Lielā mīkla: kāpēc mazulis raud?  (3)

Jaunie vecāki nav vienīgie, kas jūtas nedroši pēc dzemdībām – arī viņu mazulim nav ne jausmas, kas notiek un ko viņš pats īsti grib. Jaundzimušais tikai izjūt kaut ko nepatīkamu un ar brēkšanu sauc palīgā, lai atbrīvotos no šīs sajūtas. Viņa brēkšanu var tulkot arī šādi: “Mammu, es jūtu kaut ko nelāgu, lūdzu izdari kaut ko, lai tas pāriet.” Vai šo nelāgo sajūtu rada izsalkums, nogurums, vēlme pēc tuvības vai kaut kas cits, par to mazā būtne sākumā zina tik pat daudz, cik viņa vecāki.

Tāpēc pirmās nedēļas ir ļoti svarīgs iepazīšanās laiks. Un tikmēr, kamēr māte un tēvs neiemācīsies jau no bērna brēkšanas saprast, ko mazulis šobrīd grib, viņiem nekas cits neatliek, kā izmēģināt visu iespējamo.

Svarīgs likums – uz raudāšanu vienmēr jāreaģē

Bērna raudāšana viņa māti un tēvu instinktīvi satrauc, un viņi izjūt stipru vēlmi mierināt mazuli, parasti vispirms paņemot viņu rokās (ja bērns tobrīd guļ). Šim instinktam vecākiem noteikti vajadzētu uzticēties. Šajā jautājumā mūsdienu zinātnē visi speciālisti ir vienisprātis. Reaģēt uz mazuļa brēkšanu, neignorēt viņu, ir svarīgākais priekšnosacījums, lai bērns normāli attīstītos un veidotos viņa uzticība vecākiem.

Izsalcis, noguris vai grib, lai viņu paauklē?

Sekojošie punkti sniedz biežākos brēkšanas iemeslus, kas palīdzēs labāk saprast bērna raidītos signālus.

Kad zīdainis raud, no sākuma var palīdzēt, ja viņu pieliek pie krūts, jo zīdaiņi bieži ir izsalkuši! Taču, ja mazulis ir tikko pabarots, izsalkums kā brēkšanas iemesls atkrīt.

Mazuļi ir pieraduši pie cieša kontakta ar māti jau no laika, ko pavadījuši mātes vēderā. Tāpēc nav brīnums, ka viņi to pieprasa arī pēc dzimšanas. Kad zīdainis raud, tas var arī nozīmēt, ka viņš vēlas būt pavisam tuvu mātei vai tēvam, vislabāk - viņu rokās, un lai viņu pašūpo tāpat, kā viņš šūpojās mātes puncī.

Daudzi, iespējams, pat vairums jaundzimušo vienkārši neaizmieg tiklīdz jūtas noguruši, jo viņi nemaz nezina, ka miegs būtu šīs problēmas atrisinājums. Tāpēc viņi brēc no visa spēka. Kā palīdzēt mazulim iemigt? Šeit nudien nav vienotas receptes, ko izsniegt, jo jāatceras – katrs bērns ir savādāks! Tādēļ var būt, ka viens bērns vislabprātāk aizmieg, guļot mātei uz krūtīm, cits laižas miegā, šūpojot viņa šūpulīti, bet citam actiņas aizkrīt, vizinot viņu ratiņos.

Ja vecākiem paveicas, viņu bērns aizmieg, kad viņam nodzied miega dziesmiņu vai maigi paglāsta. Daži zīdaiņi kā sevišķi relaksējošu uztver fēna dūkoņu vai veļas mazgājamās mašīnas troksni, bet ir tādi nemiera gari, kurus vislabāk var iemidzināt, tikai vizinot automašīnā.

Citi iemesli bērna raudām: kolikas, sūrstošs dibentiņš vai zobiņu nākšana

Vai tās ir kolikas?

Zīdaiņi pirmo trīs mēnešu laikā bieži cieš no tā dēvētajām kolikām. Nav īsti noskaidrots, kas ir šīs kolikas. Taču jau no seniem laikiem novērots, ka zīdaiņiem it īpaši pēc ēšanas ir vēdergraizes, jo gremošanas aparāts nav īsti izveidojies un tajā pastiprināti rodas gāzes. Vēlāk parādījās teorija, ka zīdaiņi neraud gāzu dēļ, bet gan tādēļ, ka gāzes rodas no brēkšanas, kuras laikā mazais sarijas gaisu. Un, visbeidzot, pastāv arī uzskats, ka jēdziens “kolikas” attiecas uz visām neizskaidrojamām organisma neveselīgajām izpausmēm, kas novērojamas zīdaiņiem pirmo trīs mēnešu laikā un kurām pieaugušie vēl nav atraduši cēloni.

Lai kā arī būtu, patiešām bieži ir novērots, ka zīdaiņi pēc barošanas ar krūti vai pudelīti tikai uz īsi brīdi jūtas apmierināti, bet drīz vien sāk brēkt. Šādos gadījumos bērnu vajag pakustināt, vislabāk, noliekot viņu uz rokas “lidoņa pozā”. Kā redzams attēlā, bērnu uzliek ar vēderu uz apakšdelma, piekļaujot viņu cieši sev klāt. Pieaugušais ar plaukstu tur bērnu starp kājām; mazuļa pleci un galva balstās uz pieaugušā rokas, respektīvi elkoņa. Tādā veidā bērns jūtas drošāk un var atslābināties, lai ļautu gaisa burbuļiem izdalīties no zarnu trakta. Daudziem bērniem patīk, ja ar otru plaukstu viegli paklapē viņam pa dupsi. Bieži vien šādā pozīcijā zīdainis var viegli “nolaist tvaiku”.

Citas iespējas: maigi masēt bērna vēderiņu, uzpilinot uz tā pāris pilienus ķimeņu eļļas, un ar plaukstu glāstot vēderu pulksteņa rādītāja virzienā. Daži vecāki izmanto arī siltu ķiršu kaulu spilventiņu, ko uzliek jaundzimušajam uz vēdera.

Sūrstošs dibentiņš vai kaut kas cits?

Kad mazulis raud, vajag, protams, arī pārbaudīt, vai aukstums, karstums vai varbūt sūrstošs dibentiņš varētu būt iemesls. Mazuļiem arī, piemēram, nepatīk, ja pastaigas laikā, cepurīte uzkrīt uz acīm tā, ka viņi neko neredz. Citi brēc arī tad, kad autiņi ir pilni, savukārt, citiem tas nemaz netraucē. Savukārt citi nejūtas labi, kad viņus ar bērnu ratiņiem un biezā ziemas apģērbā ieved pārkarsētā veikalā. Nav brīnums, ka tādam mazam knēvelim šai brīdī pacietības mērs ir pilns.

Dažreiz zīdaiņi ierullējas, ievīstās un sapinas tik neērti savā guļammaisā, sedziņā vai kombinezonā, ka vairs nevar justies brīvi un sāk dusmīgi brēkt. Noteikti nepieciešams uzreiz reaģēt uz bērna raudāšanu un paskatīties, vai viss ir kārtībā. Dažreiz vainīgi ir acīmredzami cēloņi.

Zobu nākšanas sāpes?

Ja bērns bieži raud, tā iemesls var būt arī pirmo zobiņu nākšana – it īpaši no ceturtā dzīves mēneša vai vēlāk. Pazīme, kas liecina, ka zīdainim var būt zobu nākšanas sāpes, - bērns guļ, pietiekami noguris, lai aizmigtu, dažreiz jau ir iemidzis un tad pēkšņi uztrūkstas ar lielu brēcienu. Vecāki bieži stāsta, ka bērni zobu nākšanas laikā ir ļoti niķīgi un nemierīgi. Bieži vien zobiņi nāk reizē ar saaukstēšanos vai tūlīt pēc tam.

Bērni, kuriem nāk zobiņi, izjūt stipru vēlmi zīst un kaut kur iekosties. Bieži vien viņi bāž mutē visu, kas pagadās pa tvērienam – pirkstus, visu dūrīti, grabulīti vai rotaļlietu. Remdinošu sajūtu bērnam sniedz kaut kā vēsa košļāšana, piemēram, nomizots burkāns vai riņķveida grabulītis. Ja smaganas ir iekaisušas un bērnam tas traucē gulēt, var mēģināt viņam palīdzēt ar smaganu masāžu, ko veic ar tīru pirkstu, kas apmērcēts stiprā kumelīšu tējā vai ar zobu nākšanai speciāli paredzētu sāpju remdinošu gēlu.

Pirmā saaukstēšanās?

Ja bērns daudz raud, iemesls var būt pirmā infekcija – saaukstēšanās vai caureja. Tas parasti notiek laikā starp trešo un sesto dzīves mēnesi. Šajā laikā bērna aktivitātes strauji pieaug, viņš aizvien vairāk bāž mutē visādas lietas un tādējādi vairāk sastopas ar dažādiem baciļiem.

Ja mazulis ir ļoti raudulīgs un viņam ir saaukstēšanās pazīmes, piemēram, tekošs deguns, vispirms ir jāpārbauda, vai viņam nav paaugstināta temperatūra. Ja tā ir, tad jāizsauc bērnu ārsts. Ja paaugstinātas temperatūras nav, var palīdzēt, ja telpā nodrošina pietiekami augstu gaisa mitrumu (uz radiatoriem klāj mitrus dvieļus), bērnu daudz nēsā uz rokām, kad vien viņš to vēlas. Ja viņam deguntiņš ir ciet, tajā ar pipetīti iepilina vienu līdz divas piles novārīta, viegli sālīta ūdens.

Caurejas gadījumā zīdainim parasti novēro zaļganu, gļotainu vēdera izeju. Arī šajā gadījumā vislabāk būtu izsaukt bērnu ārstu.

Vēl daži raudāšanas iemesli: pārkaršana, garlaicība, pārejas periods attīstībā

Pārkarsis?

Vairumam vecāku šis stāsts ir labi zināms. Daudzi mazuļi kļūst nemierīgi galvenokārt agrās vakara stundās. Iespējams, ka to izraisa daudzie dienas laikā gūtie iespaidi, kas izraisa sava veida pārkairinājumu, no kā, šķiet, dažreiz iespējams atbrīvoties tikai ar dūšīgu izraudāšanos. Jo šajā laikā patiešām daudzus bērnus nav iespējams nekādā veidā nomierināt, un nereti pirmais, ko no darba pārnākušais partneris (vai partnere) saņem jau pie ieejas durvīm mājās, ir brēcošs vīstoklis, kamēr otrs, mājās palikušais, taisnā ceļā ieskrien savā istabā, aizcērtot aiz sevis durvis un tur pārgurumā cenšas nomierināties.

No šīm brēkšanas stundām iespējams izvairīties, galvenokārt, nēsājot bērnu sev līdzi, piemēram, ar lakata vai somas palīdzību, un jūtot, ka nervi sāk pagurt, uzticēt bērna auklēšanu kādam citam, lai tikmēr varētu mazliet savākties. Ja neviens nav pieejams, labāk bērnu nolikt uz īsu brīdi kādā citā telpā drošā vietā (viņa gultiņā) un pa to laiku blakus istabā pāris minūtes dziļi uzelpot. Dažreiz tieši šajos brīžos notiek brīnums un pilnīgi pārgurušais mazulis pēkšņi iekrīt dziļā miegā, kad māte vai tēvs var beidzot atpūsties.

Garlaicīgi?

Nevienam nebūtu pārāk aizraujoši visu laiku skatīties istabas griestos vai istabas ratiņu puķainajās auduma debesīs. Tāpēc nav grūti saprast, ka arī zīdaiņiem kaut kādā brīdī apnīk atrasties vienā un tai pašā vietā un viņi ilgojas pēc jauniem iespaidiem. Cik drīz un cik bieži tas notiek, ir atkarīgs no katra bērna individuālā temperamenta. Daži jaunie līdzpilsoņi sāk niķoties jau stundu pēc atrašanās savā gultiņā, dažiem šķiet kaitinoši vispār tur nonākt, nevis nepārtraukti mātes rokās iepazīt jaunumus, ko piedāvā apkārtējā vide. Drīz vien viņiem arī dzīvoklis vairs nešķiet interesants, un tāpēc vairums zinātkāro mazuļu brīnišķīgi nomierinās pastaigas laikā.

Solis uz priekšu attīstībā?

Visi vecāki ar laiku atklāj, ka mazuļa dzīvē mēdz būt mierīgāki un nemierīgāki periodi. Ja bērns biežāk raud, neizskaidrojamu iemeslu dēļ ir nepārtraukti nemierīgs, smaida mazāk kā parasti un vislabprātāk atkal nepārtraukti gribētu būt mammas vai tēta rokās, tad bieži vien tas liecina par pārejas periodu bērna attīstībā.

No sākuma nav saprotams, kas īsti notiek, jo bērns ir tikai palicis nemierīgāks un prasīgāks pēc pieaugušo uzmanības nekā agrāk. Taču pēc dažām saspringtām dienām, vai varbūt nedēļām, vecāki pēkšņi ievēro, ka mazulis ir attīstījies un apguvis jaunas prasmes. Tad atkal sākas mierīgāks, nesaspringtāks periods – līdz nākamajam pārejas periodam mazuļa attīstībā.

Lai mazuļus šajā periodā nomierinātu, ir vēlams padoties viņu tieksmei pēc tuvības ar vecākiem un nesatraukties, ka tas varētu būt solis atpakaļ bērna attīstībā. Kad zīdaiņa smadzenēs attīstās jaunas spējas, tas šķietami izraisa nedrošības sajūtu mazajam, viņš pastiprināti meklē patvērumu pie mātes un šajā laikā viņam tas arī ir nepieciešams.

Daži bērni vienkārši raud vairāk!

Viens ir skaidrs pavisam droši: ir mierīgi un ir nemierīgi mazuļi, neatkarīgi no viņa vecāku prasmēm. Daudz raudošu mazuļu vecāki nemaz nav sliktāki par tiem, kuriem ir laimējies ar mierīgāku mazuli. Jaundzimušais pats ienes pasaulē pats savu unikālo temperamentu.

Nemierīgi mazuļi ir liels pārbaudījums vecākiem, kuri biežāk ir noguruši un saspringti. Audzinot šādu mazuli, ir ļoti svarīgi, lai kopā ar viņu visu diennakti nebūtu tikai māte. Nemierīgu mazuļu vecākiem atbalsts ir nepieciešams daudz un bieži. Lai cik liela būtu viņu mīlestība pret mazulīti – pastāvīgi iztraucēts miegs un bērna ilgstoši skaļā brēkšana var katru cilvēku novest līdz izmisumam. Un šeit būtu lūgums jauno vecāku radiem un draugiem, ne tikai izteikt gudrus padomus par mazuļa audzināšanu, bet tā vietā praktiski palīdzēt, lai vecāki ar savu lielo uzdevumu nepaliek pavisam vieni.