Man patīk uzskats, ka bērniem ar vecvecākiem ir kopīga īpaša pasaule, kurā viņi piedzīvo citādas sajūtas un tuvības brīžus nekā attiecībās ar vecākiem. Bieži vecvecāki ir mierīgāki, līdzsvarotāki un viņiem gluži vienkārši ir vairāk laika kopā būšanai, pie tam kvalitatīvai kopā būšanai – sarunām, spēlēm, pasaku lasīšanai, dziesmu dziedāšanai, pastaigām.
Ir lieliski, ja pieredze, ko bērni gūst šais attiecībās, ir citāda un papildina to, kā viņi jūtas un ko piedzīvo kopā ar vecākiem. Veiksmīgi tas izdosies, ja abu paaudžu starpā valdīs saskaņa un pieņemšana, kas nenozīmē, ka vecmāmiņām un mammām būtu jābūt identiskiem uzskatiem, tomēr pamatā lietās, kas attiecas uz bērnu, pamatprincipiem vajadzētu būt saskaņotiem.

Nedrīkstētu būt tā, ka bērns skaidri zina, ko neatļaus omīte, atļaus mamma, un otrādi. Lai no tā izvairītos, es ieteiktu jau laicīgi savstarpēji izrunāt audzināšanas pamatprincipus, pie kuriem vēlas pieturēties bērna vecāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!