Mana pirmā hipotēka.
Kas jādara, lai saņemtu aizdevumu
Mana pirmā hipotēka.
Kas jādara, lai saņemtu aizdevumu
Līga Stirna
žurnāliste
Mans nams – mana pils. Pašam piederošs mājoklis sniedz drošības sajūtu, ka neesi atkarīgs no izīrētāja kaprīzēm vai ar viņu saistītām negaidītām situācijām. Dzīvesvietas maiņas procesā ir zināms šarms, jaunatklāsmes prieks, taču ar laiku tas var apnikt un gribas "nostabilizēties".
Hipotekārais kredīts – tas, saprotams, ir uz ilgu laiku, turklāt nekad nevari būt drošs, kāda pēc dažiem gadiem būs tava finansiālā situācija. No otras puses – nekustamais īpašums lielākoties ir labs ieguldījuma veids: ja tev kaut kas tāds pieder, vienmēr var atrast kādu izeju.
Ar ko sākt?
Mājoklis nav ne desas luņķis, ne ledusskapis, tās ir apjomīgas un nopietnas saistības pat uz vairākiem gadu desmitiem, tāpēc iegāde ir rūpīgi jāapsver, īpaši no finansiālās puses.

Prātīgākā pieeja ir vispirms aiziet uz banku un noskaidrot, kādas tad ir paša vai ģimenes iespējas, ar ko rēķināties un kādu mājokli galu galā var "pavilkt". Bankas šādas konsultācijas sniedz labprāt, turklāt tas nebūt nenozīmē, ka pirkums pēc tam obligāti jāveic. "Pandēmijas laikā novērojām, ka liela daļa klientu piesakās kredītam, lai tikai saprastu savas iespējas un uzsāktu mājokļa meklējumus, būtiski ir pieaudzis tieši konsultāciju skaits," portālam "Delfi" stāsta bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Galvenie iemesli, kāpēc tiek atteikts aizdevums, ir nepietiekama kredītspēja, pārāk liels saistību slogs, vai arī ir aktīvi kavējumi līdzšinējās saistībās. Bankas iesaka visiem kredītsaistību maksājumiem novirzīt ne vairāk kā 40% no ienākumiem. Piemēram, ja personai ienākumu apmērs ir 1000 eiro mēnesī, saistībām var novirzīt ap 400 eiro.
Ja nav īsti skaidrs, vai izvēlētā kārtība nekļūs par pārāk smagu slogu, varbūt ir vērts kādus pāris mēnešus padzīvot šādā režīmā, daļu no ienākumiem noliekot malā, izliekoties, ka tie ir novirzīti kredīta atmaksai.
Paskatīties, kāda būs gaidāmā dzīves realitāte un kā tas sokas.
Ja nav īsti skaidrs, vai izvēlētā kārtība nekļūs par pārāk smagu slogu, varbūt ir vērts kādus pāris mēnešus padzīvot šādā režīmā, daļu no ienākumiem noliekot malā, izliekoties, ka tie ir novirzīti kredīta atmaksai.
Paskatīties, kāda būs gaidāmā dzīves realitāte un kā tas sokas.
Kredītspējas aprēķinā tiek ņemti vērā visi pašreizējie un atmaksātie gan banku, gan nebanku aizdevumi – kredītkartes, kredītlīnijas, patēriņa un hipotekārie kredīti, kā arī nomaksā paņemtās preces. Turklāt, ja vien tas iespējams, vajadzētu pēc iespējas ātrāk dzēst kādu no patēriņa kredītiem un tā vēl vairāk uzlabot savu maksātspēju, iesaka banku speciālisti.

"Raksturīgākās kļūdas pieteikumos – ienākumu sadaļā netiek norādīti kopējie ienākumi, tiek aizmirsts par papildu ienākumiem, pabalstiem utt.," saka Jānis Mūrnieks. "Ļoti būtiska maksātspējas aprēķinos ir saprotama ienākumu struktūra un caurskatāmība. Ieskaitījumi no radiniekiem vai skaidras naudas iemaksas nebūs pietiekams pamats aizdevuma saņemšanai. Kredītdevējiem būtiska ir kopējo saistību kopsumma un tās proporcija pret ienākumiem. Tāpat nedrīkst aizmirst par galvotajām saistībām."

