Priekšlaicīgu dzemdību iemesli  (1)

Arī sabiedrības attieksme dažreiz ir ļoti konkrēti noliedzoša - ja dzimis ātrāk, tātad nepilnvērtīgs. Tāpēc nu jau apmēram gadu mēs, domu biedru grupa, cenšamies popularizēt priekšlaikus dzimušo bērnu problēmu, jo šo bērniņu skaits Latvijā un arī citur pasaulē nemazinās, bet pieaug. Paldies par šo iespēju – runāt arī šai mājas lapā.

Grūtniecība ir apnicīgi garš laiks - 266 dienas vai 40 gestācijas nedēļas mums ir jāgaida lielais turpinājuma brīnums. No seniem laikiem zināms, ka, nākot pasaulē arī ātrāk, mazulim ir iespējams izdzīvot. Vēsture min vairākas izcilas personības - Napoleons, V.A.Mocarts, kuri esot dzimuši priekšlaikus. Daudz lielākas iespējas izdzīvot medicīna šiem bērniem pavēra pagājušā gadsimta 60. gados, kad strauji pilnveidojās medicīnas aparatūra – inkubatori, monitori, mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, kā arī tika sintezēta viela, kurai ir izšķiroša loma plaušu nobriešanā – surfaktants.

Pārsteidzoši, lai gan par priekšlaicīgu dzemdību iemesliem mēs zinām arvien vairāk, to skaits pasaulē aug. Ja grūtniecības laikā mātes veselība pasliktinās, ārsti prognozē iespējamas priekšlaicīgas dzemdības.

Grūtniecība nav vienkāršs laiks sievietes dzīvē, dažreiz šajā laikā parādās veselības problēmas, par kurām viņa nav nemaz zinājusi, uzskatot sevi par veselu cilvēku. Veselības traucējumi saistīti ar nieru darbības vājumu, imunoloģisko konfliktu, kā arī infekcijas klātbūtne padara auglīša dzīves apstākļus dzemdē tik grūtus, ka viņš izvēlas atstāt šo vidi, nezinot, kas būs tālāk.

Priekšlaicīgo dzemdību iemesls var būt saistīts ar placentas un nabas saites novietojumu un funkciju, kā arī kaitīgo vielu klātbūtni (nikotīns, alkohols, narkotikas). Taču daudzos gadījumos māmiņas ir veselas, uzmanīgas pret savu un bērniņa veselību, tikai mazliet nevērīgas...

Uztraukums parasti ir sākumā, bet, ritot 22. nedēļai, viss jau ir tik pierasts - apmēri palielinās, kustību ašums samazinās, liekas, ka laiks rit lēnām un tā vēl būs ilgi, ilgi. Daudzas māmiņas, zinot, ka ar katru dienu kļūs kuplākas, steidzas aktīvi izmantot laiku - viena izdomā, ka var vēl aizbraukt uz kalniem, turpināt nodarbības peldbaseinā, celt māju, kur ir tik daudz darāmā, citai - darbi, bizness, bērni, vēl daudz kas jāpagūst, jo drīz jau nevarēs. Šajā steigā ir aizmirsts pajautāt, ko par to domā VIŅŠ - mazulis.

Es ļoti vēlētos, lai ginekologi, kas uzrauga grūtnieces, jo sevišķi uzsvērtu šo laiku - 22. grūtniecības nedēļu, jo tas ir vecums, kad teorētiski, bērniņš piedzimstot, spētu patstāvīgi dzīvot kādu laiku. Tas ir laiks, kad bērniņš var izvēlēties piedzimt, taču patstāvīgai dzīvei viņš ir ļoti negatavs, viņa eksistence šajā pasaulē ir iespējama, taču ļoti sarežģīta viņam, viņa vecākiem un visiem cilvēkiem, kas ir ap viņu –mediķiem, radiem, vecāku draugiem, darba biedriem, arī sabiedrībai kopumā. Kāpēc tas ir tā?

Auglīša orgānu sistēmas izveidojas agrīni - pirmajās 12 nedēļās, vēlākā periodā notiek to augšana un nobriešana. Pilnvērtīgi funkcionēt var tikai nobriedušas orgānu sistēmas - tāpēc ir tik svarīgi, lai bērniņš būtu pie Mammas šīs 40 nedēļas. Pie tam visas orgānu sistēmas nenobriest vienlaicīgi, piemēram, tīklenes asinsvadu veidošanās notiek 28.-32. grūtniecības nedēļā, plaušās surfaktants - viela, kas uztur alveolas atvērtā stāvoklī un nodrošina pilnvērtīgu gāzu apmaiņu, sāk veidoties no 24. grūtniecības nedēļas, un pietiekoša tās sintēze ir pēc 32.-34. grūtniecības nedēļas.

Tāpēc, jo bērniņš piedzimst ātrāk, jo grūtāks ir viņa dzīves sākums, jo grūtāk prognozēt, vai nenobriedušās orgānu sistēmas turpinās pilnveidoties šajos apstākļos, kas tik ļoti atšķiras no tiem, kādi ir pie Mammas.

Kāds tad ir priekšlaikus dzimis mazulis? - Maziņš un vārgs. Šoks un pārsteigums vecākiem ir tik liels, ka tikai ļoti retais atrod patīkamu apzīmējumu mazajai radībiņai, kas guļ inkubatorā un sāk cīņu par izdzīvošanu, šie bērniņi atgādina no ligzdas izkritušus putnēnus un tas arī ir visprecīzākais to apzīmējums. Taču ir kāds pārsteidzoši liels spēks, kas palīdz viņiem izķepuroties un noliedz visas negatīvās perspektīvas un prognozes. Šis spēks iedvesmo medicīnas personālu darbam un drīz arī vecāki notic tam, un visi kopā viņi tik tiešām paveic brīnumus.

Bet par to - varbūt nākošajos rakstos. Es labprāt atbildēšu uz konkrētiem vecāku jautājumiem. Rakstīt var uz manu e-pastu: tropad@tvnet.lv.