Ja laulība vieno,
tad kredīts vēl vairāk.
Kopīga mājokļa iegāde
tad kredīts vēl vairāk.
Kopīga mājokļa iegāde
Ja laulība vieno,
tad kredīts vēl vairāk.
Kopīga mājokļa iegāde
tad kredīts vēl vairāk.
Kopīga mājokļa iegāde
Lelde Lūse
žurnāliste
Nekas pāru attiecības un laulību nesaista vairāk par kredītu, teic mūsu stāsta varones. Kad priekā un laimē beidzot realizējas sapnis par kopīga mitekļa iegādi, vien retais apdomā visus riskus un apgrūtinājumus, kas var velties pār pleciem līdz ar šķiršanos. Pirms vairākiem gadu desmitiem bija pieņemts – ja cilvēki dibina ģimeni, pieklājas arī precēties. Tagad šis pieņēmums ir novecojis. Vai un kā tas ietekmē cilvēkus, kuru dzīves vieno hipotekārais kredīts?
"Mūsdienās liela daļa cilvēku dzīvo nereģistrētās attiecībās, taču viņi, tāpat kā laulībā, gan kopīgi sedz izdevumus, gan kopīgi veic uzkrājumus," teic "SEB bankas" Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns, paskaidrojot – nereģistrētas attiecības nenozīmē, ka hipotekārā kredīta noformēšana būs sarežģītāka nekā cilvēkiem, kuri ir laulājušies.
Tomēr ir vairākas svarīgas nianses, kuras, piesakoties hipotekārajam kredītam, vajadzētu ņemt vērā gan laulātiem, gan nereģistrētās attiecībās esošiem pāriem.
Tomēr ir vairākas svarīgas nianses, kuras, piesakoties hipotekārajam kredītam, vajadzētu ņemt vērā gan laulātiem, gan nereģistrētās attiecībās esošiem pāriem.
Pieteikumus izskata tāpat kā laulātajiem
"Piesakoties hipotekārajam kredītam mājokļa iegādei, banka vērtē mājsaimniecībā esošo faktisko kopdzīvi neatkarīgi no tā, vai pāris ir laulāts. Tādi gadījumi bankas praksē nav retums, un klientiem tas nerada nekādus mājokļa īpašuma iegādes sarežģījumus," skaidro "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
"Līdzīgi kā laulībā esošiem partneriem, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu, banka vērtēs mājsaimniecības ienākumus, abu partneru līdz šim uzņemtās saistības, apgādībā esošo skaitu un nepieciešamos minimālos līdzekļus viņu un sevis uzturēšanai. Lai saņemtu kredītu, ienākumiem jābūt regulāriem, pierādāmiem un paredzamiem ilgtermiņā," turpina Sausais.
Tomēr jāņem vērā: ja dzīvojat nereģistrētās attiecībās un vēlaties iegādāties kopīgu īpašumu, saistības būs jāuzņemas, abiem esot kredīta līdzaizņēmējiem. "Kopīgu saistību uzņemšanās ir nopietns lēmums, tāpēc abas darījumā iesaistītās personas aicinām rūpīgi iepazīties ar visiem kredītlīguma nosacījumiem, lai būtu informēti par atbildību, kuru uzņematies, un iespējamām sekām, ja rodas grūtības veikt maksājumus. Tāpat jāatceras, ka saistību uzņemšanās ietekmēs jūsu kredītspēju nākotnē, proti, iespējas uzņemties jaunas finanšu saistības būs ierobežotākas," pauž Sausais.
"Līdzīgi kā laulībā esošiem partneriem, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu, banka vērtēs mājsaimniecības ienākumus, abu partneru līdz šim uzņemtās saistības, apgādībā esošo skaitu un nepieciešamos minimālos līdzekļus viņu un sevis uzturēšanai. Lai saņemtu kredītu, ienākumiem jābūt regulāriem, pierādāmiem un paredzamiem ilgtermiņā," turpina Sausais.
Tomēr jāņem vērā: ja dzīvojat nereģistrētās attiecībās un vēlaties iegādāties kopīgu īpašumu, saistības būs jāuzņemas, abiem esot kredīta līdzaizņēmējiem. "Kopīgu saistību uzņemšanās ir nopietns lēmums, tāpēc abas darījumā iesaistītās personas aicinām rūpīgi iepazīties ar visiem kredītlīguma nosacījumiem, lai būtu informēti par atbildību, kuru uzņematies, un iespējamām sekām, ja rodas grūtības veikt maksājumus. Tāpat jāatceras, ka saistību uzņemšanās ietekmēs jūsu kredītspēju nākotnē, proti, iespējas uzņemties jaunas finanšu saistības būs ierobežotākas," pauž Sausais.
Kopīgas kredītsaistības nozīmē – ja kredīts kāda iemesla dēļ netiks atmaksāts, kredītvēsture var būt sabojāta abiem.
Tomēr tieši līdzaizņēmēja statuss nereģistrētās attiecībās, zvērinātas notāres Ilzes Metuzāles skatījumā, ir viens no vislielākajiem riskiem, kuru pirms kredītsaistību uzņemšanās noteikti ir vērts rūpīgi pārdomāt. "Tas nozīmē, ka oficiāli tev nekas nepieder, taču arī tu esi atbildīgs par kredītu – īpašumam, kas, iespējams, kaut kad (šķiršanās gadījumā) uz tevi vispār vairs neattiekties, jo paliks otram cilvēkam, bet kredītsaistības – abiem."
Pieredzes stāsti
Pirms izklāstām risinājumus, kā sevi pasargāt gan nereģistrētās attiecībās, gan laulībā, iepazīsimies ar Daces un Sigitas stāstiem.
Stāsta Dace
"Nekas pāra attiecības nesaista ciešāk par kredītu," noteic Dace (vārds mainīts), pastāstot par savu rūgto pieredzi 11 gadu garumā cerībā, ka šis stāsts kādam palīdzēs neiekulties tādās pašās problēmās. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Dace kopā ar tā brīža dzīvesbiedru Vari (vārds mainīts) nolēma iegādāties dzīvokli, kurš tika noformēts kā kopīpašums – dzīvoklis vienādās daļās piederēja abiem. Galvenais kredītņēmējs bija Varis, savukārt Dace – galvotāja. Pirmo iemaksu pāris nodrošināja par abu kopīgiem ietaupījumiem, ikmēneša kredīta un komunālo pakalpojumu nomaksāšanā abi sniedza vienādu artavu. Šo gadu laikā Dace vairākus tūkstošus latu no saviem iekrājumiem ieguldīja gan dzīvokļa labiekārtošanā, gan mēbeļu iegādē. Pēc vairākiem gadiem pāris izšķīries, un kopīgais mājokļa kredīts kļuva par milzīgu slogu Daces dzīvē. Pēc šķiršanās attiecības bijušas sliktas – abās pusēs dominēja daudz negatīvu emociju, un tam visam pa vidu – abu bērns.
Varis palika dzīvot kopīgajā dzīvoklī, savukārt Dace ar bērnu pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Varis piekrita kredītu maksāt viens, bet ar nosacījumu, ka Dacei jāatsakās no savas kopīpašuma daļas, to atdāvinot viņam, turklāt piedraudējis, ka pretējā gadījumā kredītu nemaksās un banka vērsīsies pie Daces kā galvotājas. Tobrīd viena apmaksāt kredītu Dace nebija spējīga, turklāt otrs strīda iemesls bija bērna aizgādība – pāris nevarēja cieņpilni vienoties par to, pie kura no abiem dzīvos abu dēls.
"Tobrīd šķita, ka vienīgais ceļš būs aizgādības situāciju risināt caur bāriņtiesu. Biju nobijusies, ka maksātnespējas scenārija gadījumā bāriņtiesa mani varētu klasificēt kā māti, kas nav spējīga finansiāli uzturēt un parūpēties par savu bērnu," atceras Dace. Nobijusies un apjukusi, Dace piekrita Vara nosacījumam un atdāvināja savu īpašuma daļu, tomēr ar to šis stāsts vis nebeidzās. Lai gan ar jurista iesaisti tika panākts, ka ne vēlāk kā viena gada laikā Varim Dace būtu jāatbrīvo no galvotāja lomas, Varis solīto tomēr nepildīja.
Pati tajā nedzīvoju, bet paliku kā hipotēkas galvotāja uz vairākiem gadu desmitiem." Katru gadu galvojuma atcelšanas temats ticis cilāts, uz ko Varis atbildējis, ka to var darīt, ja Dace pati norāda cilvēku, kurš varētu uzņemties galvotāja lomu, jo viņam šāda cilvēka alternatīvas neesot. Turklāt gadījumos, kad saistībā ar kopīgo bērnu radušies konflikti, Varis itin bieži draudējis ar kredīta nemaksāšanu. Situācija atrisinājās vien tad, kad Varis izlēma iegādāties jaunu īpašumu, beidzot no Daces pleciem noņemot lielo kredīta galvojuma slogu.
Varis palika dzīvot kopīgajā dzīvoklī, savukārt Dace ar bērnu pārcēlās uz citu dzīvesvietu. Varis piekrita kredītu maksāt viens, bet ar nosacījumu, ka Dacei jāatsakās no savas kopīpašuma daļas, to atdāvinot viņam, turklāt piedraudējis, ka pretējā gadījumā kredītu nemaksās un banka vērsīsies pie Daces kā galvotājas. Tobrīd viena apmaksāt kredītu Dace nebija spējīga, turklāt otrs strīda iemesls bija bērna aizgādība – pāris nevarēja cieņpilni vienoties par to, pie kura no abiem dzīvos abu dēls.
"Tobrīd šķita, ka vienīgais ceļš būs aizgādības situāciju risināt caur bāriņtiesu. Biju nobijusies, ka maksātnespējas scenārija gadījumā bāriņtiesa mani varētu klasificēt kā māti, kas nav spējīga finansiāli uzturēt un parūpēties par savu bērnu," atceras Dace. Nobijusies un apjukusi, Dace piekrita Vara nosacījumam un atdāvināja savu īpašuma daļu, tomēr ar to šis stāsts vis nebeidzās. Lai gan ar jurista iesaisti tika panākts, ka ne vēlāk kā viena gada laikā Varim Dace būtu jāatbrīvo no galvotāja lomas, Varis solīto tomēr nepildīja.
Pati tajā nedzīvoju, bet paliku kā hipotēkas galvotāja uz vairākiem gadu desmitiem." Katru gadu galvojuma atcelšanas temats ticis cilāts, uz ko Varis atbildējis, ka to var darīt, ja Dace pati norāda cilvēku, kurš varētu uzņemties galvotāja lomu, jo viņam šāda cilvēka alternatīvas neesot. Turklāt gadījumos, kad saistībā ar kopīgo bērnu radušies konflikti, Varis itin bieži draudējis ar kredīta nemaksāšanu. Situācija atrisinājās vien tad, kad Varis izlēma iegādāties jaunu īpašumu, beidzot no Daces pleciem noņemot lielo kredīta galvojuma slogu.
Stāsta sigita
"Piekrītu tam, ka nekas tā nestiprina laulību kā kopīga hipotēka," piebalso Sigita, kas bijusi līdzīgā situācijā, vien lomas mainītas – kredītu ņēma Sigita, bet galvotājs bija vīrs. Tā kā īpašums tika gādāts laulības laikā, bet laulības līguma nebija ("Jo kurš gan paredz, ka kaut kad var nākt šķiršanās?" rūgti nosmaida Sigita), tas bija laulāto kopīpašums. Kad laulība tika šķirta, mājoklī palika Sigita ar bērniem, bet ar vīru vienojās, ka viņam tiks izmaksāta kompensācija, kā arī viņš tiks atbrīvots no galvotāja statusa.
Lai gan sākotnēji prasītā summa bija krietni lielāka, izmantojot mediāciju, tika panākta kompromisa vienošanās. Meklējot risinājumus, kā izpildīt noslēgtās vienošanās nosacījumus, Sigita spēra soli citas bankas virzienā, kur, izskaidrojot situāciju, drīz vien saņēma izdevīgu piedāvājumu un pārkreditēja īpašumu, saņemot nepieciešamo summu gan kredīta dzēšanai līdzšinējā bankā, gan arī kompensācijas samaksāšanai, turklāt līdz ar kredītdevēja maiņu izdevies arī atbrīvot bijušo laulāto no galvotāja sloga. "Šķirot laulību, noslēdzu citu "laulības līgumu", bet šoreiz ar banku. Tagad atliek vien strādāt un maksāt," nosmaida Sigita.
