Pati procedūra tiek veikta dzemdību zālē, ievērojot sterilitāti; tā ilgst aptuveni 5 -10 min. Analgēzija sākas 15 līdz 20 minūšu laikā, kontrakcijas sāpei kļūstot īsākai, pēc intensitātes arvien mērenākai, līdz sāpju zudumam. Vienlaikus pacientei zūd baiļu izjūta, un viņa var ļauties atpūtai.
E. al. tiek saglabāta līdz dzemdību iznākumam, atkārtoti ievadot anestētiķi, tādējādi nodrošinot maksimālu komfortu spiešanas periodā. Līdz bēbja piedzimšanai anesteziologs uzmana pacienti, veic asinsspiediena un uzņemtā šķidruma kontroli. E. al. izmantojamās anestēzijas vielas ir nekaitīgas kā māmiņai, tā mazulim. Tas ir zinātniski pierādīts.
Jautājums – kad veic E. al.? Vai ir gadījumi, kad to neizdara?
Galvenās E. al. indikācijas:
- Sievietes sāpes dzemdībās
- Daudzaugļu grūtniecība (dvīņi)
- Ja pacientei ir blakusslimības – cukura diabēts, hipertensija u.c.
E. al. neveic, ja:
- ir pilns dzemdes kakla atvērums,
- ir iepriekš bijis ķeizargrieziens,
- ir asins tecēšanas vai asins recēšanas traucējumi,
- ir infekcija ādā punkcijas vietā.
Metode ir laba, pārbaudīta ilgus gadus. Paciente nejūt kontrakcijas sāpi, arī kustību ierobežojumu nav. Jāpiebilst – beigu etapā gan daudz staigāt negribas. Vēlāk pievienojas spiediena sajūta vēdera lejasdaļā, un paciente jūt vēlmi spiest. Tad jau arī ilgi gaidītais mirklis – mazuļa piedzimšana.
Kādi ir E. al. blakusefekti? Reizēm novēro ādas niezi uz vēdera, sejas. Tas ir pārejoši un ilgstošu ārstēšanu neprasa. Nereti pacientes dzemdībās jūt drebuļus, nelielu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Taktiku ārsts izvēlas katrai māmiņai individuāli. Ja nepieciešams, veic medikamentozu terapiju. Bet reizēm pietiek ar silta šķidruma uzņemšanu un saprotoša, uzmanīga medicīniskā personāla klātbūtni.
Jebkuras dzemdības kādu neparedzētu iemeslu dēļ var nākties beigt ar ķeizargriezienu. Ja laiks atļauj, to veic spinālā anestēzijā (SP). Anesteziologs caur tievu, smalku adatiņu spinālajā telpā ievada anestētiķi. Rezultātā tiek panākts atgriezenisks kustību, jušanas nomākums un var veikt operāciju. Šī ir laba anestēzijas izvēle, jo tiek saglabāt skaidra apziņa mātei. Viņa var komentēt savas izjūtas, anestēzijai sākoties. Un kas ir svarīgi – viņa ir klāt mazuļa piedzimšanas brīdī, var viņu apmīļot, just, vērot sava bēbja pirmos dzīves mirkļus.
Kā jebkura anestēzijas metode arī šī ietver risku, to anesteziologs paturēs prātā, izvēloties labāko atsāpināšanas metodi pacientei.
Biežākās sūdzības ir par galvassāpēm. Pieredze liecina – jo ātrāk māmiņa informēs dežūrējošo medicīnisko personālu, jo ātrāk, efektīvāk var tās izārstēt.
Jautājums – vai pēc SP nevar iestāties kustību, jušanas traucējumi? Nē, jo muguras jostas rajons ir visdrošākā zona E. al., SA veikšanai.
Šī bija tikai niecīga daļiņa no to jautājumu klāsta, ko biežāk uzdod grūtnieces. Beigās tikai gribētu piebilst, ka nav vienas receptes, kā tikt galā ar dzemdību sāpēm. Katra māmiņa, katrs bērniņš mums ir īpašs, un par jums abiem parūpēsies gan vecmātes, ginekologs, neonatologs un, protams, anesteziologs.
Anesteziologa palīdzība dzemdībās vienmēr ir pieejama, un to var izmantot, tomēr, mēs, anesteziologi, visvairāk priecājamies gadījumos, kad jaunā māmiņa atrod sevī spēku un dzemdē pati, bez atsāpināšanas un mēs satiekamies jau pēc dzemdībām, iedzerot šampanieti par godu bērniņa dzimšanai. Lai jums viss izdodas!
Raksta autore ir ārste anestezioloģe Sarmīte Zīda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!