Brīdī, kad šais divu attiecībās ienāk mazulis, tas parasti ir daudzu spēcīgu emociju piesātināts laiks. Milzīgs prieks, piepildījums un īpaša tuvība, kas tiek piedzīvota caur šo notikumu, parasti tiek pavadīta ar pārgurumu, satraukumu un bailēm par to, vai abiem izdosies atbilst "standartiem", ko savā ziņā uzliek vecāku lomas apgūšana. Līdz ar jaunajiem pienākumiem, atbildību un rūpēm, neizbēgami mainās pāra seksualitāte, kā arī kopā būšanas kvantitāte un kvalitāte. Parasti šo laiku sieviete un vīrietis pārdzīvo atšķirīgi, tomēr no sava veida komunikācijas deficīta cieš abi.
Bieži jaunais tētis mēģina tuvoties, kamēr mamma ir pārņemta ar mazuli, un labākajā gadījumā ir iecietīga pret vīru šai situācijā, kur viņam "pāri paliek" visai maz. Vīrietis savukārt nereti, mēģinādams būt izprotošs šai situācijā, savā ziņā aizver acis un vienkārši peld, cerot uz labākiem laikiem, jo šim murgam, viņaprāt, taču kādreiz ir jābeidzas. Lai arī tas noteikti ir labāk nekā savā uzvedībā un emociju izpausmēs kļūt par sievas otru "bērnu", šādi cīnoties ar sava veida greizsirdību, tomēr vienkārša cerēšana uz to, ka kaut kad tas mainīsies pats no sevis, nepasargā no dziļākām attiecību grūtībām, kas varētu rasties šai situācijai ieilgstot.
Tas, cik veiksmīgi pāris spēs tikt galā ar šādu krīzes situāciju, atkarīgs no vairākiem faktoriem, kur viens no būtiskākajiem ir spēja par notiekošo atklāti runāt. Bieži tiek klusēts dažādu baiļu dēļ: bailes no konfliktiem, bailes no vilšanās, bailes no ievainojuma, bailes no atsvešināšanās, bailes no šķiršanās… Tomēr ilgstoša izvairīšanās no konfliktiem un izlikšanās, ka nekas tāds jau nenotiek, tieši rada atsvešināšanos, no kuras mēģinām bēgt.
Manuprāt, īpaši būtiski, lai pāris šādai situācijai būtu sagatavots. Nodarbībās topošajiem vecākiem būtu jābūt iespējai ne tikai apgūt dzemdībās nepieciešamo un to, kā aprūpēt jaundzimušo, bet gan arī, ko iesākt ar savām attiecībām, kad tajās ienāk mazulis. Pāriem būtu jābūt iespējai dažādus savus ideālos priekšstatus par šo laiku satuvināt ar iespējamo realitāti, kā arī apgūt konfliktu risināšanas stratēģijas, mazinot vilšanās un krīžu rašanās iespējamību. Šādas nodarbības pāriem, kam rūp savas attiecības tikpat ļoti kā tas, kā viņi tiks galā ar jaunajiem vecāku pienākumiem, iespējams apmeklēt ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrā "LĪNA".
Otrā grūtniecība savā ziņā ir kā ceļojums uz citu valsti, kurā jau reiz ir būts. Tas ir uztraucoši, skaisti un interesanti, tomēr daudzas vietas jau ir pazīstamas. Aptuveni jau ir zināms, ar ko šai laikā nāksies saskarties, tāpēc nereti tas, kas tiek redzēts un piedzīvots, tiek salīdzināts ar iepriekšējo pieredzi. Tomēr visā šai jau zināmajā ainā nākas pieņemt un apzināties vienu būtisku atšķirību – ir mainījusies ceļotāju kompānija, jo nu līdzi tiek ņemts arī vecākais bērns.
Vecākiem jau šai brīdī ir dubultojusies atbildība, un tas, kā viņi to spēj sadalīt un šo dalījumu pieņemt, lielā mērā ir atkarīgs no partnerattiecību stipruma. Nereti otrā bērniņa gaidīšanas laikā lomas tiek sadalītas pēc principa – sieviete daudz domā un uztraucas, kā tas būs - tikt galā ar diviem mazuļiem, vai viņiem tas izdosies, kamēr vīrietis šo uztver daudz vienkāršāk. Viņa "Gan jau, kaut kā!" skan optimistiski, bet, iespējams, nepārliecina norūpējušos mammu.
Te gan būtu jāņem vērā, ka sieviete, runājot par savām bažām, tomēr cer sagaidīt izpratni un mierinājumu. Iespējams tas drīzāk varētu būt partnera apņemšanās palīdzēt un iesaistīties. Tomēr saprotami arī, ka vīrietim, kurš parasti ir savā ziņā orientēts uz tūlītēju problēmas risināšanu vai vēlmi to darīt, ir grūti vienkārši uzklausīt sievietes bažas, jo vēl taču nekas nav jārisina. Pēc principa – kad būs, tad arī risināsim!
Diemžēl daudzas vīrieša un sievietes attiecības tiek pārslogotas tieši laikā, kad bērni ir mazi. Un, jo vairāk bērnu ienāk ģimenē, jo lielāku spiedienu tas nozīmē pāra attiecībām. Spēja to apzināties un neļauties procesam, kas atsvešina vienu no otra, ir būtiska pilnvērtīgai un laimīgai kopā būšanai ģimenē, kas respektē to, ka vienlīdz nozīmīgi ir visi trīs attiecību līmeņi – vecāku un bērnu, bērnu, kā arī sievietes un vīrieša attiecības.
Raksta autore Vita Kalniņa ir ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra LĪNA psiholoģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!