Lai gan sākotnēji prasītā summa bija krietni lielāka, izmantojot mediāciju, tika panākta kompromisa vienošanās. Meklējot risinājumus, kā izpildīt noslēgtās vienošanās nosacījumus, Sigita spēra soli citas bankas virzienā, kur, izskaidrojot situāciju, drīz vien saņēma izdevīgu piedāvājumu un pārkreditēja īpašumu, saņemot nepieciešamo summu gan kredīta dzēšanai līdzšinējā bankā, gan arī kompensācijas samaksāšanai, turklāt līdz ar kredītdevēja maiņu izdevies arī atbrīvot bijušo laulāto no galvotāja sloga. "Šķirot laulību, noslēdzu citu "laulības līgumu", bet šoreiz ar banku. Tagad atliek vien strādāt un maksāt," nosmaida Sigita.
Kā sevi pasargāt no riskiem
Ne velti ir teiciens, ka mīlestība ir akla. Ja attiecības ir harmoniskas, diez vai padomāsim 10 soļus uz priekšu, lai analizētu, kā rīkosimies, ja nu dzīve katru aizved uz savu pusi vai kāds no mums aiziet mūžībā. Tomēr, iegādājoties kopīgu īpašumu, tie ir svarīgi jautājumi, par kuriem aizdomāties. Laulībā esošos pārus šādos gadījumos pasargā laulību līgums par mantisko attiecību režīmu, bet ko iesākt pāriem nereģistrētās attiecībās?
Nereģistrētās attiecībās
01
Kopīpašuma noformēšana
Lai izvairītos no riska, ka šķiršanās gadījumā īpašums paliek vienam, kamēr otrs paliek bešā, kaut arī piedalījies gan kredīta maksāšanā, gan mājokļa labiekārtošanā, ir iespēja īpašumu noformēt par kopīpašumu, kas nozīmē, ka zemesgrāmatā kā mājokļa īpašnieki tiks ierakstīti abi kredīta ņēmēji un maksātāji, norāda zvērināta notāre. "Pēdējos trīs gadus gan ir tendence, ka bankas nevēlas kreditēt īpašumus, kuriem ir divi īpašnieki," teic notāre Metuzāle. "Ja abi ir kredīta ņēmēji un īpašnieki, cilvēki iegūst tās pašas laulāto tiesības, tikai ne uz likuma pamata, bet gan – noteiktas līgumā."
"Ja nekustamajam īpašumam ir divi un vairāki kopīpašnieki, nekustamā īpašuma likviditāte jeb tirgus pievilcība ir krietni zemāka, nekā tad, ja īpašumam ir viens īpašnieks. Tas saistīts ar tādiem aspektiem kā pirmpirkuma un izpirkuma tiesības, nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumu segšana (remonti, uzlabojumi utt.), pārdošanu izsolē u.c. Īpašums uzreiz kļūst mazāk vērtīgs, jo neviens nevēlēsies iegādāties pusi no dzīvokļa, ja tas nav reāli sadalāms," banku nevēlēšanos kreditēt īpašumus ar diviem īpašniekiem skaidro "Swedbank" pārstāve Mališa. "Kopīpašuma reģistrēšanas iespēja tiek apsvērta, ja klienta līdzfinansējuma daļa ir pietiekoši liela. Proti, ja īpašums maksā 100 tūkstošus (kā arī atbilst vai pārsniedz tirgus vērtību), bet bankai prasāt vien 30 tūkstošus no visas summas, tad, protams, mēs neiebildīsim pret īpašumtiesību reģistrēšanu uz pusēm, jo likviditāte ir tik laba, ka bankas risks ir pilnībā nosegts."
"Luminor" bankas pārstāvis Sausais gan teic, ka banka ir elastīga: "Kā klienti vēlas, tā arī īpašuma tiesības tiks atrunātas. Reģistrēt īpašumtiesības var tādā proporcijā, kā paši vēlas, – īpašums pieder tikai vienam no pāra, abiem vienādās proporcijās, vai arī vienam pieder 70 procenti no īpašuma, bet otram – 30 procenti. Jāņem gan vērā, ka, lai gan īpašumtiesības nav vienādas, par kredītu abi līdzaizņēmēji atbildīgi ir vienādā mērā," tā Sausais.
