Sveika, draudzenīt! Kā jau solīju, rakstu Tev par nākamajām partnerattiecību attīstības stadijām, saistībā ar ģimenes pieauguma plānošanu. Iepriekšējā vēstulē noskaidrojām, ka bērniņa ieņemšanai nav ieteicama ne iemīlēšanās, ne konfrontācijas stadijas.
Attiecību stabilitāte, savstarpējā sapratne un mīlestība – ko gan vēl var vēlēties cilvēkbērns, ienākot šajā pasaulē. Tāda situācija garantē bērna drošības izjūtu, labvēlīgu attiecību veidošanos gan ar vecākiem, gan vēlāk ar brāļiem un māsām. Šajā stadijā ir visoptimālākais mātes un bērna dialogs jau grūtniecības laikā, un patiesībā tas vairs nav tikai dialogs, jo tēvs šeit nav “trešais liekais”, bet gan līdzvērtīgs, vēlams un gaidīts sarunas partneris un parasti arī agri uzsāk komunicēt ar savu bērnu. Tādējādi, bērnam piedzimstot, veidojas harmonisks ģimenes audzināšanas stils.
Iespējams, ka nu jau esmu atbildējusi uz Tavu jautājumu, tikai, lai Tu neiedomājies, ka visiem Taviem plānotajiem bērniem jāpiedzimst tūlīt un tagad, pavisam īsi pastāstīšu par vēl atlikušajām attiecību attīstības stadijām, kurās var bērniņš rasties.
Ceturtā stadija parasti ir kā loģisks turpinājums iepriekšējai un ir visilgstošākā. Tā ir nobriedušas ģimenes stadija. Tai raksturīga stabilitāte, un, man gribas teikt, ka šajā stadijā ģimene vēl vairāk līdzinās cilvēkam kā īpašam atsevišķam organismam, kas ir saistīts ar ārpasauli, bet tomēr dzīvo savu īpašo, intīmo dzīvi. Šajā stadijā dzimušie bērni, tāpat kā iepriekšējā, būs gaidīti, mīlēti un harmoniski audzināti. Vecāki šos bērnus bez grūtībām pieņems tādus, kādi tie ir, neizvirzot kādas īpašas prasības, kā arī neizturēsies pret tiem pārlieku liberāli.
Piekto stadiju varētu nosaukt par eksperimentiem ar neatkarību. Tā parasti sakrīt ar viena vai abu partneru dzīves vidus krīzi, kas ietekmē arī partnerattiecības. Bērni jau ir paaugušies, attiecības kļuvušas par rutīnu, partneri nonāk neapzinātu baiļu varā, ka priekšā gaidāmais ir nebeidzamo, jau zināmo pienākumu pildīšanas virkne, tāpēc ir vēlme uzsākt ko jaunu. Ja partneri ir bijuši pietiekoši tuvi, saprotoši, tad šī stadija paies mierīgi, jo, viens otram palīdzot, krīze tiks pārvarēta. Ja ne, tad ticamāka būs šķiršanās. Līdzīgi kā pirmslaulību stadijā, grūtniecība nav līdzeklis attiecību glābšanā un sekas ir līdzīgas – bērnam netiek veltīta pietiekoša uzmanība, būs vērojama vai nu pārāk stingra, vai arī liberāla audzināšana.
Ja šajā stadijā bērni nepiedzimst, tad pēdējā, sestā stadija jeb renesanses stadija ir īstā, lai radītu ģimenes pastarīti. Ja ar abpusējām pūlēm krīzes ir pārvarētas, tad partneru attiecības kļūst vēl ciešākas, savstarpējā sapratne un otra cilvēka izjūtas sasniedz iepriekš nebijušu līmeni.
Atceries, mēs bijām pie Ilonas un Kārļa viesībās, un pēc tām runājām par to, ka viņi taču saprotas bez vārdiem. Tieši šādas attiecības ir raksturīgas renesanses stadijai. Un tā kā parasti sieviete vēl šajā laikā ir reproduktīvajā vecumā, bērni ir jau paaugušies, tad vēl vienam bērniņam noteikti būtu vieta ģimenē, kur par viņa piedzimšanu priecāsies ne tikai tētis un māmiņa, bet arī brāļi un māsas. Šiem bērniem, tāpat kā kompromisu un brieduma stadijās dzimušajiem, pietiks apkārtējo uzmanības un būs labvēlīgs audzināšanas stils.
Loģisks būtu jautājums, cik ilga ir katra no šīm stadijām. Nav iespējams atbildēt uz šo jautājumu precīzi, jo mēs šeit aplūkojām, ja tā varētu izteikties, ideālo variantu, pieņemot, ka attiecības ir uzsākuši jauni cilvēki un ar pirmo piegājienu atraduši savu otro pusīti. Dzīvē tā ne vienmēr notiek. Tomēr pati attiecību shēma, neņemot vērā katras stadijas ilgumu, partneru vecumu un iepriekšējo attiecību skaitu, saglabājas.
Vēl tikai gribu piebilst, ka, ja brāļi vai māsas dzimuši labvēlīgajās partnerattiecību stadijās (vienalga, kompromisu, brieduma vai renesanses stadijās) viņi sapratīsies labāk, nekā tad, ja būs dzimuši nelabvēlīgajās (pirmslaulību, konfrontācijas vai eksperimentiem ar neatkarību stadijās) vai arī viens labvēlīgā, bet otrs - nelabvēlīgā. Noteicošais brāļu un māsu saprašanās iemesls būs nevis gadu starpība vai dzimums, bet gan tas, kurā vecāku attiecību attīstības stadijā viņi ir dzimuši.
Paldies Tev par pacietību un, ja Tev ir vēl kādi jautājumi, droši raksti. Satikt, kā parasti, mani vari ceturtdienās Rīgas dzemdību nama mazajā konferenču zālē plkst. 16.00 “Labo vecāku skolas” kursos “Grūtnieču psiholoģiskā sagatavošanās dzemdībām un bērna piedzimšanai”, iepriekš gan piesakies pa tālruni 6178824. Varam sarunāt arī individuālu konsultāciju.
Līdz nākamajai tikšanās reizei!
Airisa
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!