Dažas kāršu spēles internetā, sporta totalizators (arī tad, ja tikai reizi gadā) un tā sauktie ātrie kredīti ir salīdzinoši izplatītas lietas, kas kredītu izsniedzējiem bankā liek ieturēt klusuma pauzi un kaut uz mirkli, izvērtējot pieteikumu, saraukt uzacis. Tā gadījies arī Zanei (vārds mainīts), kura atklāj, ka ātrais aizdevums reiz kavējis viņai kredīta izsniegšanu. Tiesa, viss atrisinājies salīdzinoši vienkārši – vajadzēja nogaidīt, lai ātrais kredīts būtu ņemts senāk nekā pirms sešiem mēnešiem, un tad aizdevumu bankā saņemt bija iespējams.

Arī banku pārstāvji apstiprina, ka ātrie aizdevumi un azartspēles internetā nebūt neliek kredītdevējiem priekā iespiegties. Tieši pretēji – tas var būt pamats atteikumam. Tomēr reiz paņemts ātrais aizdevums vai derības internetā uzreiz nenozīmē, ka nekad pie kredīta bankā netiksi. Kā skaidro "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops, banka vērtē cilvēka paradumus noteiktā laika periodā, jo tas liecina par viņa finanšu pratību konkrētajā brīdī. Ja cilvēkam ir atkarība no azartspēlēm, pēc izdevumu pārskata to var redzēt. Arī ātro aizdevumu izmantošana finanšu problēmu risināšanai netiek saistīta ar prasmi pārvaldīt savas finanses. Tomēr, ja sešus mēnešus šādas darbības nav veiktas, banka var pieņemt, ka klients ir labojies.

Katrs gadījums tomēr tiek vērtēts individuāli, un aizdevējs izvērtē kopējo situāciju, nevis tikai konkrētus punktus vai darbības.

Arī "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais norāda, ka būtiski ir vērtēt klienta paradumus kopumā, nevis iezīmēt kādu darbību, kas uzreiz liegtu iespēju aizņemties. Redzot, ka cilvēks spēlējis azartspēles vai piedalījies derībās internetā, banka mēģinās saprast, vai viņam nav kāda atkarība. "Ja mēs konstatējam, ka klienta finanšu rīcība un uzvedība jau ir traktējama kā atkarība, mēs izvairāmies no kredīta izsniegšanas," norāda Sausais.

Kā izvērtē, vai klientam ir atkarība? "Mēs skatāmies, kāda ir situācija. Viens ir biežums, otrs – apjoms. Klasiskais piemērs, protams, ir, ja es, braucot pie omes, nopērku "SuperBingo" biļetes, vai tādēļ banka man neiedos kredītu? Protams, ka iedos. Te ir runa par apjomu." Sausais uzsver, ka loterijas biļete reizi nedēļā nav tas pats, kas nospēlēt lielāko daļu savas algas uzreiz pēc tās saņemšanas. "Situācijas ir dažādas." Speciālists norāda, ka bankai iekšēji ir aprakstīti konkrēti gadījumi, kad aizdevumu piešķirt, bet kad to nedarīt. Viens no galvenajiem faktoriem totalizatoru un azartspēļu gadījumā – būtisks naudas patēriņš šīm pozīcijām.

"Saprātīgi tēriņi un pārdomāta aizņemšanās neatkarīgi no tā, kam nauda bijusi tērēta vai no kā tā ir bijusi aizņemta, parasti nav bijis šķērslis jauna kredīta saņemšanai bankā. Svarīgi, vai tēriņi bijuši saprātīgi un aizņemtie līdzekļi tērēti pārdomāti un konkrētam mērķim. Piemēram, ja ir saņemts ātrais kredīts, lai iegādātos kādu preci, un šis kredīts tiek atmaksāts bez kavējumiem, tas nenorādīs uz klienta maksātspējas grūtībām. Tomēr, ja ātrais kredīts tiek regulāri izmantots, lai segtu iepriekš aizņemtos līdzekļus vai katru mēnesi nosegtu robu savas mājsaimniecības budžetā, tad šādā situācijā, kad aizņēmējs jau netiek galā ar pašreizējo situāciju, uzņemties jaunas kredītsaistības visdrīzāk nebūtu prātīgi," divus atšķirīgus scenārijus iezīmē "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

Sausais norāda uz citu faktoru, kas banku rosina aizdomāties situācijā, ja klients nesenā pagātnē izmantojis iespēju aizņemties nebanku sektorā. Piemēram, hipotekārais kredīts nozīmē, ka klients ir iekrājis līdzekļus arī pirmajai iemaksai. Pat ja aizdevums izmantots izdevīga pirkuma veikšanai akcijas laikā un atmaksāts laikus, tas liek uzdot jautājumu – kā tā? Kāpēc klients aizņemas, ja viņam ir iekrājumi?

"Luminor" eksperts arī atgādina, ka nekustamā īpašuma iegāde nozīmē arī citus izdevumus, piemēram, īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Ātrais aizdevums ienākumu izrakstā liek uzdot jautājumu – vai klients ir gatavs visiem izdevumiem, ar ko būs jāsaskaras, un vai viņam pietiks finanšu visam procesam?