Arī "SEB bankas" pārstāvis Opincāns norāda – ja pāris tā vēlas, šādu struktūru ir iespējams piedāvāt, tomēr klientu vidū šāda izvēle gan nav diez ko izplatīta.
"Ja nekustamajam īpašumam ir divi un vairāki kopīpašnieki, nekustamā īpašuma likviditāte jeb tirgus pievilcība ir krietni zemāka, nekā tad, ja īpašumam ir viens īpašnieks. Tas saistīts ar tādiem aspektiem kā pirmpirkuma un izpirkuma tiesības, nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumu segšana (remonti, uzlabojumi utt.), pārdošanu izsolē u.c. Īpašums uzreiz kļūst mazāk vērtīgs, jo neviens nevēlēsies iegādāties pusi no dzīvokļa, ja tas nav reāli sadalāms," banku nevēlēšanos kreditēt īpašumus ar diviem īpašniekiem skaidro "Swedbank" pārstāve Mališa. "Kopīpašuma reģistrēšanas iespēja tiek apsvērta, ja klienta līdzfinansējuma daļa ir pietiekoši liela. Proti, ja īpašums maksā 100 tūkstošus (kā arī atbilst vai pārsniedz tirgus vērtību), bet bankai prasāt vien 30 tūkstošus no visas summas, tad, protams, mēs neiebildīsim pret īpašumtiesību reģistrēšanu uz pusēm, jo likviditāte ir tik laba, ka bankas risks ir pilnībā nosegts."
"Luminor" bankas pārstāvis Sausais gan teic, ka banka ir elastīga: "Kā klienti vēlas, tā arī īpašuma tiesības tiks atrunātas. Reģistrēt īpašumtiesības var tādā proporcijā, kā paši vēlas, – īpašums pieder tikai vienam no pāra, abiem vienādās proporcijās, vai arī vienam pieder 70 procenti no īpašuma, bet otram – 30 procenti. Jāņem gan vērā, ka, lai gan īpašumtiesības nav vienādas, par kredītu abi līdzaizņēmēji atbildīgi ir vienādā mērā," tā Sausais.
Arī "SEB bankas" pārstāvis Opincāns norāda – ja pāris tā vēlas, šādu struktūru ir iespējams piedāvāt, tomēr klientu vidū šāda izvēle gan nav diez ko izplatīta.
Saistību līguma noslēgšana
"Gadījumos, ja vienai pusei ir īpašumtiesības, bet otrai nav, ir iespējams slēgt saistību līgumu, kurā paredzēts, ka, piemēram, šķiršanās gadījumā tiks atmaksāta otra cilvēka ieguldītā daļa no īpašuma," stāsta "Swedbank" Finansēšanas juridiskās daļas juriste Karīna Mališa. Saistību līgums ietver vienas puses apsolījumu un tā pieņemšanu no otras puses (vienpusējs līgums), vai arī tas ir savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).
"Esmu redzējusi, ka šādus līgumus slēdz, vienojoties, ka gadījumā, ja pašķiras, dzīvoklis, piemēram, tiks pārdots, bet atlikums savā starpā sadalīts. Par to var vienoties, un noteikti vienošanās tiek arī izpildīta, ja abi cilvēki ir godprātīgi," atzīst notāre Metuzāle, tomēr piebilst, ka ne vienmēr pēc šķiršanās viss ir tik skaisti. "Ja viens no viņiem jau ir iedzīvojies un ir jaunās attiecībās, viņš var teikt – jā, nākotnē īpašumu pārdošu, bet ne tagad – pēc pāris gadiem. Un tu paliec zaudētājos, jo zemesgrāmatā tava vārda nav."
"Esmu redzējusi, ka šādus līgumus slēdz, vienojoties, ka gadījumā, ja pašķiras, dzīvoklis, piemēram, tiks pārdots, bet atlikums savā starpā sadalīts. Par to var vienoties, un noteikti vienošanās tiek arī izpildīta, ja abi cilvēki ir godprātīgi," atzīst notāre Metuzāle, tomēr piebilst, ka ne vienmēr pēc šķiršanās viss ir tik skaisti. "Ja viens no viņiem jau ir iedzīvojies un ir jaunās attiecībās, viņš var teikt – jā, nākotnē īpašumu pārdošu, bet ne tagad – pēc pāris gadiem. Un tu paliec zaudētājos, jo zemesgrāmatā tava vārda nav."
Saistību līguma noslēgšana
"Gadījumos, ja vienai pusei ir īpašumtiesības, bet otrai nav, ir iespējams slēgt saistību līgumu, kurā paredzēts, ka, piemēram, šķiršanās gadījumā tiks atmaksāta otra cilvēka ieguldītā daļa no īpašuma," stāsta "Swedbank" Finansēšanas juridiskās daļas juriste Karīna Mališa. Saistību līgums ietver vienas puses apsolījumu un tā pieņemšanu no otras puses (vienpusējs līgums), vai arī tas ir savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).
"Esmu redzējusi, ka šādus līgumus slēdz, vienojoties, ka gadījumā, ja pašķiras, dzīvoklis, piemēram, tiks pārdots, bet atlikums savā starpā sadalīts. Par to var vienoties, un noteikti vienošanās tiek arī izpildīta, ja abi cilvēki ir godprātīgi," atzīst notāre Metuzāle, tomēr piebilst, ka ne vienmēr pēc šķiršanās viss ir tik skaisti. "Ja viens no viņiem jau ir iedzīvojies un ir jaunās attiecībās, viņš var teikt – jā, nākotnē īpašumu pārdošu, bet ne tagad – pēc pāris gadiem. Un tu paliec zaudētājos, jo zemesgrāmatā tava vārda nav."
"Esmu redzējusi, ka šādus līgumus slēdz, vienojoties, ka gadījumā, ja pašķiras, dzīvoklis, piemēram, tiks pārdots, bet atlikums savā starpā sadalīts. Par to var vienoties, un noteikti vienošanās tiek arī izpildīta, ja abi cilvēki ir godprātīgi," atzīst notāre Metuzāle, tomēr piebilst, ka ne vienmēr pēc šķiršanās viss ir tik skaisti. "Ja viens no viņiem jau ir iedzīvojies un ir jaunās attiecībās, viņš var teikt – jā, nākotnē īpašumu pārdošu, bet ne tagad – pēc pāris gadiem. Un tu paliec zaudētājos, jo zemesgrāmatā tava vārda nav."
Kā rīkoties mantojuma ziņā?
Mantojuma tiesības ir otrs ļoti svarīgs faktors, kuru nevajadzētu aizmirst, iegādājoties kopīgi mājokli nereģistrētās attiecībās. Šādos gadījumos partneri viens otram var piešķirt mantojuma tiesības ar testamenta vai mantojuma līguma palīdzību. "Ja nav testamenta, pēc likuma mantot aicināti tuvākie radinieki. Ja ir bērni, tad manto bērni. Ja bērnu nav, tad brāļi, māsas, vecāki, pusmāsas. Ir labi, ja savstarpējās attiecības ir labas. Man ir bijušas mantojuma lietas, kur māsa manto īpašumu no brāļa un bez kavēšanās mantoto daļu atdod viņa dzīvesbiedrei, jo vienkārši zina, ka tā ir taisnīgi, jo viņi bija kopā dzīvojuši gadiem un kopā arī maksājuši kredītu. Bet, ja cilvēki nav tik godīgi, var veidoties dažādas situācijas, piemēram, faktiskajai dzīvesbiedrei īpašums ir jāatpērk," skaidro Metuzāle.
Tāpat ir iespējams apdrošināt dzīvību kredītsaistību atlikuma apmērā, par atlīdzības saņēmēju izvēloties banku, – šādā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība tiks novirzīta kredītsaistību dzēšanai un mantinieki īpašumu varēs mantot bez kredītsaistībām, pastāsta "Swedbank" juriste. Apdrošināšanas atlīdzība būs atbalsts, lai pielāgotos jaunajiem dzīves apstākļiem pēc smaga zaudējuma un lai pārdzīvojušais arī turpmāk varētu nodrošināt sev vietu, ko saukt par mājām.
Tāpat ir iespējams apdrošināt dzīvību kredītsaistību atlikuma apmērā, par atlīdzības saņēmēju izvēloties banku, – šādā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība tiks novirzīta kredītsaistību dzēšanai un mantinieki īpašumu varēs mantot bez kredītsaistībām, pastāsta "Swedbank" juriste. Apdrošināšanas atlīdzība būs atbalsts, lai pielāgotos jaunajiem dzīves apstākļiem pēc smaga zaudējuma un lai pārdzīvojušais arī turpmāk varētu nodrošināt sev vietu, ko saukt par mājām.
Laulība
02
No Civillikuma 89. panta izriet, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta, norāda zvērināta notāre: "Ja laulības laikā tiek ņemts kredīts un īpašums būs, piemēram, uz sievas vārda, tad skaidrs, ka, par laimi vai, tieši otrādi, par nožēlu, arī vīram kaut kas pienāksies." Savukārt šaubu gadījumā par to, cik lielu artavu katrs īpašuma iegādē un labiekārtošanā devis, jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Mantas šķirtība
Ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. "Mantas šķirtība nosaka – kaut gan esam kopā, mēs gribam, lai visa manta, kas nu kuram ir reģistrēta, piederētu tikai viņam. To dara divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai būtu skaidrība par to, kas katram pieder, – ja vēlāk tiek šķirta laulība, tad ir pilnīgi skaidri spēles noteikumi par to, uz ko katrs var pretendēt. Otrkārt, parādu dēļ. Ja ir kopīgs īpašums un, piemēram, vīram ir parādi, kreditors vai tiesu izpildītājs var izsolīt arī tavu īpašuma daļu, jo tā taču ir arī vīra manta. Lai no tā pasargātos, bieži tiek slēgts mantas šķirtības līgums." Tāpat iespējams nošķirt tikai konkrētu mantu, piemēram, īpašums pieder tikai vienam no laulātajiem, taču mašīna ir abu kopmanta.
Kredīts un šķiršanās
Attiecībā uz kredītu pēc šķiršanās viss paliek nemainīgi – abiem cilvēkiem kredītu reģistrā saistības ir tādā pašā apjomā. Tas nozīmē – ja cilvēkam ienākumu nepietiek, lai uzsāktu jaunu dzīvi un paņemtu jaunu kredītu, viņam būs jāgaida, kamēr tiks izpildītas šīs saistības. Galvenajam kredīta aizņēmējam ir iespējams piesaistīt citu līdzaizņēmēju, tādējādi atbrīvojot iepriekšējo. "Tas, protams, ir ļoti labs variants, jo lielākoties cilvēki nešķiras ar labām attiecībām, un, ja viens ir ieinteresēts atbrīvoties no saistībām, otrs ne, jo viņam ir labi arī tāpat," stāsta "Swedbank" juriste Mališa.
Ja kredīts tiek maksāts jau labu laiku un īpašuma likviditāte ir tik laba, kā arī atmaksājamais atlikums ir mazs, iespējams, pietiek arī ar vienu aizņēmēju, ja šim cilvēkam ir stabili ienākumi.
Ja kredīts tiek maksāts jau labu laiku un īpašuma likviditāte ir tik laba, kā arī atmaksājamais atlikums ir mazs, iespējams, pietiek arī ar vienu aizņēmēju, ja šim cilvēkam ir stabili ienākumi.
Līdzaizņēmēja izslēgšana (atbrīvošana) no saistībām ir viena no iespējām, kā puses var sākt jaunu dzīvi pēc šķiršanās
– norāda Mališa
Vēl ir iespēja īpašumu pārdot, dzēšot kredītsaistības, bet atlikušo daļu sadalot savā starpā. Ja pāris ir vienojies par pārdošanu, tas jau ir daudz, uzsver visu banku eksperti, jo visbiežāk problēmas mantas sadalē sākas tieši tādēļ, ka savstarpēji nav rodams kompromiss.
Vai ir jēga cīnīties?
Ko darīt, ja īpašums iegādāts par abu līdzekļiem, tomēr īpašuma tiesības ir tikai vienam? Vai pēc šķiršanās ir iespējams cīnīties un atgūt ieguldītos līdzekļus? "Cīnīties var vienmēr," teic zvērināta notāre Ilze Metuzāle, tomēr ir kāds svarīgs jautājums – kāda noruna starp jums ir bijusi? "Klasiskākā no visām juridiskajām iespējām, kā šo ieguldījumu var apzīmēt, ir aizdevums – aizdevu, tu ieguldīji un tagad vēlos naudu atpakaļ. Bet esmu dzirdējusi arī otras puses viedokli: "Jā, tu man aizdevi vairākus tūkstošus, bet mēs abi īpašumu uzlabojām. Tu tur sešus gadus nodzīvoji un arī nolietoji veikto remontu, bet īri taču es tev neprasīju." Te arī sākas strīdi par to, kas tad tā ir bijusi par naudu. Kāpēc tu to esi devis juridiski svešam cilvēkam – kā aizdevumu, lai viņš uzlabotu savu īpašumu, vai kā īri, jo arī tur dzīvoji? Tas var aiziet līdz absurdam. Ir bijušas arī sievietes, kas, dzīvojot nereģistrētās attiecībās, tiešām slēdz aizdevuma līgumu ar savu faktisko dzīvesbiedru. Jā, protams, nepatīkami. Nezinu, cik ļoti tas vairo ģimenes emocionālo klimatu. Ir arī tādi pāri, kas pēc mūsu sarunas nolemj sakārtot attiecības un tomēr apprecēties," pastāsta notāre.
Tomēr "Swedbank" juriste Karīna Mališa akcentē, ka arī laulātajiem mantas dalīšana lielākoties nav rožains pasākums. "No 2008. gada ir mainījusies judikatūra attiecībā uz laulāto kopīgo mantu. Proti, ja līdz 2008. gadam laulībā iegādātā īpašuma sadale gandrīz vienmēr ir bijusi dalāma uz pusēm starp laulātajiem, tad pēc 2008. gada judikatūras maiņas ir jāpierāda ieguldījuma apmērs, ja pastāv strīds. Tiesa var izlemt, ka īpašums jādala uz pusēm, ja nevarēs pierādīt, kurš ko ir ieguldījis, vai arī tad, ja ieguldījums patiešām ir bijis līdzvērtīgs.
Tomēr "Swedbank" juriste Karīna Mališa akcentē, ka arī laulātajiem mantas dalīšana lielākoties nav rožains pasākums. "No 2008. gada ir mainījusies judikatūra attiecībā uz laulāto kopīgo mantu. Proti, ja līdz 2008. gadam laulībā iegādātā īpašuma sadale gandrīz vienmēr ir bijusi dalāma uz pusēm starp laulātajiem, tad pēc 2008. gada judikatūras maiņas ir jāpierāda ieguldījuma apmērs, ja pastāv strīds. Tiesa var izlemt, ka īpašums jādala uz pusēm, ja nevarēs pierādīt, kurš ko ir ieguldījis, vai arī tad, ja ieguldījums patiešām ir bijis līdzvērtīgs.
Prakse ir ļoti dažāda – ir spriedumi, kur tiesa vērtē – ja sieviete ir mājās audzinājusi bērnus, tad arī tas ir ieguldījums un viņa ir pelnījusi pusi, taču cita tiesa var nolemt, ka tas nav pietiekams pamats, lai iegūtu pusi no īpašuma, jo katram laulātajam bija visas tiesības un iespējas arī strādāt un piedalīties kopīgas mantas uzturēšanā un labklājības uzlabošanā."
Karīna Mališa, "Swedbank"
Tieši šī iemesla dēļ juriste teic, ka nevajag strēbt karstu un, tiklīdz sākas šķiršanās, tomēr nedaudz nogaidīt, līdz sakāpinātās emocijas norimst, un apdomāt, kurš ko vēlas. Un labās ziņas – risinājumu beigās atrod visi, jo, savstarpēji nevienojoties, jau nekur tālu nevar tikt, turklāt saistības neatkarīgi no tā, vai pāris strīdas vai nestrīdas, ar banku ir jāturpina pildīt.