu, kas ir lētāki, ierīkošanai nepieciešams projekts, dūmeņa izbūve, kā arī ir dažādas citas izmaksas par aprīkojumu, kāds siltumsūknim ir jau iekļauts vai nav nepieciešams.

Joprojām pieejami arī malkas katli, tomēr tas jau pamazām kļūst par pagātnes apkures risinājumu, kam cilvēks bija piesaistīts. Malkas katlus joprojām var būt izdevīgi izvēlēties vienīgi tajos gadījumos, kad māja nav energoefektīva, tā atrodas fiziski tālu no granulu iegādes un gāzes piegādes servisa punktiem, turklāt īpašniekam ir brīvi pieejama malka, skaidro Mītniece. Šādas sistēmas iespējams uzlabot ar akumulācijas tvertni, sūkņiem, termovārstiem un citām ierīcēm.

Apkures katlu izvēli nosaka arī tas, cik māja ir silta – kādi ir tās siltuma zudumi. Piemēram, vecai mājai likt siltumsūkni varētu nebūt optimāls variants.

Siltumsūknis būs labākā izvēle, ceļot jaunu energoefektīvu māju vai pēc kvalitatīvas vecās mājas renovācijas. Tās laikā būtu vēlams ierīkot silto grīdu vai palielināt radiatoru apjomu, turklāt ieteicams atteikties no čuguna radiatoriem, kuri šādam apkures veidam nav efektīvs variants.

Siltumsūkņu izvēlē pastāv izšķiršanās starp gaiss-gaiss, zeme-ūdens un gaiss-ūdens apkures ierīcēm, no kurām pēdējā ir piemērotākā ēku renovācijai, jo cita starpā pievienojama kā papildu elements jau esošajai apkures sistēmai. Lai kāds būtu izvēlētais siltumsūkņu risinājums, tie ir viens no zaļākajiem pieejamiem ēkas apkures veidiem, jo netērē fosilos dabas resursus.

Izvēloties gāzes katlu, pirmkārt, jāņem vērā dabas gāzes pieejamība. Ja pieejams pieslēgums, kā tas ir vien nedaudz vairāk par 50% Latvijas iedzīvotāju, tad galvas lauzīšana atkrīt. Vēl iespējams apsvērt propāna gāzes piegādes servisu piedāvātās iespējas – uz cisternu vai ar nomaināmiem gāzes baloniem.

Arī gāzes katli pieaugošo vides prasību dēļ ir mainījušies, un izteikts to vairums strādā pēc kondensācijas principa. Tie kļuvuši sarežģītāki un dārgāki, taču, samazinoties izmešiem un gāzes patēriņam, audzis lietderības koeficients un kritušās šādas sistēmas izmaksas ilgtermiņā.

Latvijā joprojām populāri ir izvēlēties granulu katlus, ko speciāliste galvenokārt skaidro ar emocionālo uzticēšanos cietajam kurināmajam. Turklāt granulas ir atjaunīgs un līdz ar to salīdzinoši zaļš energoresurss. Izvēloties ierīkot granulu apkuri, gan jārēķinās, ka nepieciešama vieta granulu glabāšanai, kā arī pastāv periodisks izmaksu pieauguma risks atkarībā no granulu pieejamības, ražotājiem saskaroties ar grūtībām sagādāt kvalitatīvu izejmateriālu (koksni).

Salīdzinājumā ar gāzes katliem pat augsti automatizēti granulu katli prasa lielāku cilvēka iesaisti. Arī paštīrošā katla pelni ir fiziski jāiznes, norāda Mītniece. Granulu katliem ir dažādas automatizācijas pakāpes un, piemēram, kurināmā padevi iespējams nodrošināt ne tikai reizi pārdienās vai no ik nedēļu papildināma bunkura, bet arī ar īpašu transportēšanas sistēmu no speciāli izveidotas telpas.

Modernākajiem apkures katliem un siltumsūkņiem pieejamas ļoti dažādas automatizācijas, arī attālinātas vadības funkcijas.

Laikus paredzēt apkures regulēšanas iespēju ir pirmais solis, lai dzīvotu zaļāk, sildot māju mazāk, kad tas nav nepieciešams, attiecīgi arī tērējot mazāk par kurināmo. Temperatūras regulēšana mājā ir pat efektīvāks energoresursu taupīšanas veids par mājas siltināšanu un logu nomaiņu.

Pat tad, ja mājoklis ir komfortabls un silts, bet rēķini pieņemami, iespējams dzīvot vēl zaļāk un ietaupīt vēl vairāk. Komfortu un zaļumu absolūtos skaitļos ir grūti pārvērst, tomēr ietaupījumu var viegli saskatīt maksājumos par kurināmo. Apkure ierasti ir viens no lielākajiem rēķinu veidotājiem mājoklī, un katra iespēja lieki nesildīt tukšas telpas samazina kurināmā patēriņu.

Visvienkāršākie sildierīču termoregulatori ir mehāniski un ļauj lietotājam izvēlēties konstantu temperatūru, kādu viņš vēlas mājoklī sasniegt. Šādu komforta temperatūras uzstādītāju iespējas gan ir ierobežotas, jo maksimālai efektivitātei tie prasa regulāru pieregulēšanu, kas ir laikietilpīgi, turklāt ir aizmirsts par cilvēka paradumu šādus šķietamus sīkumus piemirst.

Uzņēmuma "Danfoss" tirdzniecības vadītāja Renāte Lakse stāsta, ka jau vairākas desmitgades tirgū pieejami arī autonomi programmējami termostati, kas ļauj izveidot nedēļas grafiku, tostarp paredzot temperatūras pazemināšanu naktīs un laikā, kad visi ģimenes locekļi ir skolā un darbā. Mūsdienu viedās ierīces pamatā sniedz šīs pašas funkcijas, taču pieļauj to attālinātu vadīšanu ar telefona aplikācijas palīdzību, turklāt visu atšķirīgajās telpās izvietoto ierīču pārraudzīšana tiek nodrošināta vienuviet vadības paneļa vai telefona ekrānā.

Aplēsts, ka katrs neuzsildītais temperatūras grāds ļauj ietaupīt aptuveni 5–6% no kopējiem apkures rēķiniem. Mājokļi un paradumi ir ļoti dažādi, tomēr tas ļāvis nozares ekspertiem aprēķināt, ka vidēji kopējie rēķini mājā, kurā tiek plānota apkure, pazeminot temperatūru prombūtnes periodos, var tikt samazināti pat par 20–40%. Pat šajā laikā, kad daudzi strādā no mājām, ietaupīt ļauj, piemēram, temperatūras pazeminājums naktīs, kas turklāt nāk par labu arī miegam un veselībai.

Pati termoregulēšanas ideja vairs nav novitāte, un arī aplikācijas to vadībai kļūst par aizvien ierastāku rīku. Tomēr vērtīgi zināt, ka starp dažādām sistēmām pastāv būtiskas atšķirības to funkcionalitātē un attiecīgi – tas ļauj vēl skrupulozāk samazināt apkures izmaksas.

Piemēram, ir gudras un salīdzinoši lētas īpaši nelieliem mājokļiem paredzētas sistēmas, kuras izmanto "Bluetooth" saziņu. Tās ērti programmējamas un vadāmas tikai klātienē jeb mājokļa ietvaros. Šādi "Bluetooth" regulējami radiatoru termostati ļauj ikvienam izveidot gudru sistēmu, kas turklāt salīdzinoši īsā laikā sevi atpelnīs, uzsver Lakse.

Attālināta apkures vadīšana ar aplikācijas palīdzību savukārt ir ērta klātienē, bet neatsverama gadījumos, ja būtiski mainās plāni, piemēram, neplānotu iemeslu dēļ paredzēts atgriezties vairākas stundas vai pat dienas agrāk vai vēlāk. Sākotnējais ieguldījums šādas sistēmas izveidē būs lielāks, bet elastīga dzīvesveida gadījumā arī ietaupījums, visticamāk, būs jūtams. Aprēķināts, ka viedās apkures kontroles sistēmas ļauj ietaupīt vēl par aptuveni 10–15% vairāk energoresursu.