Bieži vien cilvēki piemirst par lietu, kas makā allaž ir līdz, – par kredītkarti, vienu vai vairākām. Jā, izrādās, arī neizmantotie kredītkartes limiti tiek pieskaitīti kredītsaistībām, pat ja bilance ir pozitīva! "Kredītspējas izvērtēšanā tiek ņemtas vērā visas saistības – arī kredītkarte, kurai piešķirts kredītlimits. Ja kredītlimitam nav bijuši kavējumi, tas bankas redzējumu par klienta kredītvēsturi ietekmē pozitīvi, jo ir zināms, ka klients maksājumus veic savlaicīgi," uzsver bankas "Citadele" speciālists. "Tomēr jāņem vērā, ka piešķirtais kredītlimita apmērs tiek pieskaitīts ikmēneša saistību apjomam, pat ja tajā brīdī netiek izmantots, jo tas klientam ir brīvi pieejams."

Runājot par aizdevumu, līdzās labai kredītspējai, kas ir caurskatāmi un pietiekami ienākumi, laba kredītvēsture utt., bankas bieži vien min arī tādu lietu kā "likvīds nodrošinājums", kas var nodrošināt kredīta ņēmējam, piemēram, zemāku procentu likmi. Kas ir šis "likvīdais nodrošinājums"? "Tas nozīmē, ka īpašuma atrašanās vieta ir daļa no tā vērtības," skaidro Jānis Mūrnieks.
Ja ap īpašumu ir jau sakārtota infrastruktūra, piemēram, tas atrodas kādā no lielajām un apdzīvotajām pilsētām, kā arī tā tehniskais stāvoklis ir pieņemams dzīvošanai bez lielām papildu investīcijām, tas uzskatāms par "likvīdu nodrošinājumu".
Ja ap īpašumu ir jau sakārtota infrastruktūra, piemēram, tas atrodas kādā no lielajām un apdzīvotajām pilsētām, kā arī tā tehniskais stāvoklis ir pieņemams dzīvošanai bez lielām papildu investīcijām, tas uzskatāms par "likvīdu nodrošinājumu".
Kas var sniegt palīdzīgu roku
Viens no palīgiem, kas var sniegt atbalstu mājokļa iegādē, ir valsts finanšu institūcija "Altum". Tā realizē mājokļa atbalsta programmu divām iedzīvotāju grupām – jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem. "Altum" galvojums ļauj uz pusi samazināt pirmo iemaksu, ir ievērojami zemākas izmaksas aizdevuma noformēšanai bankā, kā arī ir samazināti citi izdevumi. Tiesa, ja neatbilstat nevienai no šīm kategorijām, būs vien jātiek galā ar visu tikai paša spēkiem. Kā "Delfi" atzinās viens no sarunas biedriem – vajadzēja tomēr to universitāti pabeigt...

Ja kredīta ņēmējiem nav pietiekamu uzkrājumu pirmajai iemaksai, banka pati iesniegs garantijas pieteikumu "Altum". Parasti klienta pirmā iemaksa (līdzdalība darījumā) ir aptuveni 20%, taču ar garantiju to ir iespējams samazināt līdz pat 5%, ko ir ievērojami vieglāk iekrāt.

Lai saņemtu "Altum" garantiju bankas aizdevumam, programmās ir noteiktas vairākas prasības, kurām kredītņēmējam ir jāatbilst.
Jaunajam speciālistam
01
1.
Garantiju piešķir personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu.
2.
Garantijas termiņš ir līdz 10 gadiem.
3.
Garantiju var saņemt atkārtoti, ja iepriekšējā garantija piešķirta vismaz pirms 3 gadiem, tās saistības ir izbeigušās un kopš iepriekšējās garantijas saņemšanas ģimenē ir bērni vai iestājusies grūtniecība.
4.
Ja iegādājamais īpašums sastāv no vairākām atsevišķām daļām, tām fiziski jāatrodas kopā un to iegādei jābūt noslēgtam vienam aizdevuma līgumam.
Ģimenēm ar bērniem
02
1.
Garantiju piešķir ģimenēm ar bērniem (līdz 23 gadiem ieskaitot), ja darījuma summa nepārsniedz 250 000 eiro.
2.
Var saņemt arī bērna gaidību laikā (gaidāmo bērnu ņem vērā, nosakot garantijas apjomu).
3.
Termiņš līdz 10 gadiem.
4.
Garantijas summa 10–30% no aizdevuma pamatsummas atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
5.
Garantija palielinās par 5%, ja iegādājas vai būvē A klases/gandrīz nulles enerģijas mājokli.
6.
Var saņemt atkārtoti, ja iepriekšējā garantija piešķirta vismaz pirms 3 gadiem, tās saistības ir izbeigušās un ir palielinājies bērnu skaits vai iestājusies grūtniecība.
7.
Bērnu vecumu fiksē dienā, kad banka iesniedz garantijas pieteikumu "Altum".
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka "Altum" garantiju sniedz, ja aizdevējs rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns. Dokuments par deklarēto dzīvesvietu, kurā redzams, ka aizņēmējs un bērni ir deklarēti vienā adresē, apliecina Ministru kabineta noteikumos prasīto kopā dzīvošanas faktu. Līdz ar to, lai banka pārliecinātos par šīs prasības izpildi, tā pieprasa arī dokumentus par bērnu deklarēto dzīvesvietu.

Garantiju nevar saņemt, ja pirkuma brīdī īpašums ir "viesu atpūtas namiņš" vai "apartamenti" un nav reģistrēts kā "dzīvojamā māja". Lai šādā situācijā saņemtu garantiju, ēka jāpārreģistrē par dzīvojamo māju pirms pirkuma darījuma.
Doma par sava īpašuma pirkšanu jau kādu laiku "dzīvoja" galvā, tāpēc šim mērķim veidoju iekrājumus un ik pa laikam pētīju nekustamo īpašumu tirgu – kad vēlmēm un budžetam atbilstošs piedāvājums iekrita acīs, devos apskatīt. Kāpēc izlēmu par labu pirkšanai īres vietā? Iemesls klasiskais: īres cenas Rīgā (jo īpaši centra rajonā) nav mazas un, ja sarēķina, cik gadu gaitā nākas samaksāt par īri vien, iznāk paprāva summa. Likumsakarīgi ar laiku sāc domāt par sava īpašuma iegādi, lai summa, ko ik mēnesi atdod "par svešu īpašumu", tiktu ieguldīta pašam piederošā.

Doma bija iegādāties nelielu dzīvokli Rīgas centrā – pietiekami plašu, lai var ērti sadzīvot vismaz divi cilvēki, un arī tādu, kas nākotnē, kad kļūtu par šauru, varētu būt "ejošs" kā īres dzīvoklis. Kā zināms, tieši nelieli dzīvokļi Rīgas centrā īres tirgū ir ļoti pieprasīti. Tāpat bija vēlme atrast dzīvokli vai nu jaunajā projektā, vai mūra ēkā (ideāli, ja renovētā), kā arī tādu, kurā pašam nebūtu jāiegulda lieli resursi remontā.

Par bankām konsultējos pie nekustamā īpašuma nozarē strādājošiem paziņām, kā arī draugiem, kas bija nesen izdomājuši kļūt par "īstiem pieaugušajiem" un lemt par labu hipotekārajam kredītam. Apkopojot to cilvēku secinājumus un ieteikumus, kas paši bija "svaigi" izgājuši cauri šai pieredzei, lēmu uzrunāt trīs bankas, lai sagatavo piedāvājumu. Saņemtos piedāvājumus izvērtēju un izvēlējos izdevīgāko.

Man izdevās atrast piedāvājumu pat par nedaudz zemāku cenu, nekā biju rēķinājusies, ņemot vērā vēlmes, un bankas bija gatavas piešķirt kredītu vajadzīgajā apjomā.

Tā kā atbildu "Altum" programmas prasībām, uzreiz lūdzu bankas sagatavot kredīta piedāvājumu, ietverot šīs programmas atbalstu. Tas ļoti palīdzēja sakārtot noskatītā īpašuma iegādei nepieciešamā līdzfinansējuma jautājumu – pirmajai iemaksai un saistītajiem izdevumiem man pietika ar pašas iekrājumiem.
AURĒLIJA, 30 GADI, HIPOTEKĀRO KREDĪTU SAŅĒMA AR "ALTUM" ATBALSTU
Vai ir kaut kas, kas tomēr urda un rada bažas? Pati centos un arī citiem iesaku jau uzreiz skrupulozi sekot līdzi informācijai par īpašuma stāvokli, lai saprastu, vai nevarētu būt kādi zemūdens akmeņi, ko nemani vai ko tev nestāsta (te vislabāk apvaicāties nekustamā īpašuma ekspertiem, kam konkrēti pievērst uzmanību, piemēram, vai ir "svaigi" mainīta elektroinstalācija, ja dzīvoklis ir izremontēts, vai ir pietiekami daudz rozešu izbūvēts u. c.), kā arī izvērtēt pieejamo informāciju par pārdevēju (te, protams, lieti noder sociālie tīkli). Realitātē gan situācija ir tāda, ka šai izpētei nereti nav daudz laika, jo labus piedāvājumus izķer zibens ātrumā un tirgū galvenokārt strādā princips "kurš pirmais brauc". Arī manā gadījumā jau dažas minūtes pēc pirmās dzīvokļa apskates pieteicos pārdevējam un apstiprināju, ka dzīvokli ņemšu, – nebiju gatava šo piedāvājumu laist garām, tāpēc nācās uzņemties zināmu risku, jo padziļināta izpēte sākās jau pēc rezervācijas.

Tā kā interesentu par iegādi netrūka, ar pārdevēju tajā pašā dienā parakstījām rokasnaudas līgumu, un ne maza summa uzreiz pēc parakstīšanas tika ieskaitīta pārdevēja kontā kā apliecinājums, ka apņemos īpašumu iegādāties. Arī tas bija risks – ja pēc plašākas izpētes lemtu dzīvokli tomēr nepirkt, rokasnaudas summa tiktu "norakstīta" neapdomīgos lēmumos (lasīt: nepatīkamos zaudējumos).

Pirms aizdevuma līgumu parakstīšanas ar banku turpināju pētīt situāciju, kur bija iespējams, lūdzu pārdevējam arī uzrādīt dokumentus kā apliecinājumu sniegtajai informācijai. Gan tajā īsajā laika posmā pirms rokasnaudas līguma parakstīšanas, gan arī pēc tam, iegādes procesā, daudz konsultējos gan ar juristiem, gan nekustamo īpašumu ekspertiem. Aprunājos arī ar potenciālajiem kaimiņiem. Tas, ko gan pati neizdarīju, bet noteikti iesaku citiem, – aprunāties ar visiem īpašuma blakus kaimiņiem, jo tie ir cilvēki, ar kuriem nākotnē nāksies dalīt sienas, grīdu vai griestus (ja dzīvokli plānojat pirkt pašu lietošanai, protams). Šādi var gan pazondēt, kādi cilvēki dzīvos blakus, gan noskaidrot viņu pieredzi, konkrētās vietas vai ēkas plusus un mīnusus.

Pērkot nekustamo īpašumu, nākas operēt ar visai lielām summām un ilgām kredītsaistībām, tāpēc šis process kopumā, protams, ir pietiekami stresains, un prātā nepārtraukti šaudās domas par to, vai "viss mājasdarbs ir izdarīts", vai kaut kas svarīgs nav aizmirsts – tas pieder pie lietas. Īpaši, kad pats personīgi šai pieredzei ej cauri pirmoreiz. Pirms tam noteikti nenāk par sliktu arī izpētīt tīmeklī pieejamos rakstus par to, kam pievērst uzmanību pirms nekustamā īpašuma iegādes.

Kopumā mana pieredze līdz šim bijusi pozitīva un īpašuma iegāde noritējusi bez aizķeršanās un salīdzinoši ātri – no rezervācijas līdz ierakstam zemesgrāmatā un īpašuma pārņemšanai valdījumā pagāja nepilns mēnesis. Tikai labus vārdus varu teikt par bankas piešķirto finanšu konsultantu, kas bija ļoti profesionāls, atsaucīgs un pieejams. Uzskatu, ka man paveicās arī ar pārdevēju, kas bija tikpat profesionāls, atvērts kompromisiem un atsaucīgs. Nu jau vairākus mēnešus dzīvoju jaunajā īpašumā, joprojām esmu gatava, ka kādā brīdī vēl var "uzpeldēt" negaidīti zemūdens akmeņi (kā saka, ceri uz labāko, bet esi gatavs sliktākajam), bet līdzšinējā pieredze ļauj domāt, ka laimēsies bez tiem iztikt.
Cik vērts ir tas, ko gribu pirkt?
Pirms kaut ko iegādāties, jānoskaidro cena. Veikalā tā ir lapiņa pie produkta, bet ar nekustamo īpašumu ir krietni vien sarežģītāk. Skaidrs, ka pārdevējs grib saņemt pēc iespējas vairāk, bet pircējs – samaksāt pēc iespējas mazāk. Bieži vien arī dzirdēts par skandāliem, kad īpašumu vērtība tiek mākslīgi "uzšauta debesīs", lai veiktu dažādas mahinācijas, bet ne par to šoreiz ir stāsts. Apskatīsim situāciju, kad labticīgs ir gan pārdevējs, gan pircējs. Tātad – īpašuma novērtēšana.

"Vērtēšanas pakalpojumi nepieciešami divos gadījumos. Vienā, kad cilvēks pats grib apzināt īpašuma vērtību. Otra ir situācija, kad vērtējumu pieprasa banka vai aizdevējs," portālam "Delfi" stāsta "Arco Real Estate" vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. "Latvijā īpašumu visbiežāk iegādājas ar kredīta piesaistīšanu. Un te, protams, ir vajadzīgs vērtējums, jo jebkura finanšu institūcija balstīsies nevis uz īpašuma pārdošanas cenu, bet vērtēšanas speciālista noteikto tirgus vērtību. Mēs salīdzinoši bieži saskaramies ar situāciju, kad cilvēks, kurš pasūta vērtējumu konkrētai kredītiestādei, saka: šo īpašumu pērku par 50 tūkstošiem. Kad mums vērtējumā tas cipars nesanāk 50, bet 45 tūkstoši, tad ir lieli strīdi. Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un es vienmēr iesaku – pirms priekšlīguma parakstīšanas vai citu dokumentu formēšanas, īpaši, ja runa ir par kredītu, pircējam noteikti ir jāpieprasa īpašuma vērtējums. Lai nebūtu situācija, ka tiek noslēgts rokasnaudas līgums par summu, kas ir lielāka par tirgus vērtību."

Cik bieži notiek tā, ka par īpašumu tiek paprasīta lielāka summa, nekā ir tā reālā tirgus vērtība? "Redziet, te ir viena interesanta nianse – kamēr tirgus ir vienmērīgi augošs, tikmēr viss ir normāli, un lielākoties tirgus vērtība sakrīt ar cenu. Ja runājam par dzīvokļiem, visbiežāk gan pārdevējs, gan projekta attīstītāji tomēr ir veikuši kaut kādu savu izpēti un pārdošanas cenas ir pietuvinātas tirgum. Problēmas sākas tad, kad tirgus ir strauji augošs, un tad gan var būt situācija, ka tirgus vērtība netiek līdzi pārdošanas cenai. Un tas ir objektīvi, jo vērtētāji cenu balsta tikai uz notikušajiem darījumiem. Ja runātam par dzīvokļiem, tie ir apmēram trīs mēneši. Un tad var būt situācija, ka jauno projektu un sērijveida dzīvokļu cenas pieaug straujāk, nekā rāda tirgus datu informācija, ko vērtētāji saņem no zemesgrāmatas," norāda speciālists. Tomēr lielākoties pārdevēji piekrīt vērtējumam un patiešām samazina cenu.
Kas notiek tad, ja neizdodas?
Šajā gadsimtā vien Latvijas sabiedrību piemeklējušas nu jau vairākas krīzes. Viena bija saistīta ar finanšu "burbuli", otra – tagad ar pandēmiju. Abās cilvēki zaudēja darbu un ienākumus. Kas notiek ar tādiem "lielajiem" kredītiem kā hipotēka situācijā, kuru neviens nevarēja paredzēt? Ja ģimenei šis ir vienīgais mājoklis? Vai tiešām banka cilvēkus tā vienkārši izliks uz ielas, sak, nevari samaksāt – tā nav mūsu problēma!

