Jautājums: Labdien, mans stāsts ir šāds. Dzīvoju kopā ar vīrieti nereģistrētā laulībā jau nepilnus divus gadus. Viņam no iepriekšējās laulības ir divi jauki dēli un man ir meita. Ar dēliem viņam tikties ļāva ļoti reti vai nemaz, šovasar notiek brīnums un viņi, ciemodamies netālu no mums, nāca ciemos arvien biežāk un biežāk, par ko bijām ļoti priecīgi. Zinu, ka tēvs savus dēlus ļoti mīl, un centos atbalstīt šīs tikšanās reizes. Un nu pienāca šķiršanās. Īstā bērnu dzīves vieta ir 200 km no tēva mājām. Viss, kā nākas: nedaudz naudas, dāvanas, bučas un solījumu braukt ciemos.

Tik tālu viss bija jauki, pagāja trīs dienas un dēls atsūta īsziņu, ka turpmāk grib dzīvot pie tēva. Nu ir apjukums, neziņa, ko darīt, protams, zinot, cik daudz viņam tas nozīmē, dēls pārceļas pie mums. Viņam ir 13 gadi. Problēma ir tā, ka es esmu māte un zinu, ko gaidīt no sava bērna, bet ko var sagaidīt no šī bērna? Man ir pārsteigumi katru dienu. Esmu daudz runājusi, kā uzvesties pie galda un daudz citas lietas.

Man liekas, ka bērns nav audzināts vispār. Varbūt tā man liekas un esmu netaisna? Baidos par to ieminēties pat savam mīļotajam, jo attiecības mums ir labas, līdz šim esam spējuši par visu vienoties, bet audžudēls ir pilns ar pārsteigumiem.

Sakiet lūdzu, vai vajag pāraudzināt vai ļaut visam iet savu gaitu? Zinu, ja tā turpināsies, varu viņu pat neieredzēt, man krīt uz nerviem viss, ko viņš dara un runā. Varbūt vaina ir manī. Gribu šo bērnu redzēt kā savu ar visām pieklājībām. Varbūt kāds ir līdzīgā situācijā un var dot kādu padomu. Būšu priecīga tos saņemt.

Atbild psiholoģe Iveta Gēbele:

Sveika!

Pāraudzināt 13 gadus vecu pusaudzi ir ļoti grūti, lai to izdarītu viņš ir ļoti jāmīl. Tev ir jāapzinās, ka šis bērns nav un arī nebūs tāds, kāds ir Tavējais, lai kaut mazliet koriģētu viņa uzvedību, vispirms viņš ir jāpieņem tāds kāds ir un tad var pacietīgi viņa uzvedību koriģēt. Vēl Tev būtu jāizprot zēna patiesā motivācija, kas viņu pamudināja pieņemt šo lēmumu, pārcelties pie tēva. Varbūt viņš ar savu uzvedību vēlas pievērst tēva uzmanību, varbūt Tavu uzmanību.

Šis laiks, pusaudža gadi, ir grūts laiks ne tikai vecākiem, bet arī pašam bērnam. Viņš pats reizēm nesaprot ar viņu notiekošo, visvairāk viņam ir vajadzīgs nevis nosodījums, bet uzmanība un mīlestība. Un šajā laikā zēnam īpaši tēva mīlestība, jo viņš mācās šajā laikā vīrišķību no tēva. Bet varbūt zēnam nav pietikusi mātes mīlestība un viņš to mēģina izcīnīt no Tevis. Vari palīdzību lūgt kādam speciālistam, lai palīdzētu noskaidrot jūsu jaunizveidoto attiecību modeli un vēlamos attīstības virzienus.

Būt audžumātei darbs nav viegls, lai Tev izdodas.

Ar cieņu - Iveta Gēbele, psiholoģe konsultante (Pasaku terapija maziem un lieliem), tālr. 9757231, e-pasts: ivge@inbox.lv.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit