Grūtniecei vairs nederēs ar šaurām lencītēm un mežģīnēm rotāts krūšturis, jo, krūtīm palielinoties, āda stiepjas un niez. Mežģīnes tikai lieki kairinās ādu, radot niezi un iekaisumu. Ērtāks būs krūšturis ar platākām lencītēm, kas spēs balstīt krūtis un negriezīsies plecos. Jo lielākas krūtis, jo vairāk jāpievērš uzmanība lencīšu platumam. Grūtnieču krūšturiem ir iespējami maz vīļu, un to kausiņos netiek izmantotas ne metāla, ne plastmasas stieplītes. Krūšu balste tiek panākta ar īpašu piegrieztni un balstošu auduma daļu.
Grūtnieču krūšturus galvenokārt gatavo no kokvilnas ar nelielu elastāna piejaukumu vai no mikrošķiedras auduma – tie ir gaiscaurlaidīgi, higiēniski un viegli kopjami.
Kā noteikt pareizo izmēru?
Iegādājoties krūšturi grūtniecības pirmajā vai otrajā trimestrī, jāatceras, ka grūtniecības pēdējās nedēļās var būt vajadzīgs jau cita lieluma krūšturis. Lai noteiktu pareizo izmēru, ar metrmēru izmēri krūškurvja apkārtmēru zem padusēm un krūts platākās daļas apkārtmēru (tas būs bļodiņas lielums).
Pirms pērc, noteikti uzlaiko krūšturi! Tas ir vienīgais veids, kā pārliecināties, vai esi izvēlējusies īsto izmēru. Parasti grūtniecības laikā var iztikt ar vienu vai diviem krūšturiem, jo materiāls, no kā tas šūts, parasti ir nedaudz elastīgs, tāpēc piemērojas krūšu lielumam.
Svarīgākais, kas jāņem vērā topošai māmiņai, izvēloties krūšturi:
• četru āķīšu aizdare un plata muguras daļa;
• platas, neslīdošas plecu lencītes;
• dziļa priekšdaļa, kas balsta un atrodas diezgan augstu uz krūtīm, radot labu “ievelkošu” efektu;
• stingra, labi pieguļoša sāndaļa (padusēs).
Krūšturis labi pieguļ, ja:
• priekšējā vidusdaļā tas vienmērīgi piekļaujas krūtīm;
• krūtis pilnībā aizpilda bļodiņas – nav jāgaida, kamēr “izaugsi” līdz vajadzīgam lielumam;
• tu jūti, ka tas ir ērts un balstošs – ja pastāvīgi jūties neērti, tas nav pareizais izmērs.
Tu nēsā nepareiza izmēra krūšturi, ja:
• krūšu lencīte nevienmērīgi apņem krūškurvi un mugurpusē raujas uz augšu;
• plecu lencītes iegriežas miesā;
• krūtis “lien ārā” no bļodiņām;
• izspiežas miesa starp padusēm un krūtīm.
Krūštura izvēle zīdīšanas laikā
Arī zīdīšanas periodam paredzēti īpaši krūšturi. Krūšturis ar atveramu bļodiņu ļauj ērti pabarot mazuli, bet kausiņu apakšdaļā iestrādātais materiāls balsta krūtis. Šiem krūšturiem nekādā gadījumā nedrīkst būt kausiņu stieplītes, jo tās var nospiest piena vadus un veidoties mastīts – krūšu iekaisums.
Zīdīšanas periodā ieteicams krūšturi nenoņemt arī naktī, lai arī tad krūtis tiktu balstītas, īpaši pirmā mēnesī pēc dzemdībām.
Būtiski ir zīdīšanas krūšturu ieliktnīši. Tie jāmaina pēc katras zīdīšanas reizes, jo tajos uzkrājas piens, kas siltā vidē saskābst un veido labvēlīgu vidi baktērijām. Ja krūtīs būs kaut mazākā mikroplaisa, baktērijas nonāks piena vados un veidosies iekaisums. Lietojot ieliktnīšus, jāraugās, lai no tiem nerastos alerģija. Ar ieliktnīšiem nevajadzētu pārlieku aizrauties, jo tie tomēr ir barjera starp krūti un gaisu. Vēl jo vairāk, ja krūtsgals ir iekaisis. Vajag atrast iespēju krūtīm sagādāt gaisa peldes.