<a rel="cc:attributionURL" href="http://500px.com/sarahzeghrabaphoto">Sarah Zeghraba</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US">CC</a>
Reizēm ir vērts pamest skatienu atpakaļ tur, kur viss sākās. Jūs bijāt divi. Iemīlējušies, brīžiem savās sajūtās pilnīgi saplūduši kopā kā viens vesels. Pamazām tai visā jūs mēģinājāt viens otram pielāgoties, mācoties respektēt to, cik otrs, lai arī daudzējādā ziņā līdzīgs, tomēr ir citāds un atšķirīgs.
Mazliet pieslīpējušies viens otram un kopīgai ikdienai, jūs atkal atgriežaties katrs pie savām sajūtām, vajadzībām un mērķiem, tikai nu jau šo konkrēto attiecību ietvaros. Pārim, tāpat kā sievietei un vīrietim katram atsevišķi, ir nepieciešams laiks un telpa attiecību veidošanai un uzturēšanai vienam ar otru un katram ar sevi. Tikai šādi ir iespējams piedzīvot intimitāti un "mēs" sajūtu, vienlaikus arī nepametot novārtā abu individualitātes attīstību.

Brīdī, kad šais divu attiecībās ienāk mazulis, tas parasti ir daudzu spēcīgu emociju piesātināts laiks. Milzīgs prieks, piepildījums un īpaša tuvība, kas tiek piedzīvota caur šo notikumu, parasti tiek pavadīta ar pārgurumu, satraukumu un bailēm par to, vai abiem izdosies atbilst "standartiem", ko savā ziņā uzliek vecāku lomas apgūšana. Līdz ar jaunajiem pienākumiem, atbildību un rūpēm, neizbēgami mainās pāra seksualitāte, kā arī kopā būšanas kvantitāte un kvalitāte. Parasti šo laiku sieviete un vīrietis pārdzīvo atšķirīgi, tomēr no sava veida komunikācijas deficīta cieš abi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit