Bērns un suns. Foto: Chris Root
Vispārzināms ir uzskats, ka, uzaugot kopā ar mājdzīvnieku, bērnā tiek izkopta mīlestība, rūpes un empātija pret citām dzīvām radībām. Patiešām labas un pareizas bērna – dzīvnieka attiecības palīdz bērnam kļūt cilvēciskākai un sabiedrībai labāk piemērotākai personai. Tai pašā laikā gribu pievērst jūsu uzmanību arī riska faktoriem, kas rodas, kad ģimenē vienlaicīgi ir mazi bērni un dzīvnieki.
Kā izvēlēties dzīvnieku:
ja esat nolēmuši pirkt jaunu dzīvnieku, ir vērts nežēlot laiku un sameklēt informāciju par izvēlēto dzīvnieka sugu un šķirnes īpatnībām. Piem., pastāv risks, ka suņu šķirnēm kas selekcionētas aizsardzībai var izpausties neadekvāta agresija.

Ja mājās jau ir dzīvnieks un ir gaidāms ģimenes pieaugums: Jauna ģimenes locekļa ierašanās ģimenē var uztraukt un apbēdināt dzīvnieku, kurš gadiem jau ir bijis ģimenes loceklis un pieradis būt uzmanības centrā. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm, kurām ir piedzimis pirmais bērniņš.

Pirms mazulis ir ieradies ģimenē ir ļoti vēlams pieradināt dzīvnieku pie tāda režīma, kāds tas varētu būt tad, kad mājās būs zīdainītis. Barojiet un vediet pastaigāties dzīvnieku saskaņā ar jauno režīmu. Atvēliet 5 – 10 minūtes no dienas režīma tikai dzīvniekam, šo minūšu laikā spēlējieties, sukājiet, glaudiet, runājieties ar dzīvnieku. Ievērojiet šo režīmu katru dienu.

Pirms mazulis ir ieradies ģimenē, ļaujiet dzīvniekam izpētīt bērna gultiņu, pārtinamo vietu, te ir smaržas, kas dzīvniekam ir jaunas un interesantas. Pieradiniet to pie bērnu krēmu, salvešu, autiņu u.c. lietu smaržas. Neļaujiet sunim vai kaķim lekt uz pārtinamā galda, gulēt mazuļa gultiņā.

Ierodoties mājās ar zīdainīti, ļaujiet, lai mazuli patur vīrs vai cits ģimenes loceklis un vispirms sasveicinieties ar savu dzīvnieku. Jūs būsiet bijuši prom no mājām dažas dienas un dzīvnieks būs noilgojies pēc jums. Kad sasveicināšanās emocijas būs rimušās, būs laiks dzīvnieku iepazīstināt ar mazuli. Iepazīstinot dzīvnieku ar zīdaini, pieturiet to aiz siksnas, lai tas nelektu, ļaujiet apostīt mazuli. Esiet mierīgi, runājiet ar dzīvnieku, glaudiet to. Neturiet zīdainīti dzīvnieka purna priekšā, neļaujiet laizīt bērnu, lekt, ķert aiz drēbītēm.

Apmēram 3 nedēļu laikā dzīvnieks, iespējams, būs pieradis pie bērna un jaunās situācijas mājās. Ja dzīvnieks izturas adekvāti, varat ļaut, lai tas pavada jūs, kad maināt bērnam autiņus, vannojat utt. Apbalvojat dzīvnieku ar kaut ko garšīgu šai laikā un uzslavējat to, tas palīdzēs veidoties tālākai saskarsmei, kad mazulis būs paaudzies. Pat neapzināti ignorējot dzīvnieku, var veidoties negatīvas asociācijas starp dzīvnieku un bērnu.

Atcerieties, ka nekad nedrīkst atstāt dzīvnieku vienu pašu bez uzraudzības kopā ar zīdainīti. Tas nav tāpēc, ka lielākajai daļai dzīvnieku novērotu iedzimtu agresiju pret jaundzimušajiem, bet gan tāpēc, ka zīdainis nav spējīgs nostumt nost dzīvnieku, kas ieritinājies mazuļa gultiņa meklēdams siltumu. Kamēr bērns nav pietiekoši pieaudzis (vismaz 10 gadu vecs), lai pienācīgi apietos ar dzīvnieku, neatļaujiet viņam vienam pašam palikt ar to. Neļaujiet dzīvniekam gulēt bērna istabā. Šāda piesardzība pasargās gan bērnu, gan dzīvnieku.

Kāpēc suņi var kost?

Pat draudzīgs suns var iekost, ja tas ir nobijies, apdraudēts vai ievainots. Daži suņi var būt bīstami, jo ir suņi, kas ir audzēti un trenēti agresijai, ar attīstītiem plēsoņas instinktiem, kas var likt dzīties pakaļ bēgošam bērnam. Zināms, ka klaiņojoši suņi var būt bīstami, bet diemžēl visbiežāk bērnu sakož tieši pašu mājas suņi vai kaimiņu suņi.

  • Suņi mēdz aizsargāt cilvēkus, vietas un lietas. Suņi sargā savu barību, kucēnus vai iemīļotās rotaļlietas. Tie sargā teritoriju, gan savu, gan saimnieku. Tāpat tie sargā pagalmu, mājas slieksni, mašīnas, savu guļvietu un ēdamo vietu. Negaidīta bērna ierašanās šādās vietās, pat miermīlīgu suni var saniknot. Bērnam ir jāizskaidro suņa uzvedība un jāmāca izvairīties no šādām situācijām.

  • Citi iemesli, kāpēc suņi kož.

    Bērni dzīvniekiem, it īpaši suņiem var likties dīvainas un bīstamas būtnes, jo tie runā augstā, spalgā balsī, ātri un negaidīti pārvietojas utt., un pilnībā atšķiras no pieaugušiem cilvēkiem, pie kuriem suns jau ir pieradis.

    Bērniem ir jāiemāca nekad neliekties pāri sunim, it īpaši pāri maza auguma sunim, jo šāda rīcība liek tiem aizsargāties.

    Iemāciet bērniem nekad nelikt seju tuvu klāt pie suņa purna. Smagas suņu kostas brūces visbiežāk novēro tieši sejā.

    Klaiņojoši suņi ir bīstami, jebkurš noklīdis, nobijies vai ievainots suns var iekost.

    Slimi vai ievainoti suņi var būt nobijušies, aizkaitināmi, neļaujiet bērniem tos aiztikt.

    Veciem suņiem pasliktinās dzirde un redze, tie var būt jūtīgāki pret pieskārieniem, tāpēc tos var viegli pārbaidīt.

    Diemžēl visbiežāk bērnus sakož viņu pašu suns. Ja suns ir uztraukts vai nervozs, tas var nejauši iekost. Bērniem ir jāmāca nekliegt uz suni, nekaitināt to, nespēlēt cīņu spēles un nedzenāt suni.

    • Bērnam ir jāiemāca noteikumi, kā apieties ar dzīvniekiem

  • Vienmēr palūgt atļauju, ja grib glaudīt svešu suni.
  • Neaiztikt kucīti vai kaķeni ar bērniem.
  • Neaiztikt un neglaudīt dzīvniekus, ja tie ir piesieti, ēd, guļ vai atrodas aiz sētas vai mašīnā.
  • Neņemt nost suņa barību, kaulus vai rotaļlietas.
  • Nekad neiejaukties suņu kautiņos. Saukt palīgā pieaugušos.
  • Vienmēr būt maigiem un mīļiem pret dzīvniekiem.
  • Atcerēties, ka kaķi var negaidīti ieskrāpēt un iekost.
  • Neaiztikt savvaļas dzīvniekus.

    • Iemāciet bērnam, kā uzvesties, satiekot svešu vai klaiņojošu suni

  • Neglaudīt klaiņojošus dzīvniekus.
  • Stāvēt mierīgi uz vietas (kā kokam).
  • Atļaut sunim apošņāt sevi.
  • Neskatīties sunim virsū, neskatīties acīs. Suns to uztver kā agresiju.
  • Negriezt muguru un nebēgt.
  • Ja suns rej vai rūc, lēnām iet projām atmuguriski vai sāniski, visu laiku suni paturot acīs.

    • Raksta autore Ilze Pētersone ir LLU Veterinārmedicīnas fakultātes lektore, veterinārārste (tālr.30 21918), Dzīvnieku Veselības Centra veterinārārste (tālr. 7500494).

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit