Apmeklējot jogas nodarbības, sievietei ir vairāk jāieklausās sevī, izvērtējot, vai konkrētā jogas pozīcija ir ērta un nerada nepatīkamas izjūtas. Ja šādas sajūtas rodas, pozīcija ir jāpamaina tā, lai sieviete un gaidāmais bērniņš justos komfortabli. Pēdējā grūtniecības periodā vairāk ir izpildāmas dažādas relaksējošas pozīcijas jeb asanas un tādas asanas, kuras iedarbojas uz gurnu apvidus vingrināšanu, tādējādi veicinot pēc iespējas mazsāpīgākas dzemdības.
Īpaša uzmanība tiek vērsta uz mugurkaulu – tā atslābināšanu, jo lielā slodze uz mugurkaulu rada sāpēs krustos un mugurkaula vidusdaļā, kā rezultātā tiek apgrūtināta ilgstošāka sēdēšana, stāvēšana un jo īpaši gulēšana naktī. Daudz uzmanības tiek veltīts pranajamai – elpošanas vingrinājumiem, jo tieši pareiza elpošana ir vislielākais palīgs dzemdībās. Apgūstot elpošanas vingrinājumus, mēs iemācāmies kontrolēt savu elpu, tādējādi ar ieelpu un izelpu atvieglinot dzemdību procesu.
Grūtniecēm tiek ierādītas dažādas dzemdību pozas, no kurām dzemdību procesā sieviete, sekojot sajūtām, var izvēlēties tās, kurās viņai būtu visvieglāk piedzemdēt bērniņu. Joga rekomendē dzemdēt tādās pozīcijās, kurās palīdz arī gravitācijas spēks. Kā vienu no piemēriem varam minēt pozu tupus, apvijot rokas ap kaklu vīrietim. Protams, gadījumos, ja ārsts konstatē kādus sarežģījumus, tad ir jādzemdē klasiskajā veidā uz muguras.
Dzemdības ir sievietes lielākais dzīves piepildījums, mirklis, kad sieviete sevi realizē. Joga uzskata, ka dzemdībām būtu jānorisinās dabīgi un nevajadzētu lietot nekādus atsāpinošus līdzekļus, nemaz nerunājot par apzinātu ķeizargrieziena izvēli. Ķeizargriezienu vajadzētu izvēlēties tikai tajos gadījumos, kad ārsts sievietei ir konstatējis kādas veselības problēmas, vai arī, ja dabiskas dzemdības apdraudētu bērna veselību vai pat dzīvību.
Ja sieviete tomēr izvēlas ķeizargriezienu, baidoties no dzemdību sāpēm, lielā mērā to var uzskatīt par egoismu un nerēķināšanos ar bērniņa vajadzībām, jo daba ne velti ļauj bērniņam pamazām sagatavoties iziešanai pasaulē, ejot cauri dabīgajiem dzemdību ceļiem. Tieši tādēļ dzemdības tiek sauktas par „nākšanu pasaulē”, savukārt ķeizargrieziena gadījumā bērniņu strauji izceļ no ierastās vides un viņš izjūt lielu šoku gan no aukstuma, gan no gaismas, skaņas un citiem ārējiem kairinātājiem. Arī emocionāli sieviete zaudē daudz ko, neizjūtot dabīgo dzemdību procesu.
Kad sākas dzemdības, ir svarīgi, lai arī apkārtējā vide ap grūtnieci būtu pēc iespējas mājīgāka. Šo sajūtu var radīt sveces, vīraks, nomierinoša mūzika vai kaut kas cits ļoti īpašs, kas sievietei rada miera sajūtu. Ja vien ir iespējams, blakus vajadzētu būt kādam tuvam cilvēkam, lai sieviete justos droši un pārliecinoši un saņemtu reālu atbalstu. Vīrieša pienākumos ietilptu ne tikai morāls atbalsts ar vārdiem un uzmundrinājumiem, bet arī fizisks atbalsts, piemēram, palīdzot piecelties, nogulties vai pamasējot krustus kontrakciju brīžos.
Šis mirklis nav viegls, tomēr – bezgala skaists. Centieties šo brīdi pieņemt un izjust – jo tas mums, sievietēm, ir no dabas dots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!