Jautājums: Kā lai sadzīvo ar pusaudzi, kam ir 14 gadu? Pirms neilga laika meitene bija mīļa un runīga, bet tagad nevar pieiet klāt un parunāt. Ja palūgsi ko izpildīt, atbildē saņemsi striktu NĒ! Kā lai sadzīvo un palīdz? Paldies jau iepriekš!

Atbild psiholoģe Benita Griškeviča
(

konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa e-pastu benija@inbox.lv

):

Pirmā palīdzība ir apzināšanās, ka bērna attīstība norit normāli, ja pusaudžu vecumā viņš mainās un tiecas pats noteikt, ko, kad un kā darīs.

Tas patiesībā ir bijis visas iepriekšējās audzināšanas mērķis - patstāvīgs cilvēks, kas pieņem lēmumus.

Šim iepriecinošajam faktam līdzi nāk rūgtums par to, ka pusaudža reakcijas nav gluži tādas, pie kādām pierasts līdz šim. Nevērība, kategoriskums vai rupjība saskarsmē ietekmē vecākus emocionāli un liedz priecāties par atvases patstāvīgumu. Tomēr tās ir nianses, ar kurām daudz ko var iesākt.

Vispirms ir jāsaprot, kas apbēdina vairāk. Vai tā ir atbildes intonācija, vai pati atteikšanās pildīt lūgumu. Ja nepieļaujams šķiet meitenes tonis, jāpadomā, vai neviens cits ģimenē to nelieto. Ja ģimenes locekļi saskarsmē vienmēr runā klusināti, no pusaudža var prasīt pieklājīgāku attieksmi. Ar noteikumu, ka viņa neapmierinātība vai dusmas nav palikušas bez ievērības. Bieži vien pusaudzim grūti saprast, kas notiek ar viņa emocijām. Tomēr jūsu bērnam joprojām svarīgi ir zināt, ka spējat viņu pieņemt, uzklausīt un mīlēt. Pusaudzis pats sev var šķist ļauns un nejauks, tāpēc viņam svarīgi ir redzēt, ka viņa ļaunums nebūt nav iznīcinošs, piemēram, jums. Varat iebilst pret nepieņemamu uzvedību, bet nepazaudējiet mežu aiz kokiem. Ļaujiet meitai pašai izvēlēties laiku, kad būsiet viņai vajadzīga, esiet modra, lai varētu būt viņai pieejama un nenoraidītu tuvošanās mēģinājumu.

Ja esat apbēdināta par atteikumu, ir svarīgi novērtēt, vai tas ir principiāls noraidījums jums, vai tā ir atteikšanās veikt konkrēto darbību vispār, vai arī tā ir atteikšanās izpildīt lūgumu tieši tajā mirklī. Asa atbilde ir iespējama, ja vēršanos ar lūgumu pusaudzis novērtē kā nerēķināšanos ar viņu. Meitai jāļauj plānot savu laiku un veicamos darbus. Atteikuma brīdī varat teikt, ka meitai, protams, ir tiesības sacīt nē, un ka jūs vēlaties zināt pamatojumu. Ja runa ir par regulāriem mājas darbiem, tad te vajadzētu darboties nevis lūgumam un pakalpojumam, bet gan pienākumam, kas pusaudzim veicams tāpat kā citiem ģimenes locekļiem.

Ceļā uz savas neatkarības apzināšanos un eksperimentos ar to pusaudzim nākas piedzīvot vecāku autoritātes zudumu savās acīs. Vecāki kļūst par "normāliem cilvēkiem" ar trūkumiem un vājībām. Apziņa, ka šis process ir dabisks un likumsakarīgs, var palīdzēt tikt galā ar attieksmes maiņu no mīļotā tīņa puses un veidot ar viņu līdzvērtīgas attiecības.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!