Iveta Gēbele
Jo tuvāk nāk atbildīgais brīdis, jo biežāk grūtniece sastopas ar kādām bailēm. Tās var būt bailes no dzemdībām, bažas par dzemdību sekmīgu norisi, par to, vai nebūs kādas komplikācijas, par to, vai mazulis būs vesels. Tās ir arī bažas par to, “vai es būšu laba mamma? Vai tikšu galā ar visām ķibelēm?”
Galu galā tās ir vienkāršas bailes no nezināmā, it sevišķi tad, ja gaidāmais ir pirmais bērniņš, tad jaunā un nezināmā ir ļoti daudz. Līdz ar bērniņa piedzimšanu ir sajūta, ka visa dzīve mainīsies, ka mainīsies attiecības ar partneri, ar citiem ģimenes locekļiem, gan profesionālā darbība, gan materiālais stāvoklis.

Bailēm ir sava jēga, tās mums ir kā aizsargmehānisms. Īpaši grūtniecības laikā bailēm ir sargājoša funkcija. Svarīgi ir zināt, ka tas ir dabīgi, tās ir eksistenciālās bailes, kas ir katrā no mums. Sievietei jau ģenētiski ir nodota dzīvības devējas un sargātājas funkcija, bailes ir tās, kas palīdz viņai to pildīt. Bailes nevajadzētu apspiest, par tām ir jārunā, tādējādi tās mazinās vai pat savu spēku zaudē pavisam. Cilvēka psihē tās eksistē, neatkarīgi no tā, vai mēs par tām runājam vai nē. Ja bailes tiek apzinātas, izrunātas, izdzīvotas, tās nodara mazāku postu nekā tad, ja sieviete ar savām bailēm nav pazīstama.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!