Aizvien populārākas, īpaši jauno ģimeņu vidū, ir sistēmas, kas savietojas arī ar viedajiem palīgiem, piemēram, "Google Assistant". Šādas ierīces var vadīt gan manuāli, gan ar aplikāciju palīdzību, gan mutiskām komandām. "Vadīt ar balsi ir gana jautri un interesanti, tādēļ tās ir īpaši populāras jauno ģimeņu vidū, īpaši jaunajos dzīvokļos," norāda Lakse.

Ērtībai dažādu ražotāju viedās apkures sistēmas savietojas ar "Google Assistant", "Amazon Alexa", "Apple HomeKit" un citiem viedajiem palīgiem. Tie savukārt ļauj tās savietot un integrēt vienotā tīklā, piemēram, ar ventilāciju sistēmu, žalūziju un vārtu regulēšanu, apgaismojuma kontroli un slēdzenēm. Atliek tikai izvēlēties sev tuvāko palīgu un ierīces, kuras labākai savstarpējai saziņai savietojas ar kādu no populārākajiem un plašāk izplatītajiem tā dēvētā lietu interneta protokoliem jeb valodām – "Zigbee", "Z Wave" vai "Wi-fi".

Līdz ar apkuri vienotā viedajā sistēmā salīdzinoši populāri ir pieslēgt arī apgaismes vadīšanu, stāsta Lakse. Tās lietotāju mērķi ir dažādi, tostarp apgaismojuma plānošana telpās, kuras noteiktā laikā vienmēr tiek izmantotas, vai arī kā drošības līdzeklis, ar gaismas ieslēgšanu šķietami demonstrējot, ka mājā kāds atrodas.

Viedās apkures sistēmas ir uzstādāmas gandrīz ikvienā mājoklī pat tad, ja siltumu nodrošina centrālapkure. Mūsdienās izbūvētajām apkures sistēmām ierasti ir paredzēta kāda termoregulēšanas iespēja vismaz pie paša apkures katla, bet labākā gadījumā – arī katrā atsevišķā telpā. Ja apkure mājā jau ir izbūvēta, eksperti var palīdzēt izvēlēties, ar kādām jaunākajām tehnoloģijām šādu sistēmu vislabāk uzlabot.

Savukārt, ja mājokli tikai plānots būvēt vai renovēt, laikus jāparedz temperatūras regulēšanas iespēja katrā telpā. "Guļamistabā, kabinetā, priekšnamā un viesistabā norisinās citāda veida dzīve, un te arī attiecīgi ir dažāds nepieciešamās temperatūras diapazons. Plānojot gan jāņem vērā, ka termostatus nevajadzētu izvietot vietā, kur spīd saule, kā arī logu tuvumā, jo tas var radīt maldīgu priekšstatu par temperatūru telpā," norāda speciāliste.

Viedās apkures tehnoloģiju speciāliste iesaka arī laikus paredzēt atbilstošus elektrības un sakaru kabeļu izvadus vietās, kur iemītnieki vēlas uzstādīt termostatus un centrālo sistēmas vadības paneli. Šajā ziņā ir labi laikus rēķināties ar paredzēto interjera izkārtojumu, lai termostatam priekšā nebūtu kādas mēbeles, tas būtu brīvi pieejams, bet arī neplānoti nekļūtu par galveno interjera elementu.

"Protams, pēc jaunas mājas iegādes, par kuru jau ir samaksāti lieli līdzekļi, neviens parasti nevēlas ieguldīt sistēmās, kuru uzstādīšana prasa sabojāt esošo. Ja sienās nav jau atstāti kabeļu un elektrības vadu izvadi, tad bezvadu risinājums ir brīnišķīgs glābiņš," saka Lakse.