"Tēriņi dažādām vajadzībām ir viens no aspektiem, ko aizdevējs ņem vērā, novērtējot aizņēmēja spēju kredītu atmaksāt, – ja aizdevējam rodas pamatotas bažas, ka klienta tēriņi un finanšu uzvedība var radīt problēmas atmaksāt aizdevumu nākotnē, aizdevuma piešķiršana var tikt atteikta," skaidro Dūcis. Tomēr pēdējā laikā situācija šajā jomā uzlabojas un gadījumu, kad aizdevumu neizsniedz kredītvēstures vai nedisciplinēti veiktu maksājumu dēļ, kļūst arvien mazāk.

Cik senu kredītvēsturi un finanšu paradumus izvērtē banka? Ļoti bieži tiek runāts par paradumu izpēti sešu mēnešu līdz gada periodā. Tomēr bankām ir pieeja pat 10 gadus veciem datiem par personas paradumiem, atmaksājot aizdevumus. Dūcis skaidro, ka aizdevējam ir pieejama pietiekama informācija klienta maksājumu disciplīnas vēstures izvērtēšanai. Jāņem gan vērā, ka aizdevēju pieeja klientu izvērtēšanai var atšķirties.

Tiesa, ja esi vienas bankas klients un saņem atteikumu, mēģinājums saņemt aizdevumu citur arī, ļoti iespējams, beigsies ar neveiksmi. "Saistību reģistri uzrāda visas klienta saistības neatkarīgi no tā, kuras bankas klients šis cilvēks ir," saka Dūcis, "papildus tiek vērtēts klienta konta pārskats, lai izvērtētu, vai tajā nav identificējamas darbības, kuras var radīt bažas par klienta maksātspēju."

Ja pagātnē ir bijušas problēmas ar aizdevumu atmaksu vai rēķinu segšanu, būtiski ir arī tas, kā esi rīkojies, nonākot grūtībās.

"Aizdevējs pozitīvāk raudzīsies uz klientu, kurš saņem regulārus oficiālos ienākumus, disciplinēti veic maksājumus par savām kredītsaistībām un citiem ikdienas pakalpojumiem, kā arī spēj veidot uzkrājumus bankas kontā," paskaidro Dūcis.

Kredītvēsture un finanšu paradumi nav vienīgais iemesls, kāpēc var tikt atteikts aizdevums. Kā piedzīvojusi kāda "Delfi" lasītāja, aizdevums var tikt atteikts arī ģimenes stāvokļa dēļ. "Pērn martā man banka atteica kredītu, jo pieteikumā pie ģimenes statusa biju uzrādījusi, ka dzīvoju ar kādu kopā." Viņa norāda, ka banka prasījusi papildu dokumentus – dzīvesbiedra nodokļu nomaksas statusu, bankas konta izrakstu un citu informāciju. "Tā kā viņš savā uzņēmumā sev algu nemaksā, viņam neuzrādījās pastāvīgi ienākumi." Tāpat partneris sievietei vairākkārt iedevis skaidru naudu, bet viņa veikusi pārskaitījumus uz partnera bankas kontu.

"Banka pieskaitīja viņu pie maniem apgādājamajiem, līdz ar to negribēja piedāvāt summu, kas man bija nepieciešama, bet to samazināja." Pamatojums bijis sievietes apgādājamo skaits – bērni un partneris. "Kā variantu ieteica nogaidīt pusgadu, līdz neuzrādīsies kontā šie daži pārskaitījumi, un tad pieteikties kredītam atkal. Pēc pusgada pieteicos kredītam citā bankā, par ģimenes statusu norādīju "šķīrusies" un veiksmīgi dabūju vajadzīgo kredītu."

"Swedbank" pārstāvis norāda, ka patiesi arī apgādājamo skaits ir būtisks rādītājs, piešķirot aizdevumu un izvērtējot tā summu. "Piesakoties aizņēmumam, klientam nepieciešams aizpildīt aizdevuma pieteikumu, kur viņam ir jānorāda informācija par sevi, savu ģimenes stāvokli un apgādājamo skaitu. Tas viss tiek ņemts vērā, izvērtējot maksātspēju," skaidro Dūcis.

Arī "Luminor" pārstāvis norāda, ka, izsniedzot aizdevumu, banka ņem vērā visus mājsaimniecības ienākumus un izdevumus, tāpēc arī aizņēmēja apgādājamo skaits ir būtisks. "Mēs mēģinām izvērtēt, kāda ir reālā situācija," skaidro Sausais.

Speciālists neslēpj, ka situācijā, kad viens partneris ir bez pastāvīgiem ienākumiem un otrs veic regulārus pārskaitījumus uz viņa kontu, ir pamats vērtēt, vai partneris nav papildu finanšu slogs klientam, kam ir regulāri ienākumi un kas vēlas saņemt aizdevumu. Gadījumā, ja partneris atrod darbu, tas tiek ņemts vērā un piedāvātā aizdevuma summa var būt pilnīgi cita.

Uz jautājumu, kā bankas nosaka apgādājamo skaitu, Sausais atbild: "Viens ir tas, ko klients norāda, otrs – ko mēs varam secināt no klienta finanšu plūsmas, uzvedības un aktivitātēm." Banka diezgan ātri var saprast, vai ģimenē ir bērni, arī tad, ja klients ir aizmirsis apgādājamos norādīt. Sausais vairākkārt uzsver – klienta pārbaude notiek nevis tādēļ, lai atteiktu aizdevumu, bet tādēļ, lai izvairītos no situācijām, kad kredīts kļūst par milzu slogu un apgrūtinājumu klientam. Viņš aicina cilvēkus padomāt ne tikai no skatpunkta "Cik daudz banka iedos?", bet arī no perspektīvas "Cik daudz es varu atļauties maksāt?".