Tā gluži nebūs, jo bankas ir ieinteresētā puse, lai cilvēki samaksātu visu nolikto summu. Tāpēc visas finanšu iestādes ir gatavas sēsties pie galda un kopā ar kredītņēmēju izrunāt situāciju un rast tam risinājumu. "Banka var piedāvāt katram klientam individuālu risinājumu atkarībā no viņa finansiālās situācijas un iespējām. Tiek piedāvāts speciālais grafiks, pēc kura klients var atmaksāt procentus un samazinātu pamatsummas maksājumu, balstoties uz saviem aktuālajiem ienākumiem, vai tiek piedāvāts labvēlības periods, kur klients kādu brīdi var maksāt tikai procentus un neatmaksāt pamatsummu," saka Jānis Mūrnieks.
Pirmo hipotēku ņēmu 2002. gadā, 24 gadu vecumā. Bija skaidrs, ka jāņem, jo mēneša maksājums bija krietni mazāks nekā īres maksa. Precējušies nebijām, draudzene vēl studēja pēdējā kursā. Vienistabas dzīvoklītis "hruščovkā", 7000 latu. Kredītu formējām toreizējā "Hansabankā", vecāki palīdzēja ar pirmo iemaksu un nāca par galvotājiem. Dzīvokli nomaksāju piecu gadu laikā un ieķīlāju SEB, lai dabūtu starta kapitālu savam biznesam.

2006. gadā apprecējāmies, 2007. gadā piedzima pirmais dēls. Trijatā burzījāmies 28 m², bija "treknie gadi", gribējās kaut ko lielāku un jaunajā projektā. Tādu noskatījām Baložos, "uz papīra", kā tas toreiz bija normāli. 72 ²m trīsistabu dzīvoklis ar milzīgu terasi par 145 tūkstošiem eiro. "Swedbank" sarēķināja, ka ar mūsu abu ienākumiem varam dabūt kredītu uz 40 gadiem. Sevi mierināju ar domu, ka vienmēr varēs atgriezties iepriekšējā līmenī, ja kredītu nevarēs pavilkt, jo dzīvokļu cenas auga pa stundām. Atlika tikai sadabūt pirmo iemaksu. Protams, atkal izpalīdzēja mani vecāki – piekrita ieķīlāt savu dzīvokli citā Latvijas pilsētā, ko plānojām nomaksāt, kad pārdošu savu vienistabnieku. Par to naudu atdevu atlikušo kredītu par biznesu, iemaksāju 10% pirmo iemaksu, un sākām gaidīt mājas uzbūvēšanu.

Attīstītājiem bija ekskluzīvs ofiss Vecrīgā, tika solīta glauna apdare, koka logi utt. Bet te atnāca krīze, attīstītāji sāka atkāpties no sākotnēji solītā, apdare palika vienkāršāka, logi – plastmasas. Māju gan pamazām būvēja. Protams, solītajā termiņā nekas nebija gatavs. Sērijveida dzīvokļiem cena dramatiski kritās, un sākotnējais plāns, ka izpirksim vecāku dzīvokli, pārdodot manu vienistabnieku, vairs nebija reāls. Pienāca tā diena, kurā pēc līguma varēja prasīt atpakaļ pirmo iemaksu, jo māja nebija nodota ekspluatācijā. To arī izdarīju – uzrakstīju vēstuli attīstītājiem. Atnāca atbilde, ka vēl nedaudz jāpaciešas un cena dzīvoklim nebūs vairs 145, bet 95 tūkstoši. Nolēmām riskēt un gaidīt, jo mājā jau notika iekšdarbi. Paldies Dievam, viss beidzās labi, dabūjām savu dzīvokli, pārdevu "hruščovku", atdevu daļu kredīta par vecāku dzīvokli un paralēli maksāju divus kredītus – par savu un vecāku dzīvokli.

2014. gadā pieteicās otrs bērns un sākām skatīties privātmājas virzienā. Kad parādījās piemērots variants, gājām uz banku, kura, pateicoties mūsu labajai kredītvēsturei, bez problēmām piekrita īstenot shēmu, ka pārdodam dzīvokli, dzēšam kredītu (tobrīd bija atlikuši apmēram 70 tūkstoši) un starpība iet kā pirmā iemaksa.

Šoreiz hipotēka ir noformēta uz standarta 25 gadiem, un izskatās, ka šī ir mana pēdējā hipotēka. Ar banku nav bijis nekādu problēmu, jo kārtīgi un laicīgi maksājam, un, kad Covid-19 dēļ sākumā drošības pēc nolēmām palūgt kredītbrīvdienas uz 6 mēnešiem, lai saprastu, kas tagad vispār notiks, nebija nekādu jautājumu, kredītbrīvdienas piešķīra, un pēc sešiem mēnešiem atsākām maksāt pēc parastā grafika nedaudz lielāku summu.

ARNOLDS, 44